Šā gada 6. oktobrī Bauskas rātsnamā projekta partneri un vēstures entuziasti tikās seminārā “Amatniecības un tirdzniecības vēsture Zemgales reģionā”. Seminārs tika organizēts projekta “No meistara rokām līdz tirgum: amatniecības un tirdzniecības piedzīvojums (Trade Route) ietvaros, un tā bija noslēdzošā daļa, kurā tika prezentēts vēsturiskais pētījums par amatniecības un tirdzniecības vēsturi Zemgalē. Pētījumu veica Humanitāro zinātņu fakultāte, Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Andris Šnē kopā ar saviem studentiem.
Semināra laikā klausītāji tika iepazīstināti ar amatniecības un tirdzniecības vēsturi no aizvēstures līdz Latvijas okupācijai. Pētījums atklāj, ka Zemgales reģions jau kopš seniem laikiem ir attīstījies par vienu no modernākajiem un ekonomiski spēcīgākajiem reģioniem Austrumbaltijas mērogā.
Svarīgākie pētījuma secinājumi:
Seno laiku tirdzniecība: Lai gan senatnē cilvēki galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību, jau aizvēstures beigās Zemgalē sāka parādīties pirmie profesionālie amatnieki un vietējie tirgotāji. Vietējām tautām vēl nebija savas naudas sistēmas – tās izmantoja barteri vai mainīja preces pret sudraba gabaliem, nosakot to vērtību pēc svara.
Nozīmīgu faktu, ka notikusi tirdzniecība ar skandināvu zemēm, apliecina arī vēstures avoti. Depozītā, kas ticis noguldīts 9./10. gs. mijā Gotlandē, liela daļa no bronzas rotaslietām bija nākusi no zemgaļu zemēm. Tāpat jāatzīmē, ka skandināvu senlietas atrastas vairākos zemgaļu kapulaukos, piemēram, Dreņģeru-Čunkānu kapulaukā, kurā kādas meitenes apbedījumā bija liktas divas bronzas trīsspārnu saktas.
Hercogistes ziedu laiki: Liels attīstības lēciens notika Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Hercogi mērķtiecīgi attīstīja ražošanu – tika dibinātas daudzas manufaktūras jeb senās rūpnīcas, kas būtiski mainīja reģiona ekonomiku un iedzīvotāju ikdienu. Kā interesants fakts, kas tika prezentēts, bija Ceraukstes pagasta Bangu depozīts - lielākais jauno laiku monētu noguldījums, kas atrasts Latvijas teritorijā. Depozītā atradās vairāki simti sudraba monētu un virs tām saliktas sudraba rotaslietas: četras saktas un desmit gredzeni, kā arī rotadatas fragments. Tas viss bija rūpīgi ielikts cilindriskā vara traukā ar vāku. Bangu depozīts tika atrasts apmēram 9 km no Bauskas, pie vecā Bauskas – Brunavas ceļa, kas senatnē veda no Bauskas uz Biržiem un bija viena no tā laika starpvalstu tirdzniecības artērijām. Tā kā depozītā ietvertās jaunākās monētas nāk no 1699. gada, tad tas noguldīts, visticamāk, pēc 1700. gada. Tādējādi tā noguldīšanas iemesls varētu būt Lielā Ziemeļu kara notikumi, kas skāra hercogistes teritoriju jau pašā konflikta sākumā. Iespējams, kāds turīgs hercogistes tirgotājs, kara bažu mākts, noglabāja savas vērtīgākas lietas šajā depozītā, cerot, ka pēc kara varēs tās atkal paņemt, taču tas gan diemžēl tā nenotika.
Ceļš uz brīvību un valsti: 19. gadsimts Zemgalē sākās ar vēsturisku pavērsienu – dzimtbūšanas atcelšanu. Brīvība un gadsimta otrajā pusē sekojošā straujā rūpniecības attīstība padarīja Baltijas guberņas par vienu no izglītotākajiem un turīgākajiem reģioniem tā laika Krievijas impērijā. Šī sabiedrības modernizācija un turība kļuva par pamatu latviešu nācijas un vēlāk arī Latvijas valsts izveidei.
Seminārs uzskatāmi parādīja, ka Zemgales iedzīvotāju darbīgums un uzņēmība jau gadsimtiem ilgi ir bijusi visa reģiona attīstības dzinējspēks. Pētījuma materiāli palīdz labāk izprast vietējo identitāti un kultūrvidi, ko varam redzēt vēl šodien. Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties tuvāko divu nedēļu laikā. Līdzīgs pētījums tiks veikts arī Lietuvas pusē.
Semināra otrajā daļā dalībnieki devās Bauskas pilsētas un Mežotnes pilskalna apskatē. Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Raita Ābelnieka atraktīvā stāstījuma pavadībā tika izstaigāta Bauskas vecpilsēta, klātienē izpētot vēsturiskās amatniecības un tirdzniecības pēdas. Dienas noslēgums tika aizvadīts gleznainajā Mežotnes pilskalnā. Tur Bauskas muzeja vadītājs Aigars Urtāns plašāk pastāstīja par šīs vietas unikālo lomu seno zemgaļu dzīvē, izceļot pilskalnu kā vienu no lielākajiem reģiona nocietinājumiem, kura pakājē esošajā senpilsētā plauka prasmīga rotkaļu un kalēju amatniecība, bet Lielupe kalpoja par stratēģiski nozīmīgu starptautiskās tirdzniecības ceļu.
Par projektu
Projekta kopējais finansējums: 582 809,30 EUR (t.sk. ERAF finansējums 466 247,43 EUR), no kura Bauskas novada pašvaldības kopējais finansējums –107 142,18 EUR (t.sk. ERAF finansējums 85 713,74 EUR, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 10 714,22 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums 10 714,22 EUR).
Projekta vadošais partneris: Žemaitijas aizsargājamo teritoriju direkcija (Lietuva).
Projekta partneri: Jelgavas novada pašvaldība un Bauskas novada pašvaldība (Latvija), Jonišķu vēstures un kultūras muzejs, Dabas mantojuma fonds (Lietuva).
Projektu līdzfinansē: Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2021.-2027.gadam.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Bauskas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
