18. jūlijā folkloras kopa “Dreņģeri” svinēja savu 45 gadu jubileju. Kā īstiem folkloras kopējiem pienākas, svētki norisinājās zem klajas debess – Codes pagasta zemnieku saimniecības “Vaidelotes” zāles pļavā. Jubilejā skanēja kopai mīļās tautasdziesmas “Dreņģeru” apdarē, valdīja prieks par atkalredzēšanos ar bijušajiem dalībniekiem, kā arī sirsnīgas atmiņas par tiem, kuri šodien uz svinībām raugās no mākoņa maliņas.
No vokālā ansambļa līdz folkloras kopai
Folkloras kopa “Dreņģeri” dibināta 1981. gadā, taču tās pirmsākumi meklējami jau 1963. gadā, kad Benitas Hermanes vadībā kolhozā “Draudzība” tika izveidots sešu dalībnieču vokālais ansamblis. Drīz vien tam pievienojās arī vīri. Kolektīvam kļūstot par jauktu ansambli, dalībnieku skaits ar gadiem arvien pieauga.
1976. gadā kolektīva vadību uzņēmās Skaidrīte Kuķalka. Viņa saskatīja nepieciešamību mainīt ansambļa radošo virzienu – tā dalībnieki bija izauguši no jaunības repertuāra, un bija pienācis laiks pievērsties latviešu tradicionālajai kultūrai. Ansamblim pievienojās koklētājas un runātājas. Pakāpeniski, mainot repertuāru un atsakoties no vokālo ansambļu ierastajiem nosacījumiem, Skaidrīte izveidoja folkloras kopu “Code”. Tomēr, pēc dalības vairākos starptautiskos festivālos, kad ārzemju draugi kopu dēvēja par “Kodi”, izmantojot Dreņģersētas vietvārdu folkloras kopa ieguva savu tagadējo nosaukumu “Dreņģeri”, kas tautasdziesmas līdz pat šodienai spēj parādīt kā jestras, interesantas un daudzveidīgas.
Tradīcijas, kas vieno
Koncertēšana vienmēr bijusi neatņemama “Dreņģeru” dzīves sastāvdaļa. Kolektīvs uzstājies gan Latvijā, gan ārvalstīs, popularizējot Codes pagastu un Bauskas novadu, vienlaikus veidojot ciešas draudzības saites ar citiem folkloras kolektīviem.
Par īpašu tradīciju kļuvusi ikgadējā “Skaidrītes diena”, kas veltīta ilggadējai vadītājai Skaidrītei Kuķalkai. Pasākums pulcē folkloras kopas no Latvijas un Lietuvas, apliecinot, ka folklora vieno pāri robežām. “Dreņģeri” regulāri piedalās arī starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica” un koncertē dažādās Latvijas vietās, kopjot un popularizējot latviešu kultūras mantojumu.
Jauns spēks un jauna elpa
Kopš 2006. gada folkloras kopu vada Ināra Grēniņa. Viņas pievienošanās kļuva par jaunu sākumu kolektīvam. Jau 2007. gadā laikrakstā “Codes Vēstis” dalībnieki sevi raksturoja kā optimistiskos sapņotājus – bažas par kolektīva nākotni bija izzudušas. Ināra ne vien saglabājusi “Dreņģerus”, bet arī attīstījusi to darbību, piešķirot tai jaunu kvalitāti un enerģiju.
Kolektīva lielākā vērtība – cilvēki
“Dreņģeru” spēks vienmēr bijuši cilvēki. Leons Zarāns ir vadītājas uzticamais palīgs, kurš kopā ar Ināru pat veselu dienu gatavojis stīgas latviskajai basei. Aija Urtāne ir cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties, bet viņas dzīvesbiedrs Visvaldis nereti palīdz ar “brālīša” krājumiem, kad nepieciešama īpaša dāvana. Arianda bagātina kolektīvu ar skanīgu balsi un vairāku instrumentu spēli, Ingrīda ienes enerģiju, pozitīvismu un tālu skanošu balsi, savukārt Aija, kura kolektīvā dzied kopš tā pirmsākumiem, glabā bagātīgu dziesmu pūru un ar prieku nodod to nākamajām paaudzēm. Jaunākā dalībniece Inga ar savu zemo balss tembru kolektīva skanējumam piešķīrusi jaunu krāsu.
Jubilejā – daudz draugu un augsti novērtējumi
Jubilejas svinībās “Dreņģerus” sveica folkloras kopas no dažādiem Latvijas novadiem – “Pūralāde”, “Pūrs”, “Milzkalnieki”, “Trejupe”, “Svitene”, “Laukam pāri”, “Vecsaule”, “Dimzēns”, “Dālava”, kā arī Brocēnu kapela “Pēterpogas”. Sveicēju pulku kuplināja arī kolektīvi no Lietuvas – Linkuvas kultūras centra kapela, Biržu rajona ansamblis “Melodija” un pūtēju ansamblis “Ritmonei”.
Bauskas novada deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Inita Nagņibeda pasniedza pašvaldības Atzinības rakstu ilggadējiem kolektīva dalībniekiem: Leonam Zarānam, Aijai Urtānei un vadītājai Inārai Grēniņai par ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu latviešu tradicionālās kultūras un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Bauskas novada kultūras vērtību popularizēšanu.
Apsveikumus un dāvanas jubilāri saņēma arī no Codes pagasta pārstāvjiem, kuri pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda rakstu par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Zemgales kultūras telpas bagātināšanā. Sveicēju vidū bija arī Codes pagasta amatierkolektīva pārstāvji.
Jubilejas viesmīlība
Kā jau folkloras kopai pienākas, viesi mājup devās ne tikai ar labām emocijām, bet arī ar īpašu ceļamaizi – pašu ievāktām un žāvētām zāļu tējām, tēju izlasi “Dreņģeru tējas” un piparmētru sīrupu.
Par svētku noskaņu rūpējās uzkodu un kafijas galds, bet īpašu gardumu sarūpēja zemnieku saimniecības “Vaidelotes” saimniece Daira, cienājot visus ar savu zupu.
Paldies par kopā būšanu
Folkloras kopa “Dreņģeri” sirsnīgi pateicas ikvienam, kurš bija kopā jubilejas svinībās. Īpašs paldies veltīts zemnieku saimniecības “Vaidelotes” saimniekiem Dairai un Arnoldam Jātniekiem, kuri atsaucās aicinājumam jubileju svinēt savā sētā un ar savu viesmīlību, atsaucību un sirds siltumu sniedza daudz vairāk, nekā tika gaidīts.
Četrdesmit pieci gadi apliecina – “Dreņģeri” nav tikai folkloras kopa. Tā ir kopiena, kas cauri paaudzēm glabā latviskās tradīcijas, uztur dzīvu dziesmu un vieno cilvēkus kopīgā priekā.
Bauskas novada pašvaldība lepojas ar folkloras kopu "Dreņģeri", kas jau 45 gadus ir nozīmīga novada kultūras dzīves un nemateriālā kultūras mantojuma kopēja. Ar savu aizrautību, dziesmām un tradīciju kopšanu kolektīvs bagātina novada kultūras vidi, stiprina latvisko identitāti un iedvesmo arī nākamās paaudzes. Lai "Dreņģeru" balsis skan vēl daudzus gadus, nesot līdzi mūsu senču gudrību, dziesmu spēku un kopā būšanas prieku.