Pagājušajā nedēļā ar dažādām muzikālām un sportiskām aktivitātēm Iecavas bērnudārzā ‘’Cālītis’’ atzīmēta iestādes pastāvēšanas 50. gadskārta.
Gaidot jubileju, tapa tematiski logu un telpu rotājumi. Bija gan bērnu ballīte, gan orientēšanās pēcpusdiena, kad audzēkņi kopā ar vecākiem devās nelielā piedzīvojumā pa bērnudārza teritoriju, skenēja kvadrātkodus, meklēja paslēptos burtus un centās atminēt slepeno vārdu savienojumu – DZIMŠANAS DIENA.
Nedēļas noslēgumā – 16. oktobra pievakarē – iestādes kolektīvs pulcējās svinīgā sarīkojumā, lai kopā ar sadarbības partneriem un bijušajiem darbiniekiem atskatītos uz aizvadītajiem 50 darbības gadiem.
Svētku viesu kopīgi nodziedātajai Latvijas valsts himnai sekoja bērnudārza jaunās himnas publiskais pirmatskaņojums. To sacerējis Iecavas himnas autors Mareks Pelsis, jo arī viņa dēli bijuši ‘’Cālīša’’ audzēkņi, tāpēc savulaik tapušas himnas jau divām bērnudārza grupiņām: ‘’Zīļukiem’’un ‘’Zaķīšiem’’.
Ar detalizētu stāstījumu un fotogrāfijām 50 gados paveikto demonstrēja iestādes vadītāja Ingūna Lāce, atgādinot, cik daudz skaista kopā piedzīvots:
‘’Ir skanējuši bērnu smiekli, raudāts par nobrāztu celīti, skaitīti pirmie dzejolīši, svinēti pirmie svētki un piedzīvoti daudzi mazi un lieli notikumi. 50 gadi – tas ir vesels stāsts par bērniem, kuri šeit mācījušies apgūt prasmes spert pirmos soļus lielajā pasaulē, par skolotājiem, kuri dāvājuši savu sirdssiltumu bērniem, par vecākiem, kas ir uzticējuši mums pašu dārgāko, un par visiem cilvēkiem, kuri gadu gaitā veidojuši mūsu bērnudārza stāstu.’’
Ar atmiņām par notikumiem un izaicinājumiem pagājušajās desmitgadēs dalījās iepriekšējā iestādes vadītāja Ļubova Momota un ilggadējais Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis.
Daudzās ģimenēs piederība bērnudārzam ‘’Cālītis’’ turpināta vairākās paaudzēs – gan kā audzēkņiem, gan pedagogiem un darbiniekiem. Pirmais izlaidums notika 1977. gadā, kad bērnudārzu absolvēja 20 bērni. Viņu audzinātāja bija Ināra Vēja, bet auklīte Silvija Vilcāne. Interesanti, ka viena no pirmā izlaiduma meitenēm - Iveta Rubene - patlaban bērnudārzā strādā par skolotāja palīdzi.
Klātienē un video formātā izskanēja emocionāli un amizanti darbinieču stāsti par to, kā sākušās un noritējušas viņu darba gaitas ‘’Cālītī’’.
Klātesošos uzrunāja arī bijušais Iecavas novada un pašreizējais Bauskas novada pašvaldības vadītājs Aivars Mačeks, novērtēdams atbildīgo darbu, kas jāveic pirmsskolas izglītības iestādē:
‘’Jums ir jāatrod tā atslēdziņa, ar ko piekļūt gan mazajiem ķipariem, gan viņu vecākiem. Ne visi to var. Bet man ir patiess prieks, ka ‘’Cālītī’’ ir tādi darbinieki, kas grib un prot darboties ar mazajiem bērniem un spēj nodrošināt iestādes stabilitāti.’’
Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka plašājā Bauskas novada teritorijā demogrāfijas situācija un pieprasījums pēc vietām bērnudārzos ir ļoti atšķirīgs, tāpēc pašvaldībai ir gana sarežģīts uzdevums visur nodrošināt atbilstošu personālu, infrastruktūru un uzturēt ēkas arī tur, kur bērnu skaits krasi sarūk.
Iestādes šodienu un vēsturi veido cilvēki, kas strādā bērnudārzā. Paldies par ieguldījumu ‘’Cālīša’’ vadītāja sacīja visām pedagoģēm un saimnieciskajiem darbniekiem, bet īpaši tika godināti vairāki bērnudārza darbinieki par atsaucību, rūpīgu pienākumu izpildi un atbildīgu līdzdalību iestādes izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Pašvaldības Atzinības rakstu par godprātīgu un profesionālu darbu saņēma: Dace Celma, Egija Vēja, Agnese Medne, Ilona Prohorenko, Lauma Remerte, Nellija Eriņa, Kristīne Misa, Irina Ivanova, Sauļus Subatavičus, Zanda Utāne, Signe Šķeltiņa, Sarmīte Grinbauma un Vasilijs Sjomkins. Aivars Mačeks pasniedza arī Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu Antrai Bāgantei un Diānai Krikščūnei.
Daudz sirsnīgu vēlējumu bērnudārzam veltīja novada pašvaldības administrācijas pārstāves un kolēģes no izglītības nozares.
Pirmajos 50 gados ir ielikts stiprs pamats, lai arī turpmāk PII ‘’Cālītis’’ būtu vieta, kurp bērni nāk ar prieku, kur viņus sagaida ar smaidu, kur katrs jūtas pieņemts, sadzirdēts un mīlēts.
Svārīgi ''Cālīša’’ vēstures pieturpunkti
Bērnudārzs atklāts 1976. gada 30. jūlijā. To cēla Iecavas putnu fabrika uz kolhoza “Iecava” zemes, vienojoties, ka bērnudārzā tiks uzņemti arī kolhoznieku bērni. Būve tapa pēc tipveida projekta 12 grupām. Atklāšanas dienā vecāki ar bērniem devās svinīgā gājienā no Iecavas centra uz bērnudārzu. Atklāšanas pasākumā bērnudārza vadītāja Ausma Mežiņa no Iecavas putnu fabrikas saņēma simbolisku bērnudārza atslēgu un lelli-tautumeitu, kura ir saglabājusies līdz šodienai.
Sporta laukums tika ierīkots 1987. gadā. Sākumā nebija arī atsevišķas sporta zāles. To ierīkoja 1991. gadā mazo bērnu grupas “Pīlītes” telpās, savukārt grupas guļamtelpu iekārtoja par metodisko kabinetu. Tas bija uz īsu laiku, jo 1997. gadā metodiskajam kabinetam atrada citas telpas, citas mazo bērnu grupas telpās ierīkoja lielu sporta zāli, vēl citas mazo bērnu grupas telpās 2000. gadā izveidoja ēdamzāli. Bērnudārzā darbojās divas mazo bērnu grupas.
No 1984. gada par bērnudārza vadītāju strādāja Helēna Rūtena, bet no 1986. gada - Ļubova Momota.
1979. gadā atvēra logopēdisko grupu, kas darbojas vēl šodien. Grupu apmeklē bērni, kuriem ir nepieciešama valodas un skaņu izrunas korekcija.
1993. gadā Iecavas pagasta deputāti pieņēma lēmumu par izglītības iestādes pārņemšanu pašvaldības īpašumā un izveidoja sākumskolu “Cālītis”.
1993. gadā bērnudārzā pēc metodiķes Valdas Prokopenko iniciatīvas, balstoties uz idejām no senāka pirmsskolas darba plāna “Apvienotās mācības”, sāka strādāt četras “Rotaļu-sagatavošanas” grupas. Tās darbojās nepilnu dienu, lai sniegtu palīdzību vecākiem bērnu sagatavošanai mācībām skolā. Sākoties Atmodas laikam, bērnudārzā sāka svinēt Latvija valsts svētkus un latviešu gadskārtu svētkus.
1994. gadā bērni sāka atgriezties bērnudārzā, jo valsts pabalsts bērnu kopšanai bija mazs un mātēm nācās strādāt. Pašvaldība atcēla lēmumu par sākumskolu un atjaunoja nosaukumu bērnudārzs “Cālītis”.
2000. gadā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Izglītības likuma prasībām, nosaukums tika mainīts uz Iecavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cālītis”.
2000. gadā bērnudārza deju pulciņš piedalījās Latvijas skolu jaunatnes 8. dziesmu un deju svētkos Rīgā. Bērnudārza karogu nesa Artis Riekstiņš.
Sākoties obligātajai bērnu sagatavošanai skolai, aktīvi organizētas vecāku sapulces, atvērto durvju dienas, radošās pēcpusdienas, iepazīstinot vecākus, stāstot par izmaiņām, jauninājumiem pirmsskolas izglītības programmās.
2007.-2009. gadā dalība starptautiskajā Comenius projektā “Māla izmantošana radošajai izglītībai pirmsskolā’’. Sadarbības valstis: Turcija, Spānija, Bulgārija, Latvija.
2010. gadā bērnudārza renovācijas laikā tika nomainīti visi logi, siltināta ēka.
2011. gada 4. augustā bērnudārza atslēgu no vadītājas Ļubovas Momotas saņēma vadītāja Ingūna Lāce.
2013. gadā pašvaldība uzcēla moduļtipa piebūvi, lai varētu nodrošināt lielo pieprasījumu pēc vietām bērnudārzā. Jaunuzceltajā piebūvē atvēra trīs grupas, tika izveidots automašīnu stāvlaukums. Sākta pakāpeniska katras grupas aprīkošana ar interaktīvajām tāfelēm, kuras 20. gadu sākumā pamazām nomainītas pret skārienjutīgajiem ekrāniem, lai bērni paši varētu pie tiem darboties un veikt uzdevumus.
2014. gadā pārbūvēts sporta laukumu ar gumijas seguma skrejceļu, basketbola laukumu, lielu rotaļu laukuma iekārtu bērnu kustību pamatprasmju, veiklības, uzmanības, drosmes attīstīšanai.
2016. gadā uzsākti bērnudārza teritorijas labiekārtošanas darbi. Ierīkota lietus ūdens kanalizācijas sistēma, pārliktas rotaļu laukumu robežas, jo vajadzēja vēl trīs rotaļu laukumus. Pašvaldība iegādājās papildu zemes gabalu, kas tieši robežojās ar bērnudārzu. Visos rotaļu laukumos uzceltas nojumes, ierīkoti bruģēti celiņi, apstādījumi, uzliktas rotaļu iekārtas. Visa teritorija apgaismota. Katrā nojumē “aug” krāsains stilizēts koks - arhitektes Vijas Ozolas radošā ideja, par pamatu ņemot Kārļa Skalbes pasaku par ābeli. Mums šī ideja par koku patīk – ar saknēm stingri zemē, kopā ar koku augam, attīstāmies, esam pastāvīgi un reizē mainīgi kā koks dažādos gadalaikos. Teritorijas labiekārtošanas darbi pabeigti 2017. gadā. Ierīkota arī teritorijas videonovērošana, piekļuve iestādes teritorijai un ieiešana ēkā ar piekļuves čipiem vecākiem un darbiniekiem.
2017. gadā uzsākts jauns posms pirmsskolas izglītībā - kompetenču pieeja bērnu mācīšanās procesā. ‘’Cālītis’’ bija pilotskola, kas piedalījās projekta “Kompetenču pieeja mācību procesā” aprobācijā, iedziļinoties caurvijas “Domāšana un radošums” iedzīvināšanā. Septiņu pedagogu komanda mācībās iegūto pārnesa uz savu izglītības iestādi, kā arī dalījās zināšanās ar citu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Vairākus gadus pie mums brauca ciemiņi - skolotāji no citām Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm. 2018. gadā sadarbībā ar OMEP Latvijas pirmsskolas biedrības vadītāju Rutu Kaņepēju ‘’Cālītī’’ organizēta konference “’Kompetences pirmsskolā?”. Nu jau aizsaulē aizgājušās vadītāja vietnieces izglītības jomā Marinas Veseres vadībā, divu gadu garumā sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru organizēti kursi par metodēm latviešu valodas un lasītprasmes apguvē. Bērnudārza kolektīvs popularizējis Iecavas vārdu, daloties ar labās prakses piemēriem.
2020. gadā Covid-19 pandēmija raisīja izmaiņas, kas izjauca daudzus veiksmīgi iesāktus procesus bērnudārzā, pazeminājās arī mācību kvalitāte. Cilvēki attālinājās cits no cita, kļuva noslēgtāki, bieži tika runāts par “izdegšanu.” Tomēr pamazām dzīve bērnudārzā atkal kļuva rosīgāka. Rotaļu nojumēs iekārtota vide, kas rosina bērnus izzināt, mācīties, pētīt; vairāk organizētas āra rotaļnodarbības. Pilnveidota digitālā vide, 5-6 gadīgo bērnu grupās uzdevumu veikšanai iegādātas planšetes, Bee-Bot roboti, tagad sensorās rotaļlietas un Lego konstruktori STEM izglītības nodrošināšanai.
2021. gada 1. jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā bērnudārzu pārņēma Bauskas novada pašvaldība.
2025. gadā noslēgts līgums par dalību pārmaiņu procesa ‘’Līderis manī” aktivitātēs. Bērnudārzā sāk veidoties skolotāju komanda, kas šīs bērnu emocionālās audzināšanas un uzvedības pašregulācijas idejas un metodiku ieviesīs mācību procesā. Lielu ieguldījumu mācību procesa kvalitātes nodrošināšanā sniedz vadītāja vietniece izglītības jomā Aija Laukmane.
Bērnudārza moto ir Zentas Mauriņas vārdi: “Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.”
