Atceroties pagājušās vasaras dārzkopju nevienlīdzīgo cīņu ar Spānijas kailgliemezi, daudzi novadnieki ar bažām sagaida jauno veģetācijas ciklu. Gan mazdārzniekiem, gan zemniekiem, gan stādu audzētājiem un pat atpūtniekiem pie dabas šis mīkstmiesis sagādāja ne mazumu rūpju un izdevumu.
Briesmas, ko rada Spānijas kailgliemezis, novērtētas valsts mērogā - Arion vulgaris iekļauts invazīvo sugu sarakstā līdzās citam, ne mazāk kaitīgam ienācējam - Sosnovska latvānim. Tas uzliek atbildību gan valstij un pašvaldībām, gan individuālajiem zemes īpašniekiem, nosakot pienākumu ierobežot šīs sugas izplatību. Lai nepieļautu tās tālāku izplatīšanos, būtiski ievērot piesardzību, pārvietojot augsni un stādus no teritorijām, kur kaitēklis jau konstatēts. Ikvienam, kura īpašumu skāris Spānijas kailgliemezis, ir pienākums iesaistīties tā apkarošanā, izmantojot likumdošanā noteiktās un oficiālajos avotos aprakstītās metodes.
Lai sabiedrība spētu sekmīgi iesaistīties šīs invazīvās sugas ierobežošanā, svarīgi izprast tās dabu un ievainojamību. Tāpēc Bauskas novada pašvaldība 25. maijā uz izglītojošu priekšlasījumu aicināja Latvijas Universitātes pasniedzēju un Latvijas Malakologu biedrības vadītāju Dr. Artūru Stalažu.
Mīti un patiesība
Pasākuma dalībnieki klātienē un tiešsaistē noklausījās zinātnieka sagatavotu prezentāciju par kailgliemežu sugām, to atšķirībām, izplatību un dzīves cikliem. Uzskates materiāls bija pasniegts saprotamā, populārzinātniskā valodā, papildinot to ar personīgiem novērojumiem un atziņām. Klausītāji guva izpratni par to, kādas invazīvās kailgliemežu sugas sastopamas Latvijā, kā tās atpazīt, kā izprast to izplatību un kādi apkarošanas paņēmieni ir efektīvi, kā arī tika atspēkoti izplatītākie mīti.
Uzzinājām, ka papildus tam, ka kailgliemeži nodara ievērojamus postījumus dārzos, siltumnīcās un lauksaimniecības zemē, tie apdraud bioloģisko daudzveidību, izkonkurē vietējās sugas un pārnēsā slimību ierosinātājus.
Skaita un kopējās masas apjomā Spānijas kailgliemezi pārspēj tā attālais radinieks invazīvais Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus), kas, neskatoties uz salīdzinoši niecīgiem izmēriem (ķermeņa garums ir 3,5–5 cm), nereti nodara ne mazāk būtisku kaitējumu agrokultūrām, ko nereti norakstām uz Spānijas kailgliemezi. Pret agrokultūrām agresīvi ir arī citu sugu kailgliemeži.
Uzzinājām, ka kailgliemeži ne tikai nodara ievērojamus postījumus dārzos, siltumnīcās un lauksaimniecības zemēs, bet arī apdraud bioloģisko daudzveidību, izkonkurējot vietējās sugas un pārnēsājot slimību ierosinātājus.
Skaita un kopējās masas ziņā Spānijas kailgliemezi pārspēj tā attālais radinieks - invazīvais Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus). Lai gan tas ir salīdzinoši neliels (3,5-5 cm), kaitējums agrokultūrām var būt tikpat būtisks, un nereti tas kļūdaini tiek piedēvēts Spānijas kailgliemezim. Agresīvi pret kultūraugiem ir arī citu sugu kailgliemeži.
Lektors atspēkoja pieņēmumu, ka dabiskos apstākļos Spānijas kailgliemežus varētu izskaust citi gliemeži, vaboles, eži vai putni - tie tos ēd tikai piespiedu apstākļos, kas dabā nav novērojams. Tāpat neviennozīmīgi jāvērtē pārlieka zālāju pļaušana, jo tā iznīcina līdzsvarotu biotopu, samazinot dabisko ienaidnieku klātbūtni un sagraujot dabas daudzveidību, kas nodrošina pašregulējošus procesus.
Tika uzsvērts, ka Spānijas kailgliemeža izplatību, līdzīgi kā daudzu citu invazīvo sugu gadījumā, veicina cilvēka mobilitāte. Šajā gadījumā īpaši nozīmīga ir stādu aprite - stādu audzētāji nereti neapzināti izplata kaitēkli. Tāpēc ieteikts stādu podus pirms izplatīšanas diennakti noturēt ūdenī, kas ar lielu varbūtību iznīcina gan kailgliemežus, gan to olas.
Kailgliemežu apkarošanas metodes
Zinātnieks, balstoties uz pārbaudītiem datiem, skaidroja pieejamās Spānijas kailgliemeža apkarošanas metodes. Visefektīvākā joprojām ir to nolasīšana ar rokām, ko ieteicams kombinēt ar lamatu izlikšanu, izmantojot pievilinošas vielas.
Ķīmiskie līdzekļi - limacīdi - var palīdzēt ierobežot skaitu, taču būtiska koncentrācija ir toksiska arī citām sugām. Par nepieņemamu metodi tiek uzskatīta vārāmās sāls izmantošana gan gliemežu dzīves vidē, gan salasīto īpatņu iznīcināšanā. Iet bojā veģetācija un līdz ar to visa dzīvā daba, bet kailgliemeži pārvietojas uz citiem barības laukiem un izdzīvo. Ar sāli lielākos daudzumos neatgriezeniski var sabojāt arī kompostu.
Tā vietā ieteicams izmantot vārītu ūdeni vai novietot salasītos kailgliemežus noslēgtā traukā saulē, kur tie karstumā iet bojā. Nobeigtos gliemežus var aprakt vai ievietot kompostā.
Citus praktiskus ieteikumus un vispārējas zināšanas par kailgliemežu dabu un uzvedību un efektīvākiem paņēmieniem to apkarošanā vēl ir iespējams smelties, noskatoties šī pasākuma ierakstu YouTube platformā.