Bauskas vecpilsētā sākusies Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošana – 9. septembrī būvuzņēmējam tika nodota būvdarbu zona. Projekta ietvaros paredzēta ēkas pārbūve un restaurācija, saglabājot tās vēsturisko raksturu un pielāgojot ēku mūsdienu lietotāju vajadzībām.
Šādu projektu vērtība nav tikai šodienā - tie ir ieguldījumi pilsētas ilgtermiņa attīstībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un jaunu iespēju radīšanā nākotnē,” par projektu izsakās Biedrības “Bauskas vecpilsēta” valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča.
Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 7425). Tas veidojies no 16. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta sākumam, un tajā saglabājies vēsturiskais pilsētas plānojums, ielu struktūra un vēsturiskā apbūve – gan koka, gan mūra ēkas, kas celtas no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.
Dreņģeru iebraucamā sēta – nozīmīga Bauskas vēsturiskās apbūves liecība
Bauskas vēsturiskais centrs ir īpašs ar savu vēsturisko pilsētvidi, kurā saglabājies 17.-19. gadsimta apbūves raksturs, kas apvienojas ar mazpilsētai raksturīgā mēroga sajūtu. Pilsētas savdabību veido ne tikai atsevišķas vēsturiskās ēkas, bet arī ielu tīkls, perimetrālā apbūve, kas kopumā veido autentisku, atpazīstamu pilsētas tēlu. Nozīmīga ir arī Bauskas atrašanās starp divām upēm, veidojot ciešu saikni starp vēsturisko apbūvi un ainavu. Šīs vērtības ir saglabājamas un atbildīgi kopjamas. Tāpēc īpaši nozīmīgs solis vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā ir Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošana un restaurācija. Tā ir nozīmīga ne tikai kā atsevišķa kultūrvēsturiska objekta atjaunošana, bet arī kā ieguldījums Bauskas vecpilsētas pilsētbūvnieciskās struktūras saglabāšanā. Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošana palīdzēs saglabāt vēsturisko ielas fronti un perimetrālās apbūves raksturu, tādējādi stiprinot unikālo Bauskas vecpilsētas ielu tīklu un tā telpisko nepārtrauktību. Vienlaikus ēkas atjaunošana var kļūt par būtisku impulsu vecpilsētas atdzīvināšanai, padarot to pievilcīgāku pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un viesiem un parādot, ka vēsturisko apbūvi iespējams saglabāt un veiksmīgi pielāgot mūsdienām," uzskata Bauskas Būvvaldes galvenā arhitekte Vija Ozola.
Dreņģeru iebraucamā sēta ir viena no senākajām Bauskas vecpilsētas koka ēkām un nozīmīga tās vēsturiskās koka apbūves liecība. Ēkai ir augsta autentiskuma pakāpe un būtiska kultūrvēsturiskā vērtība. Senākais ēkas korpuss gar Plūdoņa ielu celts 1787.–1788. gadā, 19. gadsimta sākumā izbūvēts pagalma korpuss ar kolonādi, savukārt 19. gadsimta beigās – korpuss gar Kalna ielu. Ēka veido vēsturiskā centra kvartāla stūri ar nošļauptu stūri, tādēļ tā ir labi uztverama no vairākām pieguļošo ielu vietām un rātslaukuma.
Dreņģeru iebraucamās sētas vērtību nosaka arī saglabājušās vēsturiskās būvniecības liecības – vēsturiskais būvapjoms, daļēji plānojums, konstrukcijas, vērtīgas apdares detaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Vēsturiski ēkā atradies krogs, tirgotavas un dzīvokļi, bet vēlāk tā izmantota arī kā iebraucamā sēta. Tādējādi ēka ir liecība par dažādiem Bauskas pilsētas dzīves un saimnieciskās darbības aspektiem vairāku gadsimtu garumā.
Dreņģeru iebraucamā sēta ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tās saglabāšana ir nozīmīga ne tikai konkrētās ēkas, bet arī visa Bauskas vēsturiskā centra kontekstā.
No vēsturiska nama līdz Bauskas Amatu mājai
Atjaunošanas mērķis nav tikai saglabāt ēkas vēsturisko veidolu. Projekta ietvaros Dreņģera iebraucamajā sētā paredzēts izveidot Bauskas Amatu māju, kas paplašinās kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu Bauskas vēsturiskajā centrā.
Bauskas Amatu mājas darbība būs vērsta ne tikai uz jau esošo pakalpojumu turpināšanu, bet arī uz jaunu iespēju attīstīšanu. Plānots pilnveidot Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” un Bauskas Bērnu un jauniešu centra piedāvājumu, vienlaikus izveidojot jaunus Restaurācijas un amatniecības centra pakalpojumus. Paredzēta arī ekspozīcija un digitāls kultūras saturs.
Īpaša nozīme paredzēta Zemgales un Bauskas materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanai – amatniecības tradīciju un kultūras vērtību pārmantošanai, pētīšanai un jaunradei. Šāda funkcija ļaus vēsturisko ēku izmantot kā vietu, kur amatniecības un restaurācijas prasmes tiek apgūtas, pētītas un nodotas tālāk nākamajām paaudzēm.
Būtiska būs arī sabiedrības iesaiste. Plānots veicināt sadarbību ar biedrību “Bauskas vecpilsēta” un citām nevalstiskajām organizācijām, iesaistot vietējās iedzīvotāju kopienas un paplašinot sabiedrības līdzdalību kultūras procesos. Tādējādi atjaunotajai ēkai paredzēts kļūt par vietu, kas veido jaunu sociālo un kultūras dinamiku ne tikai Bauskas iedzīvotājiem, bet arī plašākai apkārtējo pašvaldību teritoriju kopienai.
Projektā paredzētās darbības
Atjaunošanas laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas vēsturisko vērtību saglabāšanai. Paredzēta kvalitatīvo koka konstrukciju saglabāšana un iespēju robežās to atkārtota izmantošana objektā, savukārt fasāžu dekoratīvās apdares detaļas tiks saudzīgi demontētas, saglabātas un pēc darbu pabeigšanas atkārtoti montētas ēkas fasādēs.
Projektā paredzēta:
Dreņģera sētas ēkas koka konstrukciju demontāža un pārbūve, saglabājot kvalitatīvās konstrukcijas un iespēju robežās tās atkārtoti izmantojot objektā;
fasāžu dekoratīvās apdares detaļu saudzīga demontāža, saglabāšana un atkārtota izmantošana;
jaunu pamatu izbūve un ēkas būvapjoma rekonstrukcija koka konstrukcijās;
jauna pārseguma, jumta konstrukciju un jumta seguma izbūve;
jumta, jumta stāva un pirmā stāva pārseguma, kā arī ārsienu siltināšana;
ēkas iekšējo inženierkomunikāciju izbūve un jaunas iekštelpu apdares izveide;
sanitāro iekārtu uzstādīšana, pielāgojot tās arī personām ar kustību un citiem funkcionāliem traucējumiem;
vides pieejamības uzlabošana un ēkas galvenās ieejas pielāgošana riteņkrēslu lietotāju vajadzībām;
ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, uzlabojot tās pieejamību dažādām lietotāju grupām.
Risinājumi ēkas ieejām un apkārtējai teritorijai
Dreņģera sētas atjaunošanas projektā paredzēti risinājumi arī ēkas un apkārtējās teritorijas augstuma atzīmju savstarpējai pielāgošanai.
Būvdarbu laikā Plūdoņa un Kalna ielas gājēju ietves paredzēts saglabāt esošajā augstuma līmenī. Ēkas ārdurvīm, kas orientētas pret Plūdoņa un Kalna ielu, paredzēti betona pakāpieni, ņemot vērā esošo ietvju un ēkas ieeju augstuma atzīmju starpību.
Savukārt ēkas pagalma teritorijā, veicot arheoloģisko uzraudzību, paredzēts pazemināt grunts līmeni, vienlaikus nodrošinot atbilstošu teritorijas vertikālo plānojumu un lietusūdens novadīšanu.
Pagalmā paredzēts izbūvēt vienmērīga garenkrituma bruģakmens segumu, nodrošinot gājēju kustības savienojumu ar Kalna ielu. Iebrauktuve pagalma teritorijā no Strautnieku ielas tiks veidota, pielāgojot to esošajām ielas un pagalma augstuma atzīmēm.
Ēkas galvenā, vides pieejamības prasībām atbilstošā ieeja tiks nodrošināta no pagalma puses, bez līmeņu starpības. Tādējādi ielas fasāžu ieejas tiks risinātas atbilstoši esošajam Plūdoņa un Kalna ielas ietvju līmenim, tās nepazeminot attiecībā pret ielas segumu.
Darbu termiņš un izmaksas
Būvdarbu veikšanas līgums noslēgts ar SIA “KASKĀDE BŪVE”. Būvdarbu izpildes termiņš ir 12 mēneši no Objekta būvdarbu zonas pieņemšanas–nodošanas akta abpusējas parakstīšanas dienas, neieskaitot tehnoloģisko pārtraukumu. Šajā termiņā ietilpst arī objekta nodošana ekspluatācijā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Kopējā līgumcena par būvdarbiem ir 1 632 595,55 eiro bez PVN.
Būvuzraudzību nodrošinās SIA “BŪVES BIROJS”, būvuzraugs – Raimonds Bretšneiders. Būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veiks SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”.
Plašākā projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā” kopējais budžets ir 2 175 000 eiro. No tā 1 848 750 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet 326 250 eiro – Bauskas novada pašvaldības finansējums. Projekta īstenošanas laiks ir no 2026. gada 13. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Būvdarbu laikā jārēķinās ar nelieliem ierobežojumiem.
Būvdarbu laikā būs nelieli gājēju kustības ierobežojumi Kalna un Plūdoņa ielā, kur ietve būs šaurāka.
Savukārt iekšpagalmā būs ierobežota piebraukšana ar automašīnām pie Bauskas Bērnu un jauniešu centra, taču gājēju piekļuve tiks nodrošināta.
Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus būvdarbu laikā ievērot izvietotās norādes un norobežojumus.
Dreņģera sētas atjaunošana ir ieguldījums Bauskas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tā turpmākā izmantošanā. Atjaunotais objekts būs ne tikai saglabāta vēsturiska ēka, bet arī vieta, kur mantojums tiks pētīts, praktiski iepazīts un nodots tālāk – amatniecībā, restaurācijā, kultūras norisēs un jaunradē.
