15. jūnijā Bauskas novada pašvaldībā notika saruna par civilās aizsardzības un drošības jautājumiem. Tikšanās laikā domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks un pašvaldības vecākais civilās un darba aizsardzības speciālists Māris Plēsnieks atbildēja uz iedzīvotāju iesūtītajiem un klātienē uzdotajiem jautājumiem. Pārrunātas tika vairākas tēmas: pašvaldības gatavība krīzēm, iedzīvotāju rīcība apdraudējuma gadījumā, patvertnes, evakuācija, ūdens un pārtikas nodrošinājums, kā arī izglītības iestāžu sagatavotība ārkārtas situācijām.
Sarunā vairākkārt uzsvērts, ka civilās aizsardzības pamats ir savlaicīga gatavošanās. Aivars Mačeks uzsvēra skarbu, bet reālu patiesību:
krīzes pirmajās dienās iedzīvotājiem jābūt spējīgiem parūpēties par sevi pašiem, pieņemot, ka atrodaties uz neapdzīvotas salas."
Tas nozīmē laikus parūpēties par dzeramā ūdens rezervēm, ilgstoši uzglabājamu pārtiku, medikamentiem, higiēnas precēm un citiem pirmās nepieciešamības līdzekļiem.
Runājot par pārtikas un medicīnisko preču rezervēm, skaidrots, ka pašvaldība krājumus neveido. Valsts līmenī tiek plānota centralizēta rezervju sistēma, kas galvenokārt paredzēta evakuēto personu un sociālās aprūpes iestāžu klientu vajadzībām. Iedzīvotāji tiek aicināti savlaicīgi sagatavot rezerves savām mājsaimniecībām.
Runājot par dzeramā ūdens pieejamību ārkārtas situācijās, tika norādīts, ka komunālie dienesti izstrādā risinājumus gadījumiem, kad tiek traucēta elektroapgāde. Pašvaldība apzina iespējamos ūdens piegādes risinājumus, tostarp brīvkrānus un ūdens transportēšanas iespējas. Vienlaikus speciālisti aicināja iedzīvotājus savlaicīgi parūpēties arī par savām dzeramā ūdens rezervēm un sekot atbildīgo dienestu norādījumiem ārkārtas situācijās.
Sarunā tika apspriesta arī izglītības iestāžu gatavība dažādiem apdraudējumiem. Māris Plēsnieks informēja, ka tiek pilnveidotas vienotas vadlīnijas skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras pēc tam pielāgos katras iestādes specifikai. Tiks precizēti rīcības algoritmi dažādās situācijās, kā arī turpināta pedagogu un citu darbinieku apmācība. Vecāku informēšanai paredzēts izmantot ierastos saziņas kanālus, tostarp e-klasi un vecāku saziņas grupas.
Krīzes situācijās izglītības iestādes rīkosies saskaņā ar vadlīnijām, nodrošinot bērnu uzraudzību un pamatvajadzības. Vienlaikus vecākiem būs iespēja izņemt savus bērnus no izglītības iestādes, par to informējot skolotāju vai citu atbildīgo personu. Šādā gadījumā vecāki uzņemsies atbildību par bērna turpmāko drošību.
Runājot par brīvprātīgo iesaisti, tika skaidrots, ka pašvaldība jau sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgo kustībām. Krīzes situācijās to iesaiste paredzēta evakuācijas punktu darbības nodrošināšanā, iedzīvotāju atbalstīšanā un cilvēkresursu piesaistē. Pašvaldība arī turpmāk ir gatava organizēt informatīvus pasākumus un mācības, ja par tām būs interese.
Sarunā uzsvērta arī pirmās palīdzības zināšanu nozīme – tās ārkārtas situācijās var būt izšķirošas, tāpēc ieteicams regulāri atsvaidzināt prasmes.
Īpaša uzmanība tika pievērsta patvertnēm un drošākajām uzturēšanās vietām. Māris Plēsnieks informēja, ka Bauskas novadā pašlaik ir identificētas 98 telpas, kas izvērtētas kā iespējamās patveršanās vietas, un 18 no tām ir saņēmušas pozitīvu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu.
Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, pirmajā kārtā patvertņu pielāgošanai pieteikti 10 objekti – astoņi Bauskā un divi Iecavā –, kas ļautu nodrošināt patvērumu aptuveni 4120 cilvēkiem. Otrajā kārtā pieteikti vēl deviņi objekti Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku apvienībās. Ja visi projekti tiks īstenoti, kopējā patvertņu kapacitāte novadā sasniegs aptuveni 9220 vietu jeb aptuveni 23 % novada iedzīvotāju.
Gan Aivars Mačeks, gan Māris Plēsnieks uzsvēra, ka ne vienmēr drošākais risinājums ir doties uz patvertni, īpaši, ja tas nozīmē pārvietošanos apdraudējuma laikā. Daudzos gadījumos drošāk ir uzturēties ēkas pagrabā vai telpās, kur iespējams ievērot tā saukto divu sienu principu – starp cilvēku un ēkas ārējo sienu atrodas vismaz divas sienas, kas samazina ievainojumu risku no šķembām un citiem sekundāriem apdraudējumiem.
Iedzīvotāji tika aicināti savlaicīgi lejupielādēt lietotni “112 Latvija”, kur pieejama informācija par rīcību dažādās ārkārtas situācijās, brīdinājumi un kartē atzīmētas tuvākās patveršanās vietas.
Pašvaldība pateicas visiem iedzīvotājiem par aktīvo iesaisti. Arī turpmāk plānots organizēt līdzīgas tikšanās, lai stiprinātu sabiedrības informētību un gatavību krīzēm.
Jautājumus par civilās aizsardzības un drošības jautājumiem iedzīvotāji aicināti iesūtīt arī turpmāk, aizpildot anketu: ŠEIT. Kad būs apkopoti jauni jautājumi, pašvaldība sniegs atbildes un, ja nepieciešams, organizēs atkārtotu sarunu.
Praktiski rīcības ieteikumi iedzīvotājiem
Lai veicinātu iedzīvotāju drošību, esam apkopojuši konkrētus norādījumus rīcībai dažādos apdraudējuma scenārijos.
1. Autonoma izdzīvošana: “72 stundu soma” mājās
Speciālisti uzsver: vairumā gadījumu “72 stundu soma” nav soma iešanai mežā, bet gan autonomas izdzīvošanas komplekts mājās, kas nodrošina iztikšanu 3-7 dienas, kamēr valsts un pašvaldība sakārto loģistiku.
Kas jāsagatavo jau šodien:
Ūdens rezerves: dzeramais ūdens 5–6 dienām, regulāri atjaunojot krājumus.
Skaidra nauda: Ukrainas pieredze rāda, ka banku sistēmas var īslaicīgi nestrādāt.
Pārtika un medikamenti: ilgstoši uzglabājami produkti, nepieciešamākie medikamenti, higiēnas preces.
2. Patveršanās: kur doties trauksmes gadījumā?
Svarīgākais noteikums: neskriet ārā trauksmes laikā ir drošāk nekā mēģināt nokļūt tālā patvertnē. Visvairāk upuru kara zonās ir tieši starp cilvēkiem, kuri apdraudējuma brīdī atradās atklātā vietā.
Rīcības algoritms:
3 minūšu noteikums: ja 3 minūšu laikā nevarat sasniegt oficiālu patvertni, meklējiet patvērumu tuvākajā drošajā vietā - savas mājas pagrabā vai dzīvoklī.
Divu sienu princips: izvēlieties telpu bez logiem vai tādu, kur starp jums un ārsienu ir vismaz divas sienas.
Attālums no logiem: ja nav iespējams ievērot divu sienu principu, uzturieties vismaz 3 m attālumā no logiem; lielos logus ieteicams aplīmēt ar drošības plēvi.
Pagrabu sagatavošana: daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem kopīgi jāiztīra pagrabi, lai tie būtu izmantojami patvēruma meklēšanai.
Komunikācija un informācija
Krīzes brīdī nepaļaujieties tikai uz sirēnām, jo koku lapotnes vai attāluma dēļ tās var nebūt dzirdamas.
Lejupielādējiet lietotni "112 Latvija": Šis ir primārais kanāls paziņojumu un rīcības norādījumu saņemšanai.
Informācijas avoti: Klausieties radio paziņojumus. Pašvaldība saziņai ar iedzīvotājiem izmantos arī operatīvos transportlīdzekļus ar skaļruņiem.
Saziņas grupas: Pedagogi un iestādes saziņai izmantos E-klasi un WhatsApp grupas, taču drošības apsvērumu dēļ ieteicams apsvērt pāreju uz lietotni "Signal".
Bērni un izglītības iestādes
Pašvaldība izstrādā rīcības algoritmus katrai iestādei gaisa telpas apdraudējuma gadījumā.
Bērnu izņemšana: Vecākiem būs tiesības izņemt bērnus no skolas vai bērnudārza, personīgi paziņojot par to atbildīgajai personai un uzņemoties atbildību par bērna turpmāko drošību.
Uzraudzība: Ja vecāki nevar ierasties, iestādes nodrošinās bērnu uzraudzību un pamatvajadzības saskaņā ar iekšējiem noteikumiem.
Resursi un palīdzība
Ūdens padeve: Elektroapgādes pārtraukuma gadījumā "Bauskas novada komunālserviss" ar ģeneratoru palīdzību centīsies nodrošināt ūdens padevi daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos. Jāņem vērā - kanalizācijas sistēma var nedarboties sūkņu apstāšanās dēļ, tāpēc ūdens patēriņam jābūt minimālam.
Cilvēki ar kustību traucējumiem: Sociālais dienests ir apzinājis iedzīvotājus, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, un evakuācijai tiks piesaistīts specializēts transportu (Sarkanais Krusts, Samarieši).
Mājdzīvnieki: Pašlaik plānotās kopējās patvertnes iedzīvotājiem nav paredzētas mājdzīvnieku izmitināšanai.
Atcerieties: Jūsu gatavība un zināšanas ir labākā aizsardzība. Iepazīstieties ar drošības padomiem lietotnē "112 Latvija" savlaicīgi, jo krīzes brīdī tam vairs nebūs laika.