21. augustā stājās spēkā izmaiņas noteikumos koku ciršanai ārpus meža. Ar tām iecerēts mazināt administratīvo slogu zemes īpašniekiem, uzņēmējiem, kā arī pašvaldībām, jo samazināts gadījumu skaits, kad koka nozāģēšanai būs nepieciešama vietvaras atļauja. Vienlaikus, kā akcentē Zemkopības ministrija, tiek saglabāta īpaši vērtīgu koku un aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzība.
To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”.
Skaidroti termini “aleja” un “koku rinda”
Ar grozījumiem veikti precizējumi MK noteikumu 4. punktā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad ir nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža.
Arī turpmāk pašvaldības atļauja vajadzīga, ja kokus cērt: pilsētas un ciema teritorijā; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā; teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā; parkā; kapsētā; alejā; virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā; Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā; pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā; gadījumos, kad koks 1,3 m augstumā no sakņu kakla ir sasniedzis noteiktu apkārtmēru (metros) atkarībā no sugas (skat. MK noteikumu 1. pielikumu).
Jaunā redakcijā izteikts 4.2. apakšpunkts, skaidrojot, kas ir īpaši aizsargājamā teritorija šo noteikumu izpratnē, proti, pašvaldības atļauja ir nepieciešama, ja kokus cērt valsts nozīmes aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas piemineklī, pašvaldības izveidotā aizsargājamā teritorijā, tas ir, dabas liegumā, dabas parkā, dendroloģiskajā stādījumā un alejā, kā arī gadījumā, ja cērt pašvaldības noteiktus aizsargājamos kokus.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni, noteikumos tagad ir paskaidroti termini “aleja” un “koku rinda” (4.6. apakšpunkts). Respektīvi, pašvaldības atļauja ir vajadzīga, cērtot kokus alejā (ceļā, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, pārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī no koku rindas, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja alejā vai koku rindā ir vismaz astoņi koki) un gar valsts un pašvaldību ceļiem atsevišķi augošus kokus.
Noteikumos novērsta pretruna ar likuma “Par autoceļiem” 22. pantā paredzētajām autoceļa īpašnieka tiesībām cirst kokus, kas aug ceļa zemes nodalījuma joslā un apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu. Turpmāk autoceļa īpašniekam, lai faktiski izpildītu likuma prasību, nav nepieciešama arī pašvaldības atļauja koka ciršanai, ja tas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu (arī tad, ja koks sasniedzis noteiktu apkārtmēru).
No 2027. gada palielināts celma diametrs, līdz kuram nav vajadzīga atļauja koka ciršanai
Vairāki papildinājumi un precizējumi veikti MK noteikumu 5. punktā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad teritorijās, kurās kokus cirst bez pašvaldības atļaujas nedrīkst, tomēr tāda nav nepieciešama.
Viena no būtiskākajām izmaiņām – ir palielināts celma diametrs no 20 uz 30 centimetriem, līdz kuram nav vajadzīga atļauja koku ciršanai.
Lasīt visu: lvportals.lv