Šodien, 20. jūlijā, Vecumniekos tika sveikta Antoņina Zālīte, kura šomēnes atzīmējusi savu skaisto 90 gadu jubileju. Dzimšanas diena Antoņinai bija 17. jūlijā, un to viņa svinēja kuplā ģimenes lokā krogā "Aveņi", kur kopā ar bērniem, mazbērniem un citiem tuviniekiem tika spēlētas spēles, kavētas jaunības atmiņas un aizvadīts sirsnīgs svētku vakars.
Antoņinas dzīvesstāsts ved cauri vairākām valstīm un laikmetiem. Viņa dzimusi Harkivā, Ukrainā, bet jaunības gados strādājusi Kazahstānas šahtās. Tieši tur liktenis savedis kopā ar nākamo vīru no Latvijas. Abi apprecējās 1959. gadā, bet jau gadu vēlāk kopīgi pārcēlās uz Latviju.
Sākumā jaunā ģimene dzīvoja Neretas pusē pie vīra vecākiem, vēlāk Misā un Beibežos, līdz 1971. gadā uzcēla savu māju Vecumniekos. Tajā Antoņina dzīvo joprojām, un šī vieta gadu gaitā kļuvusi par īstām mājām.
Pārceļoties uz Latviju, Antoņinas lielākā vēlēšanās bija iemācīties latviešu valodu. Ar neatlaidību un centību tas arī izdevās, un visu savu darba mūžu viņa nostrādāja Vecumnieku pārtikas veikalā, kļūstot par pazīstamu un iemīļotu cilvēku vietējā kopienā.
Lielākais prieks jubilāres dzīvē ir ģimene - dēls, meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni.
Atskatoties uz dzīvi, jubilāre vairākkārt uzsver, ka savā sirdī joprojām jūtas daudz jaunāka.
"Es jūtos kā piecdesmit gados. Man pašai vēl neticas, ka man jau ir deviņdesmit."
55 gadu vecumā Antoņina devās pelnītā atpūtā, taču arī pensijas gadi bija aktīvi un radoši. Viņa apmeklēja adīšanas kursus un ar lielu aizrautību adīja zeķes un citus rokdarbus saviem mīļajiem. Arī šodien ģimenes locekļi joprojām glabā un valkā viņas adītās zeķes. Diemžēl rokas vairs neklausa kā agrāk, tādēļ adāmadatas noliktas malā.
Ar īpašu siltumu Antoņina atceras 2020. gadu, kad bērni viņai uzdāvināja ceļojumu uz Ukrainu, lai pēc ilga laika satiktu tēvu un pusmāsas. Runājot par dzimteni, viņas balsī jūtams gan lepnums, gan skumjas. Sāpīgi ir vērot notikumus Ukrainā un apzināties, ka bērnības māju Harkivā vairs nav. Tomēr jubilāre ar dziļu pateicību saka, ka jūtas laimīga dzīvojot Latvijā.
"Man ir paveicies, ka esmu Latvijā. Šeit ir mierīgas debesis, un par to esmu ļoti pateicīga. Katru dienu cenšos dzīvot ar pozitīvu skatu uz dzīvi."
Šie vārdi spilgti raksturo Antoņinas dzīves uztveri, spēju saglabāt optimismu, novērtēt mieru un priecāties par to, kas dots.
Jubilejas reizē Antoņinu sveica Lauris Mediņš, Vecumnieku pagasta nodaļas vadītājs, pasniedzot Bauskas novada pašvaldības naudas balvu un ziedu pušķi, kā arī novēlot stipru veselību, mieru un daudz gaišu brīžu kopā ar saviem mīļajiem.
Izsakām sirsnīgu pateicību Antoņinai Zālītei par viņas bagāto dzīves pieredzi, dzīves gudrību un spēju arī pēc deviņdesmit gadiem saglabāt gaišu skatu uz dzīvi.
Lai veselība, miers un ģimenes siltums pavada ik dienu, bet dzīvesprieks un optimismu nezaudējošais gars vēl ilgi iedvesmo ikvienu, kurš sastop Antoņinu!