Klimata izmaiņas un pēdējo gadu pieredze ar plūdu draudiem Zemgalē un Lietuvas pierobežā apliecina, ka operatīva un koordinēta civilā aizsardzība ir būtiska reģiona drošības sastāvdaļa. Lai nodrošinātu efektīvāku rīcību krīzes situācijās, Zemgales plānošanas reģions (ZPR) kopā ar abu valstu pašvaldībām uzsācis projektu "Plūdu risku novēršana un reaģēšanas spēju stiprināšana ārkārtas situācijās klimata pārmaiņu kontekstā Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā" (Flood Response), kas ļaus ne tikai papildināt tehnisko nodrošinājumu, bet arī praksē testēt dienestu gatavību kopīgai rīcībai ārkārtas apstākļos.
Šī jūnijā uzsāktā un divus gadus ilgā iniciatīva, ko līdzfinansē Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programma 2021.-2027. gadam, ir likumsakarīgs turpinājums veiksmīgi noslēgtajam projektam Safe Response, kura laikā reģiona pašvaldības iegādājās specializētu aprīkojumu un izstrādāja vienotus sadarbības algoritmus. Tagad Zemgales plānošanas reģiona vadītais pārrobežu drošības tīkls tiek paplašināts – Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Pakrojas un Jonišķu rajona (Lietuva) izveidotajai sadarbībai pievienojas Jēkabpils novada un Biržu rajona pašvaldības. Šāda resursu un zināšanu apvienošana ļaus nodrošināt plašāku un koordinētāku aizsardzību pēkšņu plūdu gadījumos Daugavas, Lielupes un Mūsas-Mēmeles upju baseinos.
Lai pārliecinātos par dienestu gatavību ārkārtas situācijām, tehniskais aprīkojums un sadarbības algoritmi tiks testēti divu dienu "stresa testa" simulācijas mācībās. Tajās ārējo ekspertu uzraudzībā vērtēs Latvijas un Lietuvas drošības speciālistu spēju sniegt un koordinēt palīdzību reāllaikā. Vienlaikus liela uzmanība pievērsta sabiedrības izglītošanai: plānotas pirmās palīdzības un evakuācijas apmācības iedzīvotājiem, kā arī drošas peldēšanas nometnes un nodarbības bērniem un jauniešiem.
Lai speciālisti spētu palīdzēt cilvēkiem īpaši sarežģītos apstākļos, pašvaldības turpina uzlabot drošības infrastruktūru un papildināt glābšanas aprīkojumu. Pirmie darbi jau ir noslēgušies - Jelgavas novada Valgundes pagastā pabeigta Vītoliņu ūdenskrātuves (Kļavu dīķis) atjaunošana, izbūvējot drošu ūdens ņemšanas vietu un piekļuvi smagajai ugunsdzēsības tehnikai. Tikmēr Jēkabpils novads iegādāsies specializētu glābšanas laivu uz gaisa spilvena (hovercraft), kas ļaus pārvietoties pa Daugavas ledus sastrēgumiem un dubļainām krasta zonām. Savukārt Aizkraukles novadā iedzīvotāju evakuācijai tiks iegādāts īpaši aprīkots autobuss, kas krīzes situācijā var kalpot arī kā pagaidu patvērums. Īpaši domāts par autonomiju gadījumos, kad tiek pārrauta elektrības un sakaru apgāde - Aizkraukles, Jelgavas un Biržu pašvaldībās būs pieejami lieljaudas ģeneratori un portatīvās uzlādes stacijas, bet Kalnciemā saziņu ārkārtas situācijās spēs nodrošināt Starlink satelīta iekārta.
Paralēli uzlabojumiem Latvijā, arī Lietuvas partneri papildina tehnisko bāzi. Pakrojas rajons iegādāsies dronu darbam ūdenī, kas cietušajam spēs nogādāt glābšanas aprīkojumu pat spēcīgā straumē, kā arī uzstādīs ūdens līmeņa un nokrišņu mērīšanas staciju plūdu agrīnai prognozēšanai. Savukārt, lai iepazītu Ziemeļvalstu krīžu vadības modeļus, kur pārrobežu glābšanas operācijas nekavē administratīvi šķēršļi un palīdzība tiek sniegta nekavējoties, abu valstu speciālisti un glābēji dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Somiju.
Projekts LL-00349 "Flood Response" (Plūdu risku novēršana un reaģēšanas spēju stiprināšana ārkārtas situācijās klimata pārmaiņu kontekstā Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Tā kopējais finansējums ir 911 427,73 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 729 142,17 eiro apmērā. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/pludu-risku-noversana-un-reagesanas-speju-stiprinasana-arkartas-situacijas-klimata-parmainu-konteksta-latvijas-un-lietuvas-parrobezu-regiona-i-flood-response
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
