18. jūlija vakarā Bārbeles tautas nams atvēra savas simtgades svinību pirmo lappusi. Simtgades ieskaņas koncerts "Saknes, kas tur" kļuva par emocionālu satikšanos ar Bārbeles stāstu, cilvēkiem un tradīcijām. Lai arī sākotnēji koncerts bija plānots Bārbeles parka estrādē, daba bija sagatavojusi savu scenāriju – laikapstākļu prognozes, kas solīja spēcīgu lietu tieši koncerta laikā, lika pasākumu pārcelt uz tautas nama lielo zāli. Taču tas nemazināja svētku sajūtu. Tieši pretēji – pateicoties jauniešu operatīvajai rīcībai, vien dažu desmitu minūšu laikā arī tautas nams pārtapa svinīgā koncertvietā. Par to vislielākais paldies ikvienam, kurš palīdzēja radīt sajūtu, ka svētki nav atkarīgi no laikapstākļiem.
Vakars bija īpašs arī ar to, ka vienā koncertā satikās visi septiņi Bārbeles tautas nama amatiermākslas kolektīvi – folkloras kopa "Tīrums", jauniešu deju kolektīvs "Rakari", "Rakaru studija", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Bārbele", amatierteātris "Mirklis", kapela "Savējie" un floristikas kolektīvs. Katrs kolektīvs koncertā stāstīja savu stāstu, apliecinot, ka tautas nams nav tikai ēka – tas ir cilvēku radīts, lolots un piepildīts ar dzīvību.
Folkloras kopa "Tīrums" koncertu ievadīja ar dziesmām, atgādinot par mūsu kultūras saknēm. Savukārt abi jauniešu deju kolektīvi – "Rakaru studija", "Rakari" – un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Bārbele" skatītājiem dāvāja sev īpaši mīļas dejas. Pēc skatītāju aplausiem bija skaidrs – šīs dejas dzīvo ne tikai dejotāju, bet arī skatītāju sirdīs.
Īpašu un tikai šim koncertam radītu priekšnesumu bija sagatavojis amatierteātris "Mirklis". Aleksandra Čaka dzejas fragmenti, papildināti ar muzikāliem iestarpinājumiem, kļuva par ļoti emocionālu vakara mirkli. Tas ļāva skatītājiem ieraudzīt amatierteātra dalībnieku daudzpusību, apliecinot, ka viņi spēj ne tikai spēlēt teātri, bet arī aizraut ar muzikālu sniegumu.
Par vienu no vakara skaistākajiem pārsteigumiem kļuva kopīgā sadziedāšanās. Uz to aicināja pavisam jauns duets – Egils Neliuss un Velta Brazauska, kas bija izveidojies vien dienu pirms koncerta. Kopā ar skatītājiem varenā balsu korī izskanēja tautā iemīļotā dziesma "Sijā auzas, tautu meita". Dziesma skanēja tik pārliecinoši un vienoti, ka kļuva skaidrs – Bārbelē dziedāt grib ļoti daudzi. To apliecināja arī sarunas pēc koncerta neoficiālajā daļā, kad pie kafijas tases un pīrādziņiem vairāki apmeklētāji ar smaidu, bet pilnā nopietnībā secināja – Bārbeles tautas namam ir nepieciešams jauktais koris. Kā izrādās, potenciālo koristu saraksts jau ir pārsteidzoši garš. Atliek vien atrast diriģentu un oficiāli radīt vēl vienu amatierkolektīvu, kas papildinātu Bārbeles tautas nama radošo saimi.
Vēl vienu īpašu pārsteigumu bija sarūpējusi kapela "Savējie". Kopā ar kapelas dalībniekiem uz skatuves kāpa paši jaunākie Bārbeles tautas nama amatierkolektīvu dalībnieki – Emīlija un Miķelis Vilciņi, kopīgi izpildot visiem tik labi zināmo dziesmu "Dzintara krellītes". Tas bija simbolisks brīdis, kas spilgti apliecināja koncerta galveno domu – kamēr līdzās pieredzei aug jaunā paaudze, tikmēr tautas nama stāsts turpināsies arī nākamajos simts gados.
Ne mazāk svarīga loma svētku noskaņas radīšanā bija floristikas kolektīvam. Kolektīva meitenes bija ieguldījušas milzīgu darbu, lai Bārbeles parka estrāde būtu īpaši krāšņa un svinīga. Lai gan laikapstākļu dēļ koncerts tika pārcelts uz tautas nama zāli, arī tur izdevās radīt patiesi svētku cienīgu atmosfēru. Savukārt kalniņā pretī tautas namam ikvienu arī turpmāk priecēs īpaši simtgadei izveidotais foto stūrītis. Par šo skaisto un paliekošo dāvanu sakām sirsnīgu paldies Veltai un Jānim Brazauskiem. Ikviens interesents tur varēs fotografēties līdz pat simtgades noslēguma pasākumam oktobrī.
Vakara noslēgumā uz skatuves pulcējās visi kolektīvi, vēlreiz parādot to, ka Bārbeles tautas nama lielākā vērtība vienmēr ir bijuši cilvēki – dažādu paaudžu bārbelieši, kuri ar savu darbu, talantu un sirdsdegsmi turpina rakstīt tautas nama stāstu. Savukārt noslēdzošajā kopbildē, kurā vienojās mākslinieki un skatītāji, simboliski izskanēja vakara sauklis – "Mēs turamies!"
Simtgades mirkļi ir pelnījuši palikt ne tikai mūsu atmiņās, bet arī vēsturē. Tāpēc īpašu paldies sakām Kristeram Balceram, kurš visus trīs simtgades cikla pasākumus profesionāli iemūžinās fotogrāfijās un video. Pēc daudziem gadiem tieši šie kadri ļaus atkal sajust šī vakara emocijas un parādīs nākamajām paaudzēm, kā Bārbeles tautas nams svinēja savu pirmo simtgadi.
Bārbeles tautas nama simtgades pasākumu ciklu "Saknes. Stāsti. Gaisma." finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas ietvaros un Bauskas novada pašvaldība. Bārbeles tautas nams izsaka patiesu pateicību par sniegto atbalstu, kas palīdz simtgades stāstu pārvērst paliekošā kultūras notikumā visai kopienai.
Sirsnīgs paldies ikvienam kolektīva dalībniekam, vadītājam, skaņas un gaismas meistaram, pagasta darbiniekiem, brīvprātīgajiem un skatītājiem, kuri ar savu klātbūtni, aplausiem un siltajām emocijām radīja neaizmirstamu simtgades ieskaņas vakaru.
Taču šis bija tikai sākums. Koncerts "Saknes, kas tur" bija pirmais no trim Bārbeles tautas nama simtgades cikla "Saknes. Stāsti. Gaisma." pasākumiem.
Jau 17. septembrī (un jā – tā nav drukas kļūda, šoreiz tiksimies ceturtdienas vakarā!) Bārbeles tautas nams aicinās uz otro simtgades cikla pasākumu. Tā kā Bārbelē teātra tradīcija ir senāka par pašu tautas namu, šis vakars būs veltīts skatuves mākslai. Pie mums viesosies dziedošie Dailes teātra aktieri. Kuri tie būs? To vēl mazliet paturēsim noslēpumā. Vien varam apsolīt – tas būs vakars, kurā netrūks ne sirsnīgu stāstu, ne humora, ne skaistu dziesmu.
Savukārt 24. oktobrī tiksimies Bārbeles tautas nama simtgades lielajā noslēguma pasākumā. Kopā pāršķirsim tautas nama simtgades vēstures lappuses, teiksim paldies cilvēkiem, kuri šo namu veidojuši un turpina veidot, baudīsim koncertu īpašu mākslinieku izpildījumā, bet vakara noslēgumā darīsim to, bez kā Bārbeles tautas nams nav iedomājams jau simts gadu – lustīgi izdejosimies īstā Bārbeles tautas nama ballē! Svinēsim kopā simts gadu ilgo kultūras ceļu, cilvēkus, stāstus un gaismu, kas Bārbelē nav nodzisusi jau veselu gadsimtu.
Jo koks ir varens tikai tad, ja spēcīgas ir saknes. Un Bārbeles tautas nama saknes esam mēs visi.