Piektdien, 19. maijā, darba vīzītē Bauskā bija ieradusies ārkārtējā un pilnvarotā Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi.
Vizītes pirmajā daļā, iepazīstot Bauskas novada uzņēmējdarbības vidi, vēstniece apmeklēja SIA „VIZULO” Iecavas pagastā. Uzņēmuma vecākais eksporta tirdzniecības pārstāvis Aleksandrs Galanovs parādīja ražošanas telpas, pastāstīja par tur notiekošajiem procesiem un produktiem. Interesanti, ka visi produkti, apgaismojuma elementi, ir nosaukti putnu vārdos. SIA „VIZULO” ir iedvesmojies no dabas, tāpēc gaismekļi nosaukti, piemēram, stārķa, ērgļa, pūces vai kolibri vārdā.
SIA „VIZULO” ir Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2012. gadā un nodarbojas ar LED gaismekļu izstrādi, ražošanu un tirdzniecību Latvijas un pasaules tirgū. Uzņēmuma vērtības ir vides saglabāšana, augsta produkcijas kvalitāte, inovatīvas tehnoloģijas, energoefektivitātes un ekonomisko ieguvumu veicināšana.
„Uzņēmumam jau ir sadarbība ar Izraēlu: ar privātiem uzņēmumiem, pašvaldībām, valsts ceļiem. Izraēlā ir uzstādīti nedaudz vairāk kā 20 tūkstoši gaismekļu, un mēs plānojam šo skaitli palielāt,” pastāstīja A. Galanovs. Interesanti, ka tieši vizītes dienā tika komplektēts pasūtījums izsūtīšanai uz Izraēlu.
Uzņēmuma pārstāvis prezentācijā parādīja dažādās pasaules valstīs īstenoto projektu fotogrāfijas – SIA „VIZULO” gaismekļi sastopami 46 valstīs lidostās, noliktavās, veikalos, uz ielām, stadionos un citur. Nākotnes plānos ir iekļūšana ASV tirgū un tuneļu apgaismojuma ražošana un tirdzniecība, kas varētu būt interesanta Norvēģijai.
„Redzu, ka uzņēmums ir inovatīvs, elastīgs, spējīgs pielāgoties dažādiem apstākļiem, ir profesionāls savā darbībā un domāšanā. Tas ļoti piestāv Izraēlas tirgum,” secināja Izraēlas vēstniece Latvijā.
Turpinājumā notika tikšanās ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani un priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Mačeku. Šārona Rapaporta-Palgi, uzklausot prezentāciju, guva ieskatu par Bauskas novadu un ar pašvaldības vadību pārrunāja iespējamās sadarbības iespējas uzņēmējdarbības, sociālajā, izglītības un kultūras jomā. Radās arī vairākas konkrētas idejas, kuras kopīgi varētu īstenot.
Vēstniece uzteica pašvaldības iesaisti sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un infrastruktūras attīstīšanā Bauskas novadā, jo tieši šīs jomas projekti, jautājumi un aktualitātes Izraēlas vēstniecībai Latvijā ir īpaši saistoši.
Vēstnieces darba dienas programmā bija arī Īslīces SOS bērnu ciemata apmeklējums, kura misija ir rūpēties par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, veidojot ģimeni un rūpējoties par viņu nākotni. Iestādes direktors Gatis Matulēvičs pastāstīja par ciemata vēsturi, piedāvātajiem pakalpojumiem, parādīja tā teritoriju un tur mītošo bērnu dzīves apstākļus.
Šāda veida ciemati ir sastopami arī Izraēlā, taču vēstnieci interesēja, kā Latvijā darbā tiek pieņemtas un kā ikdienu pavada SOS audžumammas.
Ciemata direktors pastāstīja, ka katrā ģimenē dzīvo SOS audžumamma un pieci līdz septiņi bērni. Lielākā daļa bērnu aug kopā ar saviem brāļiem un māsām. Ir ļoti svarīgi, lai šiem bērniem būtu iespēja uzaugt kopīgā ģimenē, lai viņiem veidotos piederības sajūta, uzticība, kas veicina arī viņu emocionālo attīstību. Šobrīd ciematā mīt 53 bērni.
Vidējais SOS audžumammu vecums ir 50 gadi, darbā viņas tiek pieņemtas konkursa rezultātā. „Piemērotus kandidātus šim darbam ir grūti atrast. Primāri tiek vērtētas cilvēciskās īpašības, taču arī izglītībai un dzīves pieredzei ir nozīme,” atzīmēja G. Matulēvičs. Vaicāts par iemesliem, kādēļ kandidātus SOS audžumammu darbam ir grūti atrast, direktors atbildēja, ka jaunā paaudze ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, nelabprāt izvēlas izglītoties un strādāt sociālajā jomā. Divas SOS mammas Īslīces SOS bērnu ciematā gan strādā kopš dienas, kad tas tika atvērts, tas ir, 26 gadus.
Vēstniece devās arī uz piemiņas memoriālu „Sinagogas dārzs” Rīgas ielā 35, Bauskā. Memoriāls ir veltījums Bauskas ebrejiem, kas gadsimtiem dzīvoja šeit un cēla šo pilsētu, un kurus 1941. gadā nogalināja nacisti. Piemiņas memoriāls „Sinagogas dārzs” izveidots, pateicoties Bauskas ebreju pēcteču Izraēlā, ASV un Lielbritānijā iniciatīvai, ziedojumiem, Bauskas novada domes, Latvijas Ebreju draudžu, un kopienu padomes atbalstam. Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure novada viesiem pastāstīja, ka tūristu vidū šis ir ļoti populārs objekts un tam ir izveidots arī audio gids latviešu, angļu un krievu valodā.
Vizītes noslēdzošajā daļā vēstniece Šārona Rapaporta-Palgi piedalījās atjaunotās ekspozīcijas „Ebreji Bauskā” atklāšanā Bauskas Muzejā.
19. gadsimta otrajā pusē 2/3 no visiem baušķeniekiem bija šīs tautības ļaudis - veiksmīgi tirgotāji, prasmīgi amatnieki, uzņēmēji un vietējās inteliģences pārstāvji. Arī pēc Pirmā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados Bauskā līdzās latviešiem un vāciešiem ebreji bija nozīmīga pilsētas iedzīvotāju kopiena. Mūsdienās par to visu Bauskā vairs tikpat kā nekas neliecina, tāpēc muzeja jaunā ekspozīcija ir stāsts par pilsētas ebreju kopienas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz traģiskajai bojāejai nacistu okupācijas laikā 1941. gada vasarā.
Ekspozīcijas jaunums ir turīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Bauskas ebreja dzīvokļa istabas interjera iekārtojums, kurā redzami daudzi ar ebreju dzīvi un sadzīvi saistīti priekšmeti.
Pasākumā vēstniece atklāja, ka ir ļoti priecīga par Bauskas Muzeja ieguldījumu ebreju kopienas vēstures saglabāšanā un popularizēšanā.
