Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars parakstījis rīkojumus, ar kuriem atcelts iepriekš pieņemtais lēmums par Preiļu novada teritorijas plānojuma darbības apturēšanu daļā, savukārt Bauskas novada teritorijas plānojuma gadījumā atcelta tā rīkojuma daļa, kas attiecas uz vēja elektrostaciju (VES) un vēja parku darbības regulējumu.
Lēmumi pieņemti pēc dialoga ar Bauskas un Preiļu novada pašvaldībām un ņemot vērā arī pēc sākotnējo rīkojumu izdošanas notikušās būtiskās izmaiņas VES ekspluatācijas prasību un to uzraudzības tiesiskajā regulējumā.
“Pašvaldībām ir jābūt iespējai lemt par savas teritorijas attīstību, ievērojot valsts noteikto tiesisko regulējumu un uzņemoties atbildību par saviem lēmumiem. Ministrijas uzdevums ir sadarboties ar pašvaldībām, uzklausīt to argumentus un kopīgi meklēt tiesiski pamatotus risinājumus. Esmu par atjaunojamās enerģijas attīstību, tostarp vēja enerģiju, taču tai jānotiek dialogā ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, izvērtējot konkrētās teritorijas apstākļus,” uzsver viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Ministrs ir ticies ar abu pašvaldību vadību, pārrunājis iepriekšējos rīkojumos norādītos apsvērumus un uzklausījis pašvaldību argumentus.
Vienlaikus pēc sākotnējo rīkojumu pieņemšanas ir būtiski mainījies VES regulējošais tiesiskais konteksts. Ar 2026. gada 18. jūnija grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas stājās spēkā 27. jūnijā, noteiktas speciālas prasības VES ar uzstādīto jaudu vismaz viens megavats. Tās attiecas uz pieļaujamo trokšņa līmeni, vizuālo ietekmi jeb mirgošanu, kā arī tehniskā aprīkojuma atbilstību dabas un vides aizsardzības un drošības prasībām. Tāpat paredzēta Valsts vides dienesta uzraudzība un iespēja pārkāpumu gadījumā lemt par VES darbības apturēšanu. Detalizētais regulējums vēl tiek izstrādāts.
Pie šādiem apstākļiem rīkojumu turpmāka uzturēšana attiecībā uz VES un vēja parku regulējumu pašreizējos apstākļos nav nepieciešama, proti lēmums ir saistīts ar nepieciešamību atkārtoti izvērtēt valsts pārvaldes iejaukšanās samērīgumu apstākļos, kad pēc sākotnējo rīkojumu izdošanas būtiski mainījies VES ekspluatācijas un uzraudzības tiesiskais regulējums.
Vienlaikus rīkojumu atcelšana nenozīmē, ka par objektīvi nepieciešamu, optimālu vai samērīgu atzīts Bauskas novada teritorijas plānojumā noteiktais 2 km vai Preiļu novada teritorijas plānojumā noteiktais 1,3 km ierobežojumu VES izvietošanai. Lēmums ir saistīts ar nepieciešamību atkārtoti izvērtēt valsts pārvaldes iejaukšanās samērīgumu apstākļos, kad pēc sākotnējo rīkojumu izdošanas būtiski mainījies VES ekspluatācijas un uzraudzības tiesiskais regulējums.
“Teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa redzējums par to, kā attīstīsies tās teritorija – kur būs dzīvojamās, uzņēmējdarbības, rekreācijas un citas teritorijas. Valsts pārraudzība ir nepieciešama, taču tai jābūt samērīgai. Ja ir konstatēti būtiski pārkāpumi, tie ir jārisina, taču pašvaldība ir jāuzklausa un valsts un pašvaldības attiecībām jābalstās sadarbībā, nevis konfrontācijā,” norāda ministrs Edgars Tavars.
Kā iepriekš vēstīts 2026.gada 9. janvārī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ar diviem rīkojumiem apturēja daļu no Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu regulējuma. Abas pašvaldības lēma neatcelt savus saistošos noteikumus un vērsās Satversmes tiesā. Satversmes tiesa 2026. gada aprīlī ierosināja lietas par abu ministra rīkojumu atbilstību Teritorijas attīstības plānošanas likumam.
Bauskas novada gadījumā ministra jaunais rīkojums atceļ iepriekšējo rīkojumu tikai tajā daļā, kas attiecas uz VES un vēja parku darbības regulējumu. Iepriekš apturētais regulējums, kas cita starpā attiecas uz saules paneļu parku izvietošanu, jaunām ūdens ņemšanas vietām un citiem jautājumiem, paliek apturēts.
Bauskas novada pašvaldība ir mērķtiecīgi strādājusi un skaidrojusi situāciju gan VARAM ministram, gan atbildīgajiem ierēdņiem un pozitīvi vērtē ministra rīcību. Pašvaldības ieskatā, tas ir pareizs un godīgs lēmums.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks:
‘’Paldies par iesaisti un ministrijas ieinteresētību šī jautājuma sakārtošanā. Priecē tas, ka likumdošana tiek pilnveidota. Pagaidām gan tas problēmas mums nemazina un neplānojam atsaukt Satversmes tiesā iesniegto prasību.
Teritorijas plānošana ir pēctecīgi dokumenti. Ar attīstītājiem šie jautājumi ir pārrunāti. Pienesums būs valstij. Protams, alternatīvie enerģijas veidi ir nepieciešami, bet pašvaldībai risināmās problēmas paliks gan par ceļiem, gan iedzīvotāju strīdiem un neapmierinātību. Ir teritorijas, kur esam izpētījuši: mazāka apdzīvotība, mazāka ietekme, normāli piebraucamie ceļi. Ja zinām, ka līdz šim ir problēmas ar karjeriem, ūdeņiem, putekļainiem ceļiem, trokšņiem, tad kāpēc nedrīkstam prasīt detālplānojumu? Tas ir vienīgais plānošanas dokuments, kur jāsaņem piekrišana no kaimiņiem,” komentējot pašvaldību pašnoteikšanās tiesības, uzsver domes priekšsēdētājs.