Pasākumā piedalījās 10 komandas, kopā pulcējot aptuveni 40 dalībniekus no Jelgavas, Rīgas, Aizkraukles, Kurmenes, Daudzevas, Valles un Taurkalnes. Īpašs prieks bija par vietējo iedzīvotāju atsaucību – viskuplākā dalībnieku grupa bija tieši taurkalnieši.
Taurkalnes mežos vienuviet satikās gan tuvāki, gan tālāki kaimiņi – cilvēki, kurus šajā dienā vienoja kopīgs mērķis: atrast pēc iespējas vairāk sēņu, labi pavadīt laiku un izbaudīt skaisto rudens dienu.
Projektu “Sēņošanas sacensības Taurkalnē” īstenoja Īpašnieku biedrība “Liepu 13”, saņemot Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējumu 500 eiro apmērā.
Pasākuma mērķis bija ne tikai noskaidrot azartiskākos sēņotājus, bet arī veicināt vietējās kopienas saliedēšanu, popularizēt aktīvu atpūtu dabā un radīt iespēju dažādu paaudžu cilvēkiem kopā piedzīvot skaistu rudens dienu.
Pirms došanās mežā – arī nedaudz praktisku gudrību
Pirms sēņotāji devās mežā, par drošību parūpējās izbijusī mežsardze Līga Travina, kura dalībniekiem sniedza īsu, bet ļoti vērtīgu instruktāžu par to, kā neapmaldīties mežā. Līga dalījās savā praktiskajā pieredzē un atgādināja par svarīgākajiem principiem, kas jāievēro, dodoties mežā – jāiegaumē vieta, no kuras sākts ceļš, jāpievērš uzmanība apkārtnei un orientieriem, kā arī jābūt uzmanīgiem, dodoties dziļāk mežā. Šī īsā instruktāža bija īpaši vērtīga, jo sacensībās piedalījās dažādu paaudžu cilvēki, arī bērni. Pirms doties sēņu meklējumos, ikvienam tika atgādināts, ka drošība mežā ir tikpat svarīga kā pilns sēņu grozs.
Divas stundas mežā – azarts, piedzīvojumi un pilni grozi
Sēņošana nav tikai pastaiga pa mežu – tas ir arī azarts. Kurš pirmais pamanīs sēni? Kurā vietā to būs vairāk? Vai šodien veiksies labāk nekā kaimiņu komandai?
Dalībnieki pēc divām stundām atgriezās ar lieliem, dažādu sēņu piepildītiem groziem, un sākās nākamais sacensību posms – sēņu šķirošana, vērtēšana un svēršana.
Taču šajās sacensībās ieguvējs nebija tikai tas, kuram bija smagākais grozs. Katrs dalībnieks līdzi paņēma ko savu – azartu, svaigu gaisu, meža piedzīvojumus, jaunas zināšanas un prieku par paveikto.
Sēņu vērtēšanas un svēršanas galvenie tiesneši bija pieredzējušie mikologi Maija Pohodņeva un Modris Pelsis. Pirms došanās mežā mikologi dalībniekiem sniedza vērtīgu un interesantu stāstījumu par sēnēm, to īpašībām, daudzveidību un nozīmi. Tā bija lieliska iespēja ne tikai sacensties, bet arī uzzināt ko jaunu par sēņu pasauli un to, ko ikdienā sastopam mežā.
Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar Maijas Pohodņevas un Modra Pelša sarakstītajām grāmatām par sēnēm un to dziednieciskajām īpašībām. Tādējādi sēņošanas sacensības kļuva arī par nelielu sēņu skolu brīvā dabā, kur zināšanas tika iegūtas sarunās ar cilvēkiem, kuri sēņu pasauli pazīst patiesi labi.
Pēc meža vislabāk garšo silta zupa
Pēc divām intensīvām stundām mežā dalībniekus sagaidīja silta un garda zupa un pīrādziņi. Par siltu un gardu zupu bija parūpējusies Evija Osīte, bet saldākam noslēgumam cienastu palīdzēja sarūpēt ADUGS, viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu ražotājiem Baltijā.
Pēc garās pastaigas nekas nevarēja būt piemērotāks par siltu maltīti, iespēju atvilkt elpu un pārrunāt dienas piedzīvojumus. Sarunas raisījās par atrastajām sēnēm, meža takām un, protams, par to, kurai komandai šoreiz veicies vislabāk.
Par pasākuma norises vietu un viesmīlīgo uzņemšanu īpašs paldies Taurkalnes bibliotēkas vadītājai Brigitai Čebatorovai, kura ļāva izmantot bibliotēkas apkārtni, lai pēc meža visi varētu pulcēties, baudīt cienastu un noslēgt sacensību dienu.
No trīs gadus veca sēņotāja līdz 75 gadus vecam meža pazinējam
Īpaši skaisti bija redzēt, ka sēņošanas sacensībās piedalījās dažādu paaudžu cilvēki. Jaunākajam dalībniekam bija tikai 3 gadi, bet vecākajam – 75 gadi, savukārt dalībnieku vidējais vecums bija 36 gadi.
Tas apliecināja, ka sēņošana ir nodarbe, kas spēj vienot paaudzes – bērnus, vecākus un vecvecākus. Mežā katram bija sava loma: viens pamanīja sēni, otrs to atpazina, bet trešais priecājās par atradumu.
Un tad ieradās Cūkmens!
Par vienu no jautrākajiem pasākuma mirkļiem parūpējās Cūkmens, kurš ieradās, lai apbalvotu sēņotājus. Taču pirms apbalvošanas bija jāizpilda kāds ļoti svarīgs pienākums – visiem kopā bija jānodod zvērests par to, ka mežā nedrīkst mēslot. Cūkmens atgādināja: ja mežā uzvedīsies kā cūka, tad pats par tādu arī vari pārvērsties! Zvērests tika dots ar smiekliem un smaidiem, taču tā vēstījums bija pavisam nopietns – mežs ir mūsu kopīgā vērtība, un mums visiem par to ir jārūpējas.
Vislielākā balva – labi vārdi
Pasākuma organizatoriem vislielāko gandarījumu sagādāja dalībnieku atsauksmes un labie vārdi pēc pasākuma. Tieši šāda atsaucība dod motivāciju turpināt iesākto un domāt par nākamajiem kopīgajiem pasākumiem. “Kad pēc pasākuma cilvēki nāk klāt, smaida un saka labus vārdus, tad saproti – viss ieguldītais darbs ir bijis tā vērts. Mums ir patiess prieks, ka kopā sanāca gan taurkalnieši un vallieši, gan cilvēki no citām Latvijas vietām. Šī diena parādīja, ka kopā mēs varam radīt skaistus notikumus un, iespējams, arī jaunas tradīcijas,” atzīst pasākuma organizatori.
Lai šī diena kļūst par skaistu sākumu jaunai Taurkalnes tradīcijai!
