Šoziem sniega sega Latvijā bijusi īpaši bagātīga, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem. Arī ledus kārta Latvijas upēs izveidojusies biezāka nekā citus gadus. Šādi ziemas noslēguma apstākļi var ietekmēt pavasara palu norisi un vietām paaugstināt ūdens līmeni, tostarp tur, kur tas iepriekš novērots retāk vai nemaz.
Bauskas novada pašvaldībā ir notikusi civilās aizsardzības komisijas sanāksme un ar atbildīgajiem dienestiem ir izrunāts rīcības algoritms plūdu gadījumā. Iesaistītās puses ir vienojušās par iedzīvotāju apziņošanu teritorijās, kuras visvairāk pakļautas applūšanas riskam, proti, Mežotnes pagasta Cepļa ciemā.
Tiek pievestas smiltis, lai iedzīvotāji var uzpildīt maisus un veidot pagaidu aizsargsienas ūdens aizturēšanai vai novirzīšanai.
Aicinām iedzīvotājus savlaicīgi gatavoties iespējamiem plūdiem:
- būt saziņā ar radiniekiem un sameklēt pagaidu izmitināšanas vietas (arī pašvaldība apzina iespējamās vietas pagaidu izmitināšanai);
- sagādāt pārtikas un dzeramā ūdens krājumus;
- sagatavot lādētājakumulatorus (t. s. poverbankas) viedierīču uzlādei.
Svarīgi! Ja ir dzīvībai un veselībai bīstama situācija – jāzvana uz 112!
Aicinām iepazīties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem rīcībai plūdu gadījumos.
Šogad ziemas noslēguma periods ir labvēlīgs tam, lai pali varētu kļūt par plūdiem. Palu sezona varētu būt ilgāka nekā parasti - apmēram no 5. marta līdz aprīļa vidum, bet pie lielajiem ezeriem pat ilgstošāk, norāda Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Plūdi nenotiek visās vietās vienlaicīgi. Palu sākums tiks novērots Kurzemes pusē (Ventas upes baseins un citās Kurzemes upēs), kam secīgi sekos Zemgale (Lielupes baseins), Vidzeme (Gaujas baseins) un pēdējā pievienosies Latgale (Daugavas baseins). Provizoriskais palu periods būs novērots arī reģionos pie esošajiem ezeriem ledus biezās kārtas dēļ.
Nopietnāki izaicinājumi ir gaidāmi Daugavas un Lielupes baseinos, bet lokālus plūdus var izraisīt pat nelielu upju/grāvju nosprostojums.
“Laikapstākļus ticami mēs varam prognozēt trīs dienas uz priekšu. Labvēlīgākajā scenārijā turpināsies pašreizējā situācija, kad pa dienu temperatūra ir nedaudz virs nulles grādiem, bet naktī saglabājas nelieli mīnusi. Tas ir vislēzenākais, teiktu, pateicīgākais iespējamais veids, kā atkusnim būt. Ja nebūs gaidāmi nokrišņi, visdrīzāk, redzēsim tipiskos palus – ar dzelteno līmeni, ja skatās pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klasifikācijas. Savukārt neveiksmīgs scenārijs būs situācijā, ja temperatūra strauji palielināsies – būs lielāki plusi un papildu nokrišņi. Tādā gadījumā varam gaidīt oranžo brīdinājumu, neizslēdzot arī iespēju vietām izsludināt sarkano brīdinājumu," skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Iedzīvotāji, kuri ilgstoši dzīvo pie upēm, kas mēdz applūst, ļoti labi zina, kā sagatavoties palu sezonai un pasargāt savu mājokli. Savukārt tiem, kuri nesen mainījuši dzīvesvietu vai līdz šim nav saskārušies ar paliem, šī pieredze vēl var nebūt tik plaša. Aicinām iepazīties ar vizuālo ceļvedi, kā sagatavoties gaidāmajai palu sezonai.
Aktuālā informācija par applūšanas riskam pakļautajām teritorijām skatāma Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnes sadaļās “Plūdu rika informācijas sistēma” un “Hidrometeoroloģiskie brīdinājumi”.