Invazīvo sugu regulējumu Latvijā un Eiropā nosaka Regula, kas juridiski tieši piemērojama un attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju.
Tā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Konsolidētais Regulas sugu saraksts pieejams ŠEIT.
Latvijas likumdošanā invazīvo sugu sarakstā ir iekļautas divas sugas: Sosnovska latvānis un Spānijas kailgliemezis. Šo sugu izplatības ierobežošana ir obligāts pienākums katram.
Attiecībā uz šajos sarakstos minētām invazīvajām sugām ir piemērojama Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktā atbildība.
Citas invazīvās sugas, kas minētas ar dabas aizsardzību saistītos izdevumos, ir potenciāls drauds vietējai ekosistēmai, dabas daudzveidībai un to izplatības veicināšana netiek atbalstīta, bet no likumdošanas pozīcijas cilvēkam neuzliek pienākumus un atbildību.
Viena no tādām sugām, kas strauji izplatās un pārsteidz ar spilgti dzeltenām ziedkopām mūsu samērā pelēcīgos toņos ieturētās ainavas, ir Kanādas zeltslotiņa. Nereti atmatās turētas Latvijas āres jau pāris gados tiek pārņemtas ar šī agresīvā auga vienlaidu platībām, kur nav vairs vietas mūsu Latvijai raksturīgām augu sugām ar savu bagāto daudzveidību.
Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis) ir daudzgadīgs, liels lakstaugs, kas augstumā sasniedz 70—150 cm. Augam daudz lapu, tās izvietojušās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai. Arī ziedkopa diezgan blīva, skarveidīga ar dzelteniem ziediem. Zied no jūlija līdz septembrim.
Kanādas zeltslotiņa ir invazīva, Latvijas florai neraksturīga suga, kas vienlaidu platībās degradē un vienkāršo vidi, sablīvē augsni, noēno un nomāc citu augu, kukaiņu un citu organismu dzīves telpu. Kaut arī no likumdošanas pozīcijām nav uzlikts pienākums un atbildība to apkarot, šī auga izplatību jācenšas ierobežot, lai tas kā vienīgais valdnieks nepārņemtu mūsu laukus, krūmājus, ceļa un meža malas.
Igaunijā un Lietuvā Kanādas zeltslotiņa jau iekļauta šo valstu invazīvo sugu sarakstā.
Vasara un rudens sākums ir piemērots laiks ierobežot invazīvās Kanādas zeltslotiņas izplatību, jo to viegli pamanīt koši dzeltenās ziedkopas dēļ.
Kā ierobežot Kanādas zeltslotiņas izplatību
Lai ierobežotu Kanādas zeltslotiņas izplatību, svarīgi nepieļaut tās sēklu nogatavošanos. Ja augi jau sāk ziedēt, tos ieteicams nopļaut vai nogriezt pirms sēklu nogatavošanās. Nelielās platībās augus var izrakt, cenšoties izņemt arī sakņu sistēmu, savukārt lielākas audzes ieteicams regulāri pļaut. Ar vienu pļaušanas reizi nepietiek, jo Kanādas zeltslotiņa ir daudzgadīgs augs un spēj ataugt. Lai to pakāpeniski novājinātu, pļaušana jāatkārto arī turpmākajās sezonās, nepieļaujot ziedēšanu un sēklu veidošanos. Ja tomēr augi jau ir izziedējuši, tos tāpat ieteicams nopļaut vai nogriezt, lai nepieļautu sēklu izplatīšanos. Ziedkopas un augu materiālu, kurā var būt nogatavojušās sēklas, nevajadzētu atstāt teritorijā vai ievietot kompostā, jo tas var veicināt auga tālāku izplatīšanos. Kanādas zeltslotiņa izplatās gan ar sēklām, gan veģetatīvi, tādēļ tās ierobežošana ir ilgtermiņa process.
Īpaša uzmanība jāpievērš neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām, zemesgabalu malām un vietām gar žogiem, no kurienes augs var izplatīties tālāk. Jo agrāk neliela audze tiek pamanīta un ierobežota, jo vieglāk to kontrolēt.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus rūpēties par invazīvo sugu ierobežošanu arī savās teritorijās. Savlaicīga rīcība palīdz saglabāt dabas daudzveidību un novērst Kanādas zeltslotiņas tālāku izplatīšanos.
Aptverošs informācijas apjoms par šo krāšņo, bet vienlaikus ļoti uzmācīgo augu atrodama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.