Mūzikas dzīve 18.gadsimtā Latvijas teritorijā bija ne mazāk aktīva kā tajā laikā citur Eiropā, jo arī šiet dzīvoja ļaudis, kuri labprāt baudīja izkoptu skaņu mākslu lielisku mūziķu izpildījumā. Viens no mūsu kultūras dzīves atbalstītājiem un veicinātājiem bija politiķis, Vidzemes guberņas ierēdnis Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls ( Otto Hermann von Vietinghoff genannt Scheel (1722-1792)). Savu plašo īpašumu un politiskās ietekmes dēļ saukts par "Vidzemes pusķēniņu", viņš algoja 24 mūziķu lielu privātu kapelu. 1753.gadā uz neilgu laiku par vinā orķestra kapelmeistaru kļuva Johans Gotfrīds Mītels (Johann Gottfried Müthel, 1728–1788), viens no dižā Johana Sebastiana Baha pēdējiem skolniekiem un viņa dēla, Karla Filipa Emanuela Baha draugs mūža garumā. Fītinghofa kapela arī kļuva par pamatu 1760.gadā dibinātajai Rīgas mūzikas biedrībai, kas regulāri sniedza publiskus koncertus. Un nenoliedzami, viņa privātas kapelas mūziķi kuplināja saviesīgos notikumus viņa ģimenes mājās, par kurām 18.gs otrajā pusē Fītinghofu ģimene sauca muižiņu Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, kuru vēlāk nosauca Fītinghofa sievas Annas Ulrikas vārdā par Annniņmuižu (Annenhof).
Un te mūs ar 18.gadsimta saviesīgo dzīvi Rīgas dižciltīgo iedzīvotāju mājās saista kāda muzikanta burtnīca, patiesībā - tās noraksts, kuru 1931.gada veicis zviedru etnomuzikologs Nilss Denkers (Nils Dencker, 1887-1963), uz nedēļu aizņemoties manuskriptu no Rīgas pilsētas galvenā bibliotekāra. Burtnīcas liktenis vēl līdz galam neizzināts, bet tās norakstā atrodamās deju melodijas un Denkera atzīmes par to izcelsmi ("Sammelband aus Annehof, 1760") mums liek domāt, ka tā, visdrīzāk, piederējusi Fītinghofa kapelas mūziķi, vijolniekam, kurš savā manuskriptā piefiksējis visbiežāk nepieciešamās melodijas, lai ļaudis varētu izdejoties, pamieloties un atpūsties mūzikas pavadībā.
Lai gan burtnīcas noraksts, un visticamāk arī pati burtnīca, glabā tikai augšējās balss (Dessus I) nošu rakstu, mūziķes, balstoties vēsturiski informēta izpildījuma praksē, ir rekonstruējušas trūksošo partitūru, un klausītājiem būs unikāla iespēja klausīties 18.gadsimta "populāro" mūziku, kas skanējusi rīdzinieku mājās. Vai burtnīcas īpašnieks bija zviedru izcelsmes? Iespējams. Tur atrodamas melodijas, kuras labi pazīstamas Zviedrijas folkmūziķu vidū. Lieliskā zviedru vijolniece Mia Marine palīdzes sajust zviedru tradicionālās mūzikas nianses kopējā skanējumā, Minhenes kamerorķestra koncertmeistare, latviešu vijolniece Marta Spārniņa "koncertmeistarēs" arī Oto Hermaņa fon Fītinghofa rekonstruēto kapelu, bet starptautiski atzītās latviešu kalvesīnistes Ievas Salietes pirksti no instrumenta vilinās Johana Gotfrīda Mīteļa skaņu gleznas, kuras stilistiski jau pieder citam laikmetam mūzikā. Senās mūzikas pētnieces un pūšaminstrumentālistes Ievas Nīmanes stāsti un instrumenti krāsos koncertu "Jul i Annenhof. Ziemassvētki Anniņmuižā" vēl spilgtākās krāsās, ļaujot klausītājiem izbaudīt Adventa laiku un gatavoties Kristus dzimšanas svētkiem. Mūziķes veidojušas svītas no deju melodijām, kuras atrodas Anniņmuižas nošu burtnīcā, tās mīsies ar Johana Gotfrīda Mīteļa, Nikola Mateisa (sen.) un bijušā rīdzinieka Johana Valentīna Mēdera mūziku.