Atrašanās vieta – ģeogrāfiskais stāvoklis
Codes pagasts atrodas Latvijas centrālajā daļā - Zemgales reģiona Bauskas novada Mēmeles un Lielupes labajā krastā. Rietumos pagasts robežojas ar Mežotnes pagastu, austrumos ar Dāviņu un Vecsaules pagastiem, ziemeļos ar Iecavas pilsētu, dienvidos ar Bauskas pilsētu.
Codes pagasts atrodas Latvijas centrālajā daļā – Zemgalē, Bauskas novadā, Mēmeles un Lielupes labajā krastā. Tas robežojas ar Mežotnes, Dāviņu, Vecsaules, Iecavas pagastu un Bauskas pilsētu.
Administratīvais centrs Code atrodas 7 km no Bauskas un 52 km no Rīgas robežas. Pagasta 93,9 kvadrātkilometru plašo teritoriju visā garumā šķērso starptautiskā maģistrāle VIA BALTICA.
73% teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme. Tomēr Code nav tikai tīrumi; 14% teritorijas klāj meži, bet bioloģisko daudzveidību glabā Galenieku, Lakstīgalu un Cerību purvi, kas aizņem 4% pagasta platības.
No akmens laikmeta liecībām līdz Velna kalna leģendām
Codes vēsture sniedzas tālā senatnē, krietni pirms rakstīto avotu parādīšanās. Arheoloģiskie atradumi Zosēnos un Žagarniekos – akmens laikmeta cirvji – liecina, ka šī vieta bijusi pievilcīga dzīvošanai jau pirms gadu tūkstošiem. Īpaši nozīmīga ir Ragaucku (Ragenieku) apmetne Mēmeles krastā, kur atklātais metru biezais kultūras slānis glabā stāstus par senajiem iedzīvotājiem.
Tomēr vietējo iedzīvotāju iztēli visvairāk nodarbina noslēpumainais Velna kalns. Tas ir 67 metrus augsts paugurs, kas Zemgalei neierastā reljefa dēļ 1883. gadā literatūrā minēts kā pilskalns. Agrāk Velna kalns bijis lielāks, bet daļa tā norakta, lai iegūtu granti un ierīkojot Bauskas–Rīgas ceļu.
Leģenda vēsta, ka reizi gadā pusnaktī šeit tiekas Velns ar raganām, un viņu radītā enerģija esot tik spēcīga, ka apkārtējiem alkšņiem miza pārplīsusi visā koka garumā. Stāsta, ka viņi te aprokot bagātības, ko guvuši pasaulē. Vēl stāsta, ka tas, kurš uzzinās Velna un raganu noslēpumu, atradīs viņu apslēptās bagātības.
Codes baznīca un tās gadsimtu stāsti
Rakstiskajos avotos Code (Zohden) pirmo reizi minēta 1543. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Hermans Beigenijs izlēņoja četras saimniecības pie Bauskas Heinriham Muthperoham, bet tās garīgais centrs – luteriskā baznīca – savu stāstu sākusi 16. gadsimta beigās.
Baznīcas dibinātājs Kristians fon Šrēders atstājis paliekošas pēdas, un, lai gan precīzs celšanas gads nav zināms, 1570. gadā datētais zvans liecina par senām tradīcijām. Vēstures hronikās saglabājies skumjš stāsts par to, kā 1766. gada bargajā ziemā lielais zvans, zvanot stiprā salā, pārplīsis un vēlāk ticis pārkausēts.
Pati baznīcas ēka ir askētisks un elegants Kurzemes un Zemgales lauku arhitektūras paraugs. Ar savām balti krāsotajām sienām un zeltīto gaili torņa smailē tā ir pārdzīvojusi karus un dabas stihijas, saglabājot savu vēsturisko veidolu līdz mūsdienām. Pirmais Codes mācītājs bija Johans Valters Hānss, kas tur kalpojis no 1695. līdz 1699.gadam.
Pēc ilgstoša pārtraukuma padomju gados, draudze atdzima 90. gadu sākumā. Par pagasta pašvaldības līdzfinansējumu tika nomainīts dievnama jumts, veikts kosmētiskais remonts.
Šodien mācītāja Rolanda Radziņa vadībā baznīca atkal ir vieta, kur rast mieru. Baznīcā regulāri notiek draudzes dievkalpojumi, par tradīciju kļuvis koncerts Ziemassvētkos.
Derpeles muiža un tūkstoš rožu
Tikai pusotra kilometra attālumā no Bauskas atrodas Derpeles muiža, kuras nosaukums cēlies no fon Derperu dzimtas. Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta 30.-40. gados, ir izcils vēlīnā klasicisma un bīdermeijera stila apvienojums un arhitektoniski sasaucas ar Kvarnegi projektēto Elejas pili. Kaut arī vēsturiskie interjeri nav saglabājušies, muižas ēka šodien pilda cēlu misiju – tajā atrodas veco ļaužu pansionāts. Bijušā pansionāta direktora Alvja Feldmaņa vadībā tika atjaunots muižas ēku ieskautais Derpeles parks un iestādītas aptuveni 1000 rozes.
Codes bibliotēka
Codes bibliotēka tika atvērta 1935. gadā ar 596 grāmatām pagasta mājā “Virsaišos”. Par pirmo bibliotekāri strādāja Alīda Jurēvics.
No 1945. gada bibliotēka atradās Codes muižas ēkā “Alejās”. Līdz 1962. gadam bibliotekāri ik pa laikam nomainījuši cits citu, bet 1963. gadā par bibliotekāri sāka strādāt Anda Zikmane. Tajā laikā darbs bibliotēkā neaprobežojās tikai ar grāmatu izsniegšanu lasītājiem, bet tikušas uzvestas veselas izrādes, tā saucamās literārās tiesas un literārie karnevāli.
2025. gadā bibliotēka nosvinēja savu 90. jubileju. Mūsdienās tā piedāvā dažādus kultūras pasākumus, koncertus, tikšanos ar rakstniekiem, tematiskās pēcpusdienas, kino vakarus. Bibliotēkai ir savs lasītāju klubiņš “Tik un Tā” un vingrotāju klubiņš “Esam vingri”.
Par bibliotekāra darbu var spriest ne vien pēc iegūtajām nominācijām, grāmatu fonda lieluma un lasītāju skaita, bet arī pēc tā, cik bibliotēkā ir mājīgi, cik labprāt šeit uzturas skolas bērni, pēc stundām šķirstot žurnālus un grāmatas vai uzspēlējot kādu spēli.
Codes pamatskola
1845. gadā pirmā skola atradās muižas telpās, un pirmais skolotājs bija muižas kurpnieks Ferbers - cilvēks bez pedagoģiskas izglītības, bet ar vēlmi mācīt. Laika gaitā skola mainījusi atrašanās vietas, līdz 1965. gadā tika uzcelta jaunā Codes astoņgadīgās skolas ēka, kuras pirmais direktors bija Pēteris Zundāns. Tā bija pirmā skola Latvijā, kuru uzcēla šefības saimniecība “Code”. 2025. gadā tā svinēja 60 gadu jubileju.
Skola ir nozīmīga izglītības iestāde Codes pagastā, piesaistot audzēkņus arī no tuvējās Bauskas un Mežotnes pagasta. Codes pamatskola turpina darboties, fokusējoties uz katra bērna izaugsmi un talantu attīstīšanu.
Codes muižā pagātnes elegance satiekas ar šodienas viesmīlību
Codes muiža, kas atrodas tikai dažu minūšu braucienā no Bauskas, ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais objekts un pievilcīgs galamērķis ceļotājiem, kuri iepazīst Zemgales pilis un muižas.
Codes muiža (Zohden) vēstures avotos minēta jau senatnē, bet tās apbūves ansamblis veidojies galvenokārt 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā. Gadu gaitā muižai bijuši vairāki īpašnieki, taču jau gandrīz 100 gadus tā saistīta ar Niedru dzimtu.
20. gadsimta notikumi būtiski ietekmējuši muižas likteni. Pēc padomju okupācijas sākās īpašumu nacionalizācija, muižas saimnieks R. Niedra tika represēts un deportēts, bet ēka pielāgota kolhoza vajadzībām, zaudējot daļu vēsturiskā interjera.
Mūsdienās muižas īpašnieki aktīvi strādā pie kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un pieejamības sabiedrībai. Viņu mērķis ir atjaunot un uzturēt muižu kā nozīmīgu vietējās identitātes un kultūras sastāvdaļu. Īpašnieki uzsver, ka Codes muižas saglabāšana ir ilgtermiņa ieguldījums nākamajās paaudzēs un vietējās kopienas stiprināšanā.
Īpašnieku Harija un Artūra Niedru iniciatīva ļāvusi muižai kļūt par vietu, kur vēsturiskā vide harmoniski savienojas ar mūsdienu kultūras dzīvi. Saglabājot 18. gadsimta arhitektūras raksturu un muižas parka mieru, Codes muiža piedāvā kvalitatīvu vidi dažādiem pasākumiem un atpūtai.
"Mūsu mērķis ir saglabāt Codes muižas dvēseli, padarot to pieejamu ikvienam, kurš novērtē estētiku un vēsturisko pēctecību. Šī nav tikai ēka – tā ir vieta, kur apstājas laiks," norāda Harijs Niedra.
Atjaunotā muižas zāle piemērota korporatīvajiem pasākumiem, kāzām un radošajām darbnīcām, savukārt labiekārtotais parks ļauj izbaudīt Zemgales ainavas mieru un dabas skaistumu.
Uz tikšanos Codes muižā – estētiskā un mierpilnā atpūtas vietā, kas pieejama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Amatiermākslas kolektīvi – paaudžu mantojums
Codes pagastā amatiermākslas tradīcijas ir dzīvas jau kopš 20. gadsimta vidus. Šeit cilvēki atklājuši un izkopuši dziedāšanas, dejošanas un aktiermākslas prasmes, veidojot kultūras dzīvi, kas vieno vairākas paaudzes. Pašlaik pagastā darbojas pieci amatiermākslas kolektīvi, un katrs no tiem ir neatņemama vietējās identitātes daļa.
2025. gadā 60 gadu jubileju ar krāšņām dejām un bijušo dalībnieku atkalapvienošanos svinēja jauniešu deju kolektīvs “Code”. Šogad dimanta jubileju atzīmēja amatierteātris “Spēlētprieks”, savukārt vasaras vidū folkloras kopa “Dreņģeri” aicinās uz saviem 45 gadu dziedāšanas prieka svētkiem. Sieviešu vokālais ansamblis “Mežrozītes”, jaunākais no pagasta kolektīviem, jau 24 sezonas ar skanīgām balsīm bagātina svētkus gan Codē, gan apkārtnē. Savukārt skaitliski lielākais kolektīvs - jauktais koris “Mēmele” - 48 gadus apliecina dziesmas spēku un kopības sajūtu.
Īpašu lepnumu rada tas, ka mīlestība pret amatiermākslu tiek nodota no paaudzes paaudzē. Vienā kolektīvā nereti sastopami laulāti pāri, viņu bērni, mazbērni un pat mazmazbērni. Mēģinājumi kļūst par kvalitatīvu kopā būšanas laiku, bet paši kolektīvi - par lielu, sirsnīgu mākslas cienītāju ģimeni.
Tradīcijas, kas vieno
Codes pagasta kultūras dzīvē ik gadu izceļas vairāki pasākumi, kas kļuvuši par neatņemamu kopienas tradīciju.
Februāra nogalē folkloras kopa “Dreņģeri” rīko Starptautisko folkloras festivālu “Skaidrītes diena”, godinot ilggadējo kopas vadītāju Skaidrīti Kuķalku. Festivāls pulcē draugus no visas Latvijas un Lietuvas, vienojot dalībniekus un skatītājus kopīgās dziesmās, dejās un rotaļās.
Pavasarī Codi pieskandina “Lieldienu jampadrača” smiekli. Otrajās Lieldienās ikviens tiek aicināts uz rotaļām, aktivitātēm un kopā būšanas prieku. Par pavasara neatņemamu sastāvdaļu kļuvis arī pasākums ģimenēm ar tradicionālo skrējienu apkārt Codes centram. Šogad tas ieguva jaunas krāsas, piedāvājot iespēju piedalīties ne tikai sportiskām ģimenēm, bet ikvienam, kurš vēlējās šo dienu pavadīt citādi.
Vasara Codē nav iedomājama bez ielīgošanas pasākuma Codes muižā. Muižas saimnieki ik gadu rada mājīgu atmosfēru, bet pasākuma neatņemama sastāvdaļa ir Līgo tirdziņš, amatierkolektīvu koncerts un sportiskas aktivitātes. Par kustību prieku rūpējas mūsu pašu “Priekatrakcija” ar piepūšamajām atrakcijām un spēlēm. Savukārt pagasta senioriem vasara nozīmē ekskursijas - ik gadu tiek nodrošināts transports, lai apmeklētu kādu interesantu tūrisma objektu Latvijā.
Rudenī tiek svinēts Miķeļdienas pasākums ar rudens tirdziņu, bet novembrī plaši apmeklēts ir Latvijas Valsts dzimšanas dienas koncerts, kurā piedalās profesionāli mākslinieki.
Ziemas sākums Codē vienmēr ir notikumiem bagāts. Ziemassvētku gaidīšanas koncerts, eglītes iedegšana un svētku pasākums senioriem piepilda pagastu ar sirsnību un svētku brīnumu.
Ar cieņu pret tradīcijām “Piparmētras pirtiņā”
“Piparmētras pirtiņas” saimnieki Kitija un Edgars Gulbji sevi raksturo kā pirtniekus ar sirdi un dvēseli: “Jau vairāk nekā 20 gadus dzīvojam Codes pusē, un šī vieta mums ir īpaši tuva. Apkārtējā daba, miers un brīnišķīgie cilvēki rada sajūtu, ka šeit viss notiek īsti un patiesi.” Abi atzīst, ka nebija plānojuši kļūt par pirtniekiem, tomēr pēc Pirts skolas absolvēšanas radās pārliecība, ka pirts sniegtais labums un spēks jānodod arī citiem.
“Piparmētras pirtiņā” iespējams piedzīvot dažādus pirts rituālus – relaksējošus vakarus, dzimšanas dienu rituālus, grupu un pāru pirtis. Pašiem saimniekiem īpaši mīļš ir pāru rituāls, kur divu pirtnieku darbs ļauj baudīt pirts sajūtas blakus mīļotajam cilvēkam, radot īpašu tuvību un dubultu enerģiju. Rituālos tiek godātas senču tradīcijas, dabas spēks un uguns rituāli.
Pēc pirts iespējams palikt pa nakti – augšstāvā ir divas omulīgas guļamistabas nesteidzīgai atelpai. Kitija un Edgars vēlas, lai katrs viesis aizbrauc mierīgāks, atbrīvotāks un ar sajūtu, ka par viņu patiesi parūpējušies.
Plašāku informāciju par “Piparmētras pirtiņas” piedāvātajām iespējām var sameklēt viņu mājaslapā vai sociālajos medijos.
Atpūtas mājas “Dole” sirsnīgā viesmīlība
Dažu kilometru attālumā no Codes ciema viesus uzņem atpūtas māja “Dole”, kas gadu gaitā kļuvusi par iecienītu svinību un atpūtas vietu gan vietējiem, gan viesiem no visas Latvijas. Par mājīgo gaisotni rūpējas saimnieki Jolanta un Sandris Spundiņi – sirsnīgi un atvērti cilvēki, kuru klātbūtne liek justies gaidītiem.
Svinību laikā viņus viegli pamanīt – sarkanā apģērbā ar “Doles” logo, kas palīdz viesiem atrast atbildīgo un piešķir pasākumiem vienotu noskaņu. Viss, sākot no teritorijas kopšanas līdz viesu uzņemšanai, tiek darīts pašu spēkiem, piešķirot vietai personisku raksturu.
“Doles” celtniecība sākās 2008. gadā, sākotnēji domājot par ģimeni, taču drīz vien ēka kļuva par pieprasītu svinību vietu. Šodien pieejama telpu īre, nakšņošana, SPA zona ar pirti un kublu, kā arī galda klājums un ēdināšana. Plašā zaļā teritorija piemērota āra aktivitātēm.
Īpaši iecienīts ir “Mīlas namiņš”, līdz kuram ved bruģēts celiņš gar romantisku dīķi. Saimnieki atzīst – darbs nav viegls, taču viesu prieks sniedz lielu gandarījumu. Viņi nepārtraukti pilnveido teritoriju un pakalpojumus, lai “Dole” būtu vieta, kur atgriežas.
Lepnums par uzņēmējiem
Codes pagasta dzīvīgumu uztur darbīgi cilvēki, kuru radītie produkti un pakalpojumi nes vietējo vārdu tālu Latvijā. Šeit spēcīgas lauksaimniecības un dārzkopības tradīcijas cieši vijas kopā ar mājražošanu, tūrismu un sirsnīgu viesmīlību.
Gleznainā “Trušu pilsētiņa” priecē tūristus ar miniatūrām koka mājiņām un izsmalcinātiem koktēlniecības darbiem. Gardēžus piesaista zemnieku saimniecības “Celmi” sieri, kur pēc pašu receptēm top augstvērtīga govs piena produkcija, un zemnieku saimniecība “Vaidelotes”, kas popularizē latvisko dzīvesziņu un cienā viesus ar īstu lauku maizi. Vietējo garšu piedāvājumu lieliski papildina mājīgās ceļmalas kafejnīcas “Minču štelles” un “Wild rančo”, kas abas slavenas ar sātīgām maltītēm un banketu rīkošanu.
Zemi un dabas resursus Codē apsaimnieko ar mūsdienīgu vērienu. Zemnieku saimniecība “Īskāji” nodrošina tirgu ar pašu audzētiem, svaigiem dārzeņiem, bet SIA “Arbora” ir stabils balsts mežizstrādes un kokapstrādes nozarē, apliecinot vietējās uzņēmējdarbības ilgtspēju un spēku.
Paldies par atsaucību materiāla tapšanā Codes pagasta bibliotēkas vadītājai Antrai Ģēvelei, kultūras pasākumu organizatorei Sintijai Šležai un Codes muižas īpašniecei Andai Niedrai!