2026. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos, Bauskas novadā notiek aktivitātes upju ekosistēmas apsaimniekošanā. Ieguvusi tiesības cenu aptaujas rezultātā, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, pielietojot Truxsor amfībiju, šovasar divas reizes izpļaus Mūsas, Mēmeles un Lielupes ūdensceļus.
Mūsā - posmā no autosporta kompleksa līdz Lielupes sākumam. Īpaša uzmanība tiks veltīta Mūsas tecējumam Bauskas pilsētas peldvietā un pretī Bauskas pilij. Mēmelē pļaušana paredzēta posmā virs šosejas tilta un ātrumlaivu sacensību vietā. Savukārt Lielupē - posmā no sākuma līdz Mežotnes pilskalnam izpļaus laivu ceļu. Tāpat kā iepriekšējās vasarās, arī šogad tiks pļauta Mūsas peldvieta Āžos pie Uzvaras un Lielupē pie Mežotnes. Būtiski, ka šie upju posmi sakrīt ar teritorijām, kur ir arī lielākā cilvēku koncentrācija, kas var izmantot iegūto rezultātu. Nopļautā un krastā izceltā ūdensaugu masa pēc nostāvēšanas tiks izvesta komposta veidošanai.
Ūdensaugu pļaušana Mūsā neļauj aizaugumam pārņemt peldētavas.
Bieži nākas uzklausīt pārmetumus par to, ka upju pļaušana netiek veikta agrāk, jūnijā, kas parasti ir aktīvākā peldsezona. Atbilde ir pamatota ar ūdesputnu ligzdošanas periodu, kas, pēc ornitologu ieskatiem, beidzas ne agrāk par 15. jūliju un kad nav ļauts putnus traucēt.
Šogad pļaušana sakrita ar ūdens “ziedēšanu” Mūsā, ko izraisīja aļģu masveida savairošanās Lietuvas ūdenskrātuvēs un kas apgrūtināja redzamību. Tomēr pieredzējis iekārtas operators, kurš jau gadiem pļauj novada upes, veiksmīgi tika galā ar uzdevumu, un 2. augustā noslēdzās pirmā upju pļaušana. Aptuveni pēc mēneša, kad sazels ataugas, notiks atkārtota pļaušana. Tāda pieeja sniedz vēlamo rezultātu – samazina veģetāciju novada rekreācijas zonās un nodrošina laivojamu ūdensceļu.
Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā periodā, būtisku ieguldījumu ūdens ekosistēmu apsaimniekošanā veic biedrība. Liekot lietā par vimbu licencēm iekrātos līdzekļus un piesaistot valsts Zivju fonda līdzfinansējumu, jau pirms Jāņiem savu mājvietu Mūsas un Mēmeles ūdeņos rada 24 tūkstoši līdakas mazuļu no Rūjas zivju audzētavas. Pēc 3-4 gadiem, kad tie paaugsies un pildīs savu plēsīgās zivs pienākumu dabā, liela daļa kļūs par kāroto lomu arī makšķerniekiem. Zivju resursu pavairošana šovasar veikta arī biedrības apsaimniekotajā Bangu dīķi, kas papildināts ar karpu mazuļiem.
Pēc brīža mazie līdacēni atradīs savu mājvietu Mēmelē.
2025. gadā veiksmīgi tika realizēts pašvaldības, biedrības un Zivju fonda kopprojekts “Zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanas un nārsta vietu atjaunošanas darbu sagatavošanas pētījumu veikšana Lielupes, Mūsas un Mēmeles upēs”. Projekta gaitā tika veikti sertificētu dabas ekspertu pētījumi un saņemti atzinumi sešās jomās: saldūdeņi, zivis, bezmugurkaulnieki, putni, augi un piekrastes pļavas. Atzinumi satur informāciju, kā labāk veikt upju tīrīšanu un pļaušanu. Iegūtais zinātniskais materiāls kalpo nosacījumu noteikšanai upju tīrīšanai, noteic robežas un metodes dabas vērtību saglabāšanā. Ar to pavērušās iespējas pieteikties upju tīrīšanas projektiem, ko sekmīgi izmantoja biedrība. Šogad paredzēts realizēt jau 2024. gadā sagatavotu, bet Dabas aizsardzības pārvaldes prasību dēļ aizturētu projektu par Lielupes augšteces gultnes tīrīšanu pretī “Lepšām”. Projekta realizācija sāksies, tiklīdz upē būs nostabilizējies darbiem atbilstošs ūdenslīmenis. Darbu gaitā, pielietojot lieljaudas ekskavatoru, plānots veikt Lielupes gultnes tīrīšanu visā upes platumā no “Zaķu” mājām līdz “Olavām”. Šis posms ir svarīga caurceļojošo zivju, pirmkārt, vimbu, koncentrēšanās vieta, kas lielā mērā ir piesārņota un aizaugusi no Bauskas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izlaides. Darbi nebūs viegli, jo upes posms nekad līdz šim nav tīrīts un raksturīgs ar mainīgu dziļumu un stāvu nogāzi Rundāles pagasta pusē. Darbus cenu aptaujas rezultātā uzticēts veikt SIA “NK1”, kas arī 2023. gada veica līdzīga Lielupes posma tīrīšanu.
Pašvaldība sadarbībā ar biedrību arī turpmāk plāno veikt upju gultnes tīrīšanu un ūdensaugu pļaušanu. Tas tiek darīts, lai mazinātu negatīvo procesu - eitrofikāciju, lai mūsu dabas vērtības neietu zudībā, lai zivju resursi nenoplicinātos un iedzīvotājiem būtu labākas iespējas izmantot upju sniegtās atpūtas iespējas.