Valles pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Kurmenes pagastu, Aizkraukles novada Mazzalves, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī Ogres novada Birzgales pagastu.
Vēsturiski Valle bijusi robežteritorija starp sēļu un zemgaļu apdzīvotajām zemēm un arī ievērojama pārvaldes vieta ar diviem - Lūravu un Pilveru - pilskalniem, kas atrodas netālu viens no otra.
Teritoriālās peripētijas Valli piemeklējušas daudzkārt. 20. gadsimta 20. gados to iekļāva Bauskas apriņķī, bet 1926. gadā pārdēvēja par Taurkalnes pagastu, jo tā skanējums esot latviskāks. Pagastus kā lieku teritoriālo vienību likvidēja 1949. gadā, apriņķi kļuva par rajoniem un Taurkalnes ciemu pievienoja Jaunjelgavas rajonam. Pēc septiņiem gadiem arī šo rajonu likvidēja, un Taurkalne atkal nokļuva Bauskas rajonā. 11 gadus vēlāk to atkal atdalīja, pievienojot jaunizveidotajam Stučkas (vēlāk Aizkraukles) rajonam. Tikai 1990. gadā Taurkalnes ciems atguva Valles pagasta nosaukumu. Vēlāk reforma Valli atdalīja no Aizkraukles rajona un iekļāva jaunveidotā Vecumnieku novada sastāvā. Arī šī reforma nebija pēdējā - šodien mēs atkal esam piederīgi Bauskas novadam.
Pagastā vēsturiski izveidojušās apdzīvotas vietas: Valle, Taurkalne, Tenteni, Reizeni, Krīči, Mežmuiža, Mazvalle, Pētermuiža un Salas.
Pagasta centrs izveidojies krustcelēs, to šķērso divi nozīmīgi reģionālie autoceļi: Bauska- Aizkraukle un Vecumnieki–Nereta–Subate.
Dodoties Sēlijas virzienā, ir vērts piestāt un uz brīdi aplūkot Valli - pagasta centrā un tā tuvākajā apkārtnē ir apskatāmi vairāki kultūrvēsturiski un dabas objekti. Interesantus un aizraujošus stāstus par mūsu pagastu var dzirdēt, arī izmantojot audiogidu mobilajās ierīcēs, kas izveidots lietotnē “izi.travel”.
“Kāpdams pa balto lielceļu kalnā, noraudzījos atkal skaistajās dzimtenes ainavās. Nekur dabas kuplums nebija tik zaļš kā Vallē, nekur debesis tik augstas un zilas kā Vallē, nekur gaiss tik dzidrs kā šeit.”
Tā savu dzimto pusi 1919. gadā redzēja Alfreds Amtmanis-Briedītis, aktieris un režisors, mūsu pagasta ievērojamākā personība. Mums, valliešiem, vēl arvien liekas, ka savu spēku ikdienas darbiem smeļamies skaistajā Zemgales ainavā zem zilajām un mierīgajām Valles debesīm. Šeit, bērnības zemē ar Valles ziedošajiem dārziem un tālumā dūmakā tītajiem Taurkalnes egļu mežiem, meklējams aizsākums tai dziļajai dabas izpratnei un dabas mīlestībai, kas Amtmaņus pavadīja visu mūžu.
Brāļu Amtmaņu dzimtās mājas “Zvanītāju Bukas”
5. augustā visi ceļi ved uz Valli. Lai vai kāda nedēļas diena tā būtu, ar dievkalpojumu Valles baznīcā un svinībām aktieru Amtmaņu muzeja dārzā tiek atzīmēta režisora dzimšanas diena. 1985. gada 5. augustā, Alfreda Amtmaņa-Briedīša simtgadē, brāļu Amtmaņu dzimtajās mājās “Zvanītāju Bukas” no jauna uzbūvētajā guļbūves ēkā atklāja muzeju. Brāļi Teodors Amtmanis (1883 – 1938) un Alfreds Amtmanis Briedītis (1885– 1966 ) bija latviešu teātra aktieri, režisori un skatuves mākslas pedagogi.
Katru gadu nemainīgi tā ir tikšanās ar Nacionālā teātra aktieriem, kuri sniedz koncertprogrammu, kopīgi tiek dziedāta teātra himna - “Lilioma dziesma”. Reizi divos gados tiek pasniegta A. Amtmaņa-Briedīša prēmija teātra darbiniekiem. To aizsāka kolhozs “Valle” un tagad tradīciju turpina Bauskas novada pašvaldība.
Muzejā apmeklētājiem pieejama plaša ekspozīcija ar interaktīviem risinājumiem, tiek piedāvāta muzejpedagoģiskā programma pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Notiek atceres pasākumi brāļiem Amtmaņiem, tiek atzīmēti vasaras saulgrieži un Muzeju nakts.
Valles baznīca
Netālu no “Zvanītāju Bukām” atrodas Valles baznīca, tādēļ šo māju saimnieki Amtmaņi vairākās paaudzēs baznīcā pildījuši zvanītāja pienākumus. Alfreda Amtmaņa tēvs Fricis Amtmanis savā ziņā bijis mākslinieks, jo ar zvaniem pratis “izsist” melodisku zvanu spēli.
Tagadējā Valles baznīca celta 1781.-1785. gadā, lai gan evaņģēliski luteriskās draudzes pirmsākumi ir meklējami daudz agrāk. No 1616. gada Valles draudzes mācītājs ir bijis Georgs Mancelis (1593 - 1654) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. Tieši viņš aprakstījis pirmo datēto un plašāk aprakstīto zemestrīci Latvijas teritorijā 1616. gada 30. jūnijā - Kurzemes austrumos, Bauskas un Valles apkārtnē. Rakstiskās liecības vēsta par pazemes dunoņu, māju drebēšanu un satrauktiem cilvēkiem un lopiem.
Baznīcas renesanse, kas aizsākās līdz ar atmodas laiku un turpinājās līdz pat 2001. gadam, ļauj mums redzēt un piedzīvot Dievnamu staltu un cēlu, ar baltu interjeru, ko izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi Arvīda Verzas vadībā. Pateicoties aktīvai draudzes padomei, tiek realizēti nozīmīgi projekti un atjaunošanas darbi.
Pie baznīcas apskatāms vides objekts “Kardiogramma plus”. Tas uzstādīts 2001. gadā. Objekts veidots no šamota un autore Astra Ratkeviča tajā atainojusi četru ticību apļus ar atbilstošu simboliku. Kristus monogramma simbolizē Jēzu Kristu un kristietību kopumā, heksagramma – mijiedarbību starp redzamo un neredzamo pasauli. Acs tiek uzskatīta par garīgā vērojuma un Dieva sargājošās klātbūtnes simbolu, savukārt Alfa un Omega – pirmais un pēdējais grieķu alfabēta burts irt visaptverošā Dieva simbols.
Atpūtas komplekss “Valle”
Dambriežu dārzs "Vallbrieži"
Tas pieder bioloģiski sertificētai zemnieku saimniecībai, kas kopš 2016. gada nodarbojas ar briežu audzēšanu un selekciju. Šeit ir iespējams iepazīties ar dambriežiem, pastaigāties kopā ar dzīvniekiem, barot viņus ar auzām un āboliem, kas nopērkami uz vietas. Iegādājoties biļeti un to noskenējot, apmeklētājiem pašiem ir iespēja atvērt dārza vārtus, pastaigāties dārza koridoros un aplokā, kas tiek veidots par parku. Šajā parka aplokā var doties iekšā pie dambriežiem. Barības spainīši iekļauti ieejas maksā un pieejami pie ieejas vārtiem.
Atpūtas vieta “Ozola stāsts”
“Mazā zīle” - ar mīlestību veidots moderns brīvdienu atpūtas namiņš mežā pie upes, kas radīts mierpilnai atpūtai dabā. Tā ir lieliska vieta romantiskai atpūtai diviem, nesteidzīgām brīvdienām vai klusai atslēgšanās sajūtai prom no pilsētas steigas. Namiņš atrodas Iecavas upes krastā. Savu darbību uzsācis 2023. gada oktobrī. Pavasaros un vasarās apkārtējā mežā dzirdamas daudzējādas putnu skaņas, bet rudeņos un ziemās apkārtējo teritoriju apņem dabas klusums. Vislielākais pārsteigums sagaida pavasarī (reizēm arī citos gadalaikos), kad nelielā Iecavas upīte iziet no krastiem un appludina visu apkārtni.
Jaunatklātā kempinga saimnieki aicina uz Mājas kafejnīcu dienām
Saimnieki Zane un Juris Prauliņi šogad pieņēmuši svarīgu izaicinājumu - tā būs dalība Mājas kafejnīcu dienās 25.un 26. jūlijā, kad durvis vērs vēl kāda īpaša vieta - jaunatklātais kempings “Sudraba ozoli” Valles pagasta Mežmuižā. Viesiem tiks celti galdā ēdieni ar savu raksturu - gan ģimenes ēdienkartes pierastie, gan jaunas garšas meklējumos rastie. Kā jau kempingā pieklājas, dienas garumā netrūks arī kustības un prieka. Būs iespēja spēlēt pludmales volejbolu un futbolu, bet mierīgākiem brīžiem - galda spēles. Mazākajiem viesiem būs sarūpēta īpaša telts, kur spēlēties, krāsot grāmatzīmes un radīt mazus suvenīrus, ko paņemt līdzi uz mājām. Apmeklētāji varēs piedalīties mākslinieces Andas Sproģes meistarklasē. Relaksējošai atpūtai vakaros varēs ļauties jogas nodarbībā. Mājas kafejnīcu dienās būs iespēja nogaršot arī veselības sīrupus un tos iegādāties. Ja daba būs bijusi dāsna, tiks piedāvāts arī “Sudraba ozolu” īpašo rabarberu ievārījums - tāds, pret kuru vienaldzīgo nav.
Ir vērts doties iedvesmojošā piedzīvojumā uz vietu, kur satiekas daba, stāsti un garšas.
Kokaudzētava “Dzērves”
Tā dibināta 1997. gadā. Ir specializējušies augļu koku stādu (ābeles, bumbieres, ķirši, plūmes, persiki, aprikozes), Ziemassvētku eglīšu, eglīšu stādu un tūju audzēšanā. Ik viens, kuram mīļa dārzkopība, var atrast papildinājumu savam augļu dārzam vai košumdobēm.
Leģendām apvītā, mežu ieskautā Taurkalne
Taurkalne ir mūsu novada galējā apdzīvotā vieta - tālāk jau Aizkraukles novads ar gleznaino Daugavas ieleju un Jaunjelgavas pilsētu. Ciems savu nosaukumu guvis no senos laikos šeit mītošo un izzudušo Eirāzijas tauru un Eiropas sumbru sugas izplatības. Par to liecina atrastās fosilās kaulu atliekas, kā arī vietvārdi: apdzīvotās vietas nosaukums “Taurkalne”, “Taurupīte”, “Tauru kalni”.
Nelielais ciematiņš kļuvis pavisam kluss, bet bija laiks, kad Jaunjelgavas MRS kokapstādes cehā darbs ritēja trijās maiņās, bērnudārzu pieskandēja bērnu čalas, kultūras un izklaides pasākumi, kino seansi vietējos iedzīvotājus pulcēja klubā. Šodien taurkalniešiem ir pieejama vien bibliotēka un veselības aprūpes punkts. Saieta zālē notiek pasākumi – taurkalniešus iepriecina amatiermākslas kolektīvi no Valles, Vecumniekiem, Misas. Īpašs pasākums - Jaunā gada sagaidīšana - ir saliedējošs vietējās kopienas iedzīvotājiem.
Lielākā bagātība - meži aicināt aicina sēņotājus un ogotājus. Taurkalnē darbojās sēņu uzpirkšanas punkts. Reiz dzelzceļa stacija uzņēma sēņotājus un ogotājus, kas ar vilcienu brauca pat no Jelgavas, taču kopš 2000. gada dzelzceļa līnija Jelgava-Krustpils pasažieru pārvadājumiem slēgta.
Stacija “Taurkalns” tika atvērta 1904. gadā. Otrā pasaules kara laikā to nopostīja un vietā uzcēla silikātķieģeļu ēku. Kopš 1985. gada stacijas nosaukums “Taurkalne”.
Taurkalnes mežus par patvērumu reiz sauca mediju un cilvēku iztēles romantizētais latviešu “Robins Huds”- noziedznieks Ansis Kaupēns, kurš pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ar saviem līdzzinātājiem spēja nepieķerts ilgstoši slepkavot un zagt.
Tāpat saglabājušies vietējo iedzīvotāju nostāsti par pirmo un otro pasaules karu: par vācu armijas pazemes ejām un ieraktu bunkuru kādā no apkaimes pauguriem, kā arī vācu vilcienu, kas "iebraucis pazemē zem kalna".
Ir vērts apskatīt mežu ieskauto Aklā ezera purvu, kas izvietojies starp Sēlijas pauguriem. Lielākais dziļums ir 6,75 metri, vidējais dziļums 3,45 metri, platība 84 hektāri. Aklā ezera purvs ir sūnu purvs ar retām purva priedītēm. Purvā plešas Aklais ezers, kā arī daudz akaču ezeriņu.
Pa kriksītim, kriksītim vien mēs sasienam laiku un cilvēkus vienuviet…” /Gina-Viegliņa- Valliete/
Vallē, lai arī tālu no novada centra, ikdiena rit sakārtotā un pievilcīgā vidē. Ar sabiedriski aktīvu cilvēku, biedrību un nevalstisko organizāciju atbalstu veikta pagasta vides labiekārtošana - tiek domāts par aktīvo atpūtu, vietas atpazīstamību, nemateriālā un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Valles saieta namā darbojas trīs pašdarbības kolektīvi
Dejotprieks vieno vidējās paaudzes deju kolektīvu “Valle” un senioru deju kolektīvu “SenValle” (vadītāja Astrīda Celmiņa). Mūsu dejotājiem ir labi sasniegumi deju skatēs, tādēļ tiek dota iespēja veidot deju rakstus Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Tradicionāli katru gadu martā notiek “Pavasara iedancis”, kad koncertu sniedz savējie un ciemiņi no tuvākas un tālākas apkārtnes. Šogad tas pulcēja dejotājus jau 21. reizi. Valles saieta namā viesojas deju kolektīvi no Stelpes, Vecumniekiem, Bārbeles, Skaistkalnes, Birzgales, Neretas, Jaunjelgavas, Mārupes.
Teātra spēlēšanas tradīcijas Vallē ir ar ļoti dziļām saknēm. 1913. gadā Valles dziedāšanas biedrība Pētermuižas skolā izrādīja viencēliena skatu lugu “Kāzas Rīgā” - iespējams tā ir bijusi pirmā teātra izrāde Vallē. Cauri laikiem teātra spēlēšanas tradīcijas pie mums neizzūd – šodien valliešiem ir pašiem savs amatierteātris “Briedīši”, kuru vada Aija Skosa. Dramatiskais kolektīvs darbojas nepārtraukti kopš 1952. gada. 2022. gada vasarā nosvinēta 70 gadu pastāvēšanas jubileja.
Kamēr vien pagastā ir skola - vietai ir nākotne!
Valles skolas pirmsākumi ir 1878. gada 5. novembrī atklātā Pētermuižas pamatskola. Pamazām skola kļuva par šauru un pārāk tālu no centra. 1975. gadā, kad pabeidza skolas piebūvi, 1. septembrī mācības uzsāka 9. klase un skola kļuva par Valles vidusskolu.
2008. gadā uzcelta jauna un moderna sporta halle, bet 2011. gadā tika renovēts skolas sporta stadions. Kopš 2019. gada vidusskola pārveidota par pamatskolu. Skolas paspārnē darbojas PII “Cielaviņa”.
Valles skolas 100 gadu jubilejā kā piemiņas zīmi uzstādīja akmeni “Grāmata”.
Skolas simbols – RIJA. Simbola autors - Valles vidusskolas bijušais absolvents Vilnis Celmiņš. “Skaistumu katrai skolai piešķir garīgums. Rija graudus sagatavo gan tam, lai tie kļūtu par dienišķo maizi, gan arī – par jaunu ražu. Skola, tāpat kā rija, sasaista pagājušo, esošo un arī nākotni. Mēs domājam, ka veclaicīga rija ir skolas garīguma simbols.”
Sabiedriskās aktivitātes
Valle ir viens no retajiem pagastiem, kurā darbojas iedzīvotāju konsultatīvā padome ar aktīviem dalībniekiem. 2025. gadā īstenots pašvaldības atbalstītais projekts “Iedzīvotāji veido vidi”. Valles pagasta iedzīvotāji ar lielu atbildības sajūtu un lepnumu izveidoja vides objektu “VALLE” – stilizētus burtus, kas papildināti ar apgaismojumu, lai tas būtu redzams arī diennakts tumšajās stundās. Tas kļuvis par spilgtu sava pagasta identitātes simbolu – vēstījumu par kopības sajūtu, piederību un sirds lepnumu dzīvot un veidot savu vietu Latvijā.
Šogad tiek īstenots Bauskas novada pašvaldības līdzdalības konkursa projekts - Valles ciema atpūtas zonas pie Valles dīķa labiekārtošana. Tiks izveidota sakārtota un droša atpūtas vieta kā vietējiem iedzīvotājiem, tā arī novada viesiem.
“Kas te notiek, vai kāds zina? Liepu iela svētkus svin?”
Ar šādu moto 2017. gada jūlijā notika pirmie Liepu ielas svētki Vallē. Tā ir garākā un apdzīvotākā iela no vārdā nosauktajām ciema ielām. Ideja svinēt svētkus, kas vienotu ne tikai šīs ielas iedzīvotājus, bet visa pagasta ļaudis, radās vallietei Guntai Kupčiunai. Ceļā uz Latvijas simtgadi stiprināt savu piederību valstij - tas bija svarīgākais motīvs šo svētku tradīcijas dibināšanā. Ik gadu notikušas daudzveidīgas aktivitātes, lai svētki būtu interesanti visu vecumu pagasta iedzīvotājiem un viesiem: sports, koncerti, teātra izrādes, apdāvināšanās starp kaimiņiem un daudzdzīvokļu mājām, laivošanas sacensības dīķī, apdziedāšanās, zupas vārīšana un zaļumballes… Nu jau Liepu ielas svētki pārtapuši par Valles pagasta un sporta svētkiem ar bagātīgu programmu un dažādām aktivitātēm.
Mežmuižas aktīvie un radošie
Lai arī iedzīvotāju skaits šajā Valles pagasta apdzīvotajā vietā nav mērāms simtos, pat ne daudzos desmitos, šeit dzīvo aktīvi un radoši cilvēki. Daudzu gadu garumā sev un citiem par prieku organizētas sporta spēles, veidotas ledus skulptūras, iestudētas izrādes, kopīgi svinēti svētki un apmeklēti kultūras pasākumi. Reiz sporta svētkos savākto naudu - 60 latus - ziedoja Valles pagasta bibliotēkai jauno grāmatu iegādei ar mērķi – lai izglītojas jaunā paaudze!
Mēs dzīvojam Vallē un esam vienoti darbīgā ikdienā un skaistos svētkos.
Paldies par atsaucību materiāla tapšanā Valles pagasta bibliotēkas vadītājai Ingūnai Kļaviņai, Taurkalnes bibliotēkas vadītājai Brigitai Čebatarovai, aktieru Amtmaņu muzeja vadītājai Dacei Annai Zvaigznei un Vecumnieku Tūrisma informācijas punkta speciālistei Elīnai Stilvei.