Te ir siltāka saule un baltāki mākoņi, un plašāki ceļi, kā Vidzemē. Te ir lepnas mājas un lepni ļaudis,” tā par Vecsaulē pavadīto 1927. gada vasaru teikusi dzejniece Austra Skujiņa.
Vecsaules pagasts atrodas Mēmeles upes kreisajā krastā, robežojoties ar Dāviņu, Codes, Ceraukstes, Brunavas, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagastiem. Caur pagasta teritoriju tek Lambārtes, Iecavas un Mēmeles upe. Pagasta teritorijā atrodas vairāki ciemi: Vecsaule, Jaunsaule, Kaģeni, Kūdra, Likverteni, Līči, Mazbrukna, Melderi, Ozolaine, Pētermuiža, Rīkani, Zvaigzne. Vecsaule ir pagasta administratīvais centrs. Kopš seniem laikiem šeit īpaši daudzināts saules vārds: Vecsaule, Mazsaule, Jaunsaule, Saules strauts, Saules kauja, Sauliešu novads. Liela zelta saule rotājas Vecsaules pagasta ģerbonī, kas simbolizē pagasta nosaukumu. Ģerboņa meta autors ir vecsaulietis Jānis Ķēniņš.
Agra Ķēniņa Vecsaulē dzīvo jau vairākās paaudzēs. Strādājusi par Vecsaules pamatskolas direktora vietnieci, bet nu jau divus gadus ir pensijā. Tas gan netraucē joprojām aktīvi darboties amatierteātrī un durvis uz skolu vēl turēt pavērtas, jo vienu reizi nedēļā viņa bērniem māca teātra mākslu.
Vecsaule ir laba vieta dzīvošanai. Te ir saulaini, droši un mierīgi. Cilvēki ir sirsnīgi, draudzīgi un darbīgi, kultūras dzīve rosīga, un katrs var atrast, kur izpausties. Skola un pirmsskolas grupiņas dod drošu pamatu jaunajām ģimenēm, ceļi labi un Bauska tuvu. Arī daba ļoti skaista. Ja kāds meklē mājvietu, kur justies piederīgam, lai droši nāk uz Vecsauli!”
Saules kauja Sauliešu zemē
Atskaņu hronikā un citos viduslaiku avotos ir ziņas par terra Sauleorum jeb Saules zemi un sauliešiem. Precīzas Sauliešu novada robežas nav zināmas, taču vēsturnieki uzskata, ka Saules zeme atradusies starp Livoniju un Žemaiti. Dažādos vēstures materiālos minēts, ka Vecsaules pagasta teritorija ietilpusi Saules zemes sastāvā. Svarīgākais notikums, ar kuru saistās Sauliešu zeme, ir Saules kauja 1236. gada 22. septembrī. Tā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Latvijas un Lietuvas viduslaiku vēsturē, kurā lietuviešu un zemgaļu apvienotie spēki sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Vēsturnieku vidū joprojām pastāv diskusija par kaujas precīzo atrašanās vietu, vai tā notikusi Šauļu apkaimē Lietuvā, vai Vecsaules apkārtnē pie Saules strauta ietekas Mēmelē. Senās vecsauliešu paaudzes glabāja nostāstus par šo notikumu un uzskatīja, ka kauja notikusi šeit. Par to pārliecināts bija arī dzejnieks Vilis Plūdons, kurš šim notikumam par godu sarakstījis poēmu “Kauja pie Saules”. Dzejnieka dēls Varimants Plūdons atceras, ka tēva jaunībā “Lejenieki” apstrādājuši dažas pūra vietas zemes Vecsaules pagastā. Tur reiz uzarts sarūsējis kara cirvis un bultas uzgalis. Varimants redzējis, ka, rūpīgi ietīti, tie stāvējuši tēva grāmatu skapī. Tēva nelokamo pārliecību par Saules kaujas saistību ar Vecsaules pagastu stiprinājuši gan minētie atradumi, gan senais brasls pār Mēmeli tikai pārsimts metru attālumā no iespējamās kaujas vietas.
Krieviņu kultūrvēsturiskais mantojums
Pēc Bauskas pils celtniecības (1438–1450) Vecsaulē, Jaunsaulē un citos tuvākajos pagastos tika izmitināti no Novgorodas zemes atvestie karagūstekņi voti jeb krieviņi. Lielu ieguldījumu krieviņu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā veicis Vecsaules (Alt-Rahden) un Jaunsaules (Neu-Rahden) mācītājs Kārlis Lucavs, kurš no 1810. līdz 1815. gadam Vecsaulē pētīja krieviņu valodu. 1810. gadā viņš izveidoja apmēram 360 krieviņu valodas vārdu krājumu, pierakstīja informāciju par viņu dzīvesveidu un paražām, aprakstīja krieviņu tautastērpu un norādīja, ka viņa draudzē apmēram 12–15 veci cilvēki vēl prata vai atcerējās krieviņu valodu. 1815. gadā mācītājs Lucavs krieviņu valodā pārtulkoja Tēvreizi un fragmentus no Lūkas evaņģēlija par pazudušo dēlu. Mūsdienās krieviņu vārdi Vecsaulē saglabājušies uzvārdos, vietu un māju nosaukumos: Krieviņi, Tardenaki, Villeruši, Lavenieki, Likverteni, Kuivas, Kulpji, Gudžas, Teiveni. Teivenu jeb Debesu kapsētā atdusas dzejnieka Viļa Plūdoņa vecmāmiņa Senīte. “Gudžu” mājās uz bēniņu gala sienas 1970. gadu beigās ekspedīcijas laikā tika atklāti sakrāla rakstura zīmējumi, kuru izcelsmi neviens nezināja paskaidrot, izsakot hipotēzi par to iespējamo saistību ar krieviņu kultūru. Zīmējumi tur atrodas joprojām.
Vecsaules muiža un bargais muižkungs
Muižas vēsturiskais vācu nosaukums bija Alt-Rahden. Tā sauca gan muižu, gan apdzīvoto vietu, kura izveidojās ap muižas centru. Sākotnēji tā piederēja Livonijas ordenim, vēlāk - Kurzemes hercogam, un īpašnieki laika gaitā mainījās.
Krājumā “Latviešu tautas teikas: vēsturiskās teikas” atrodami četri līdzīgi stāsti par Vecsaules muižas bargo muižkungu. 1939. gada pierakstā minēts: “Vecsaules pagastā senos laikos dzīvojis briesmīgi bargs muižkungs, kas ļoti sukājis nabaga zemnieciņus. Vienu nosodījis ar žagaru rīkstēm pavisam nevainīgu. Nopērtais zemnieks kungam sacījis: “No šīs dienas tu nesitīsi ne mani, ne kādu citu!” Otrā dienā uzradusies milzīga čūska, kas nokodusi bargo muižnieku. Vēl tagad Vecsaules kapos ir viņa kaps ar krustu, uz kura iegravēta sirds, bet ap to aptinusies liela čūska.” Vecsaules baznīcas dārzā piemineklis skatāms vēl šodien.
Pēdējais muižas īpašnieks no 1902. gada bija juridisko zinātņu kandidāts, Jelgavas un Bauskas apriņķu miertiesnesis barons Heinrihs Lotārs fon den Brinkens. Būdams izglītots cilvēks, viņš muižas dzīvē ieviesa vairākus jauninājumus. Līdz tam linus kulstīja ar rokām, bet barons ierīkoja zirgu darbinātu mašīnu, kas darbu atviegloja. Mūsdienās muižas dzīvojamā ēka nav saglabājusies, taču daļēji saglabājies muižas parks un staļļi, kā arī atjaunota senā klēts, kurā tagad darbojas saieta nams.
Vecsaules luterāņu baznīcai – 190
Nākamgad Vecsaules luterāņu baznīca svinēs 190 gadu jubileju, lai gan baznīcu vēsture Vecsaulē ir daudz senāka. Pirmā Krauklenes koka baznīca celta pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada 28. februāra rīkojuma, kurā bija paredzēts uzbūvēt 70 jaunus dievnamus Kurzemes hercogistē. Tā atradusies Mēmeles upes krastā pie Saules strauta ietekas Mēmelē. Tur baznīca bijusi vairāk nekā 100 gadus.
Nākamā koka baznīca ar salmu jumtu celta 1695. gadā jau tagadējā vietā. Šī baznīca draudzei kalpojusi līdz 1833. gadam, bet no 1833. līdz 1837. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta uzcelta tagadējā mūra baznīca ampīra stilā. Baznīcas mūrēšanā izmantoti ķieģeļi, kurus gatavoja uz vietas. 1837. gada Vecsaules baznīca tika iesvētīta. Baznīca cietusi abos pasaules karos, bet draudze to vienmēr atjaunojusi. 1937. gada simtgades svinībās piedalījās arī Vilis Plūdons, kurš no kanceles nolasīja šim notikumam par godu uzrakstītu dzejoli.
Baznīcas kapsētā apglabāts slavenā filozofa Imanuela Kanta brālis Johans Heinrihs Kants (1735–1800), kurš kā mācītājs šajā baznīcā nokalpoja 19 gadus (1781-1800); Vecsaules krieviņu pētnieks mācītājs Kārlis Lucavs (1767-1839), kurš baznīcā nokalpoja 39 gadus (1800-1839), kā arī pēdējā Vecsaules muižas īpašnieka Lotāra fon den Brinkena dēls, kurš nošāvies, jo vecāki viņam aizlieguši precēties ar Vecsaules dārznieka meitu. Barons notikušo ļoti pārdzīvojis un ap Vecsaules baznīcu uzcēlis dzelzs sētu, kas saglabājusies līdz šodienai. Precīzas apbedījumu atrašanās vietas vairs nav zināmas, jo kolhoza laikā, kad šeit ierīkoja dzirnavas un graudu glabātuvi, kapu kopiņas tika nolīdzinātas un kapu pieminekļu liktenis nav zināms. Mūsdienās Vecsaules luterāņu baznīca ir nozīmīgs Vecsaules pagasta kultūrvēsturisks objekts.
Kā fēnikss no pelniem
Kā fēnikss no pelniem atdzimusi senā Vecsaules muižas klēts. Daudzus gadus kolhozu laikā tur bija ierīkota graudu noliktava. Par gaišu un mājīgu saieta namu tā tapa Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektā “Radvilišķi – Bauska starpkultūru sadarbības attīstība (RADBAU)”. No 2010. līdz 2012. gadam rekonstruēta ēka, iegādāts jauns aprīkojums, mēbeles, apgaismojums un apskaņošanas sistēma. Līdzīgs kultūras objekts tika izveidots arī Radvilišķos. Saieta nams tika atklāts 2012. gada 17. novembrī. Tā nosaukums “Klētnieki” norāda uz vēsturisko saistību ar seno muižas ēku.
Saieta namā satiekas Vecsaules ļaudis, lai kopā svinētu svētkus, baudītu mūziku un teātri, saglabātu senās tradīcijas un veidotu jaunas. Šeit darbojas trīs amatiermākslas kolektīvi: amatierteātris “Vecsaule”, sieviešu koris “Skalve” un folkloras kopa “Vecsaule”, notiek radošās un izglītojošās aktivitātes, tiek svinēti ģimeņu svētki. Saieta nama vadītāja ir ilggadējā kultūras darbiniece Rasma Maldute.
Vecsaulē skan dziesmas
Dziedāšana Vecsaulē vienmēr bijusi nozīmīga vietējās kultūras daļa, un kordziedāšanas tradīcijas te saglabājušās paaudzēm. 1937. gada 8. augustā Vecsaules parkā notika pirmie Vecsaules dziesmu svētki, kuros piedalījās kori no Ceraukstes, Brunavas, Jaunsaules, Skaistkalnes, Vecsaules, Misas-Duganes un Jelgavas mūzikas un dziedāšanas biedrības koris “Līra”. Kopkori vadīja virsdiriģents, komponists Jānis Mediņš, un svētki noslēdzās ar viņa dziesmu “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”.
Vecsaules pagasta sieviešu koris “Skalve”
Vecsaules saieta namā darbojas sieviešu koris “Skalve”, kurš dibināts 2000. gada martā. Kopš pirmsākumiem kolektīvu vada diriģente Ingrīda Zemļinska. Gadu gaitā “Skalve” kļuvusi par nozīmīgu Vecsaules kultūras dzīves daļu, piedaloties koncertos, skatēs, konkursos un festivālos, kā arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Koris koncertējis gan Latvijā, gan ārpus tās. 2025. gadā “Skalve” svinēja 25 gadu jubileju, apliecinot, ka kopīga dziedāšana Vecsaulē joprojām ir dzīva tradīcija. Kolektīvs ar prieku gaida jaunus dalībniekus.
Folkloras kopa “Vecsaule”
Folkloras kopa “Vecsaule”, dibināta 1982. gada rudenī, ir Vecsaules tradicionālās dziedāšanas un Zemgales folkloras mantojuma glabātāja. Pašlaik kopa darbojas Vecsaules saieta namā “Klētnieki”, un tās vadītāja ir Līga Grāve. Folkloras kopā darbojas iedzīvotāji, kuri mīl latviešu tautasdziesmas, dančus un paražas, spēlē dažādus tautas mūzikas instrumentus un savu pasaules pamatu atrod latviskajā dzīves ziņā.
“Vecsaule” regulāri piedalās Latvijas nacionālā kultūras centra skatēs, ir Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” dalībniece kopš 1987. gada un piedalās Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Kolektīvs ar prieku gaida jaunus dalībniekus.
Amatierteātris “Vecsaule”
Teātra spēlēšana Vecsaulē ir sena tradīcija - par izrādēm šeit zināms jau kopš 1935. gada. 1942. gada 31. jūlija laikrakstā “Bauskas Darbs” lasāms, ka Vecsaules dramatiskā pulciņa iestudētā komēdija “Maldu Mildas sapņojums” Vecsaules parkā pulcējusi pat 500 skatītāju.
Šodien tradīciju turpina amatierteātris “Vecsaule”, kas ir vecākais no pašreiz aktīvajiem kolektīviem - tas dibināts 1980. gadā un 2025. gada martā nosvinēja 45 gadu jubileju. Amatierteātra režisore kopš tā dibināšanas ir Gunta Siliņa. Teātris ik gadu iestudē jaunu lugu, dažās sezonās - pat vairākas, piedalās novada un Latvijas kultūras pasākumos. Vairākkārt ieguvis augstāko novērtējumu skatēs un izvirzīts Latvijas amatierteātru “Gada izrādes” finālskatei. Amatierteātris ar prieku gaida jaunus dalībniekus.
Mantojuma sardzē – atmiņu stāsti bibliotēkā
Kopš 2007. gada Vecsaules bibliotēka vāc un glabā iedzīvotāju atmiņu stāstus. Audioierakstos saglabāts 31 stāsts, daļa transkribēta un sagatavota lasīšanai, daļa pieejama audioformātā. Materiālus papildina iedzīvotāju fotogrāfijas un citi vēsturiski avoti. Tie vēsta par vecsauliešu dzimtām, pagasta notikumiem un kultūras dzīvi dažādos laikos.
Bibliotēka saņēmusi arī sešus iedzīvotāju rakstītus atmiņu stāstus un trīs digitālos albumus. Ausma Saukuma dāvinājusi vairākus dzimtu un atmiņu aprakstus, kā arī fotoalbumus par Vecsauli 20. gs. sākumā un 1930. gadu sabiedrisko dzīvi. Silvija Beitiņa nodevusi Beitiņu dzimtas stāstu, bet Marija Purmale - materiālu par Vecsaules dzimtām un viensētām. Visi materiāli pieejami bibliotēkā un saglabāti nākamajām paaudzēm.
Pašiem sava aptieka
1934. gada laikraksts “Latvijas Kareivis” vēsta par Vecsaules aptiekas dedzināšanas prāvu. 1932. gadā aptiekā divreiz izcēlies ugunsgrēks. Lai gan preču tajā bijis tikai par pārsimts latiem, apdrošinātas tās bijušas par 20 000 un vēlāk par 17 000 latu. Tā kā ugunsgrēks bijis mīklains, uzsākta izmeklēšana un atklājies, ka dedzināšanu organizējis pats aptiekas īpašnieks ar bijušo līgavu. Viņi notiesāti Jelgavas apgabaltiesā - aptiekas īpašnieks uz 3 gadiem, bet līgava uz 2 gadiem pārmācības namā.
Pašlaik Vecsaulē ar farmaceites Ievas Lejas rūpēm un gādību atkal darbojas aptieka - tā atvērta 2024. gada aprīlī kā apvienības “aptieka 1” aptieka. Zāļu tirgotava atrodas ceļa malā uzņēmējam Raitim Māskim piederošā īpašumā “Kalnmales”, vienā ēkā ar veikalu “Aibe”. Aptiekā vienmēr laipni apmeklētājus sagaida aptiekas vadītāja Salvija Lašina un farmaceita asistente Agnese Krūze.
Atpūtas iespējas Vecsaulē
Brīvdienu māja “Vāverītes”
Evija un Māris Rikmaņi Vecsaules pagasta Zvaigznē piedāvā brīvdienu māju “Vāverītes”, kur mierpilnu atpūtu dabas tuvumā vienlaikus var baudīt līdz sešām personām. Šeit ir iespēja izmantot pirti, kublu un baseinu; ir āra terase ar ugunskura vietu, āra kamīns un bērnu rotaļu laukums. “Vāverītes” ir vieta, kur atslēgties no ikdienas steigas un baudīt mierīgu atpūtu kopā ar ģimeni vai draugiem.
Brīvdienu māja “Jaunbirzes”
Tikai 15 minūšu braucienā no Bauskas Raitis Māskis un Gunita Braže piedāvā brīvdienu māju “Jaunbirzes” – vietu atpūtai vai svinībām līdz 25 cilvēkiem un naktsmītni līdz astoņām guļvietām. Plašajā teritorijā ierīkots bērnu rotaļu laukums, ugunskura vieta, grils un kūpinātava; pieejama pirts, kubls un makšķerēšana dīķī. “Jaunbirzes” ir lieliska vieta, kur netraucēti baudīt mieru, klusumu un dabas tuvumu.
Atpūtas vieta “Brieži”
Jauku, klusu vietu meža ielokā atpūtai, kā arī lielākām un mazākām svinībām piedāvā “Briežu” saimnieki Ainārs un Ilze Kluiņi. Šeit pieejama plašā klēts zāle svinībām līdz 80 personām un naktsmītne līdz 50 viesiem. Viesi var baudīt pirtnieka pakalpojumus, medus vai šokolādes kūri un pirts slotiņas ar dabīgām piedevām. Pēc pirts iespējams atveldzēties dīķī vai āra kublā. Vasarā svinības un sporta aktivitātes var rīkot arī zaļā pļavā zem klajas debess.
Viesu nams “Gravas”
Tikai sešus kilometrus no Bauskas, priežu meža ielokā Vecsaules pagasta Likvertenos atrodas viesu nams “Gravas”, kur saimnieko Andris un Biruta Zēbergi. Viesu namā ir svinību telpa līdz 30 personām un neliela virtuvīte; pieejamas arī 12 gultas vietas. No maija līdz septembrim iespējams izmantot plašākas svinību telpas līdz 50 viesiem un naktsmītnes līdz 30 personām.
Sertificēta pirtnieka vadībā iespējams ļauties pirts rituālam ar dabīgiem skrubjiem, medus, šokolādes vai mālu masku, izbaudīt masāžu ar dabīgām eļļām un zāļu tēju. Aktīvās atpūtas cienītāji var izmēģināt peintbolu vai loka šaušanu instruktora pavadībā; pieejams volejbola un basketbola laukums, kā arī divas nojumes. Plašā, apzaļumotā apkārtne ir piemērota arī sporta pasākumiem.
Gardākās sviesta karameles pasaulē
Sviesta karameles māja ir ģimenes veidots mājražošanas uzņēmums Vecsaules pagasta Likvertenos, kur top Ievas Ozolas radītās, mājās gatavotās sviesta karameles – dabīgs produkts bez konservantiem un krāsvielām, tikai no sviesta un cukura. Par viesu labsajūtu un mājas dārza skaistumu rūpējas visa ģimene.
Sviesta karameles māja piedāvā meistarklases uz vietas un izbraukumā, ekskursijas ar degustāciju un gatavošanas demonstrāciju, bērnu ballītes līdz 20 dalībniekiem, kāzu un citu notikumu pieturvietu, kā arī telpu nomu mierīgiem, iedvesmojošiem pasākumiem. Pieejama arī pirts un kubls.
“Mums visvairāk patīk, ka cilvēki šeit ne tikai bauda, bet arī mācās, piedzīvo un iesaistās. Viesi mājās dodas ne tikai ar karameļu paciņu, bet ar jaunām zināšanām, emocijām un pieredzi,” ar lepnumu saka saimniece Ieva Ozola.
Keramikas darbnīcā top ar mīlestību veidoti trauki
Mana darbnīca atrodas senā lauku mājā zem liela ozola, kur valda klusums un miers. Apkārt ir tikai kviešu lauki un mežs. Šeit nav steigas, un tas atspoguļojas katrā darbā,” stāsta keramiķe Jogita Kristiņa. “Savā darbnīcā ar lielu mīlestību un rūpēm radu dažādus traukus, kamolu bļodas un traukus mājdzīvniekiem. Katrs no tiem ir unikāls un neatkārtojams.” Jogitas keramikas darbnīca atrodas Vecsaules pagasta “Lielvaldavās”, kur ikdienas darbos uzticīgi līdzās vienmēr ir sunītis Pepe.
Jogita ir zīmolu “Jogita Art Studio” un “Zuze Pet” radītāja. “Jogita Art Studio” piedāvā keramikas traukus virtuvei un kamolu bļodas, savukārt “Zuze Pet” - dažādu izmēru bļodas mājdzīvniekiem un personalizētas urnas.
Keramikas izstrādājumus var iegādāties darbnīcā klātienē, kā arī interneta veikalos zuzepet.com un jogitaartstudio.com. Interesentiem tiek piedāvātas keramikas meistarklases līdz piecām personām un ekskursijas latviešu un angļu valodā.
Zirņu bingo
Spangeru ģimenes zemnieku saimniecība “Mežmārtiņi” Vecsaulē apsaimnieko 1000 ha zemes, kur audzē graudaugus un sētos zālājus. Šogad 40 hektāros iesētie zirņu sējumi rosināja saimniekus iesaistīties biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" rīkotajā akcijā “Zirņu bingo”. Akcija Latvijā notika otro gadu, pulcējot 12 saimniecības. Akcijas laikā iedzīvotāji bez maksas varēja salasīt zirņus, kur pašlasīšanai bija atvēlēti 20 metri no izvēlētā lauka malas. Saimniece Olita atzīst, ka cilvēku interese bijusi pārsteidzoši liela - nākuši un braukuši ne tikai vietējie ļaudis, bet arī viesi no tālākām vietām. Prieks ņēmējiem un prieks devējiem! Ja akcija turpināsies, saimnieki apsver dalību arī nākamgad.
Akcijas laikā notika foto konkurss - dalībnieki bija aicināti dalīties ar attēliem no savas zirņu lasīšanas pieredzes sociālajos tīklos. Ar savu lasīšanas pieredzi “Mežmārtiņu” zirņu laukā dalījās arī vecsauliete Signe Donska, iegūstot konkursa galveno balvu - 100 eiro dāvanu karti no DUS “Virši”.
“Zullenu ķiploks" – vietējais ir vērtīgs!
Jaunie zemnieki Emīls Kuļikauskis un Signe Donska Vecsaules pagasta “Zullenos” uzsākuši ķiploku audzēšanu un pārstrādi. Kā stāsta Signe, ķiploks nav tikai dārzenis, bet darbs, aizraušanās un “Zullenu” lepnums. No divām piemājas vadziņām 2022. gadā saimniecība izaugusi līdz ražai, kas 2026. gadā ar vietējo produkciju jau spēj nodrošināt daļu Latvijas iedzīvotāju.
Pašlaik pircējiem pieejami ziemas ķiploki, kas auguši pašu laukos - spēcīgi, aromātiski un ar izteiktu garšu. Lai ķiplokus varētu baudīt arī pēc svaigās ražas sezonas, saimniecībā top ķiploku pulveris – aromātiska garšviela ikdienas ēdieniem, kā arī kaltētas ķiploku šķēlītes, kas lieliski noder gatavošanā, marinādēs un mērcēs.
Mūsu mērķis ir vienkāršs – izaudzēt labus ķiplokus un iespējami vairāk paveikt pašiem, līdz tie nonāk gatavā produktā. Lai jūs vienmēr zinātu, no kurienes nāk tas, ko liekat savā virtuvē. Vietējais ir vērtīgs!” uzsver Signe.
Sirsnīgs paldies par iesaisti materiāla tapšanā Vecsaules bibliotēkas vadītājai Agritai Hatkēvičai!