Veicot arheoloģisko uzraudzību Bauskas pilskalna parka labiekārtošanas projektā, arheologa un vēsturnieka Andra Tomašūna vadībā kopā ar brīvprātīgajiem no Bauskas novada un Dobeles, notiek arheoloģiskie izrakumi Bauskas pils pakājē.
11. jūlijā A. Tomašūns aicināja interesentus uz Bauskas Pilskalna parku, lai iepazīstinātu ar izrakumos atrastajām senlietām un pastāstītu par izrakumu norisi.
“2024. gada vētrā, kad Pilskalna parkā izgāzās koki, parādījās galvaskausi. Tad jau zinājām, ka šeit apakšā ir cilvēku apbedījumi,” stāsta A. Tomašūns.
Arheoloģiskie izrakumi veikti Vairogmiestā – pilsētveida apmetnē, kas 15. gadsimtā Bauskas pils celtniecības laikā izveidojās blakus cietoksnim.
Darbus palīdz veikt aptuveni 10 brīvprātīgie – gan Bauskas novada vēstures entuziasti, gan kolēģi no Dobeles muzeja. Visas atrastās senlietas un vēstures liecības nonāks Bauskas pils muzeja krājumā. Tālāk sekos restauratoru darbs, jo priekšmeti ir apsūbējuši, korodējuši, tie jātīra un jāatjauno.
Savukārt antropoloģiskai izpētei tiks nodoti daži atrastie skeleti. Tas palīdzēs iegūt plašāku informāciju par apbedītajiem: viņu dzimumu, vecumu, slimībām.
Patlaban arheoloģisko izrakumu teritorija ir Bauskas pils kā arhitektūras pieminekļa aizsardzības zona. A. Tomašūns mudina nākotnē parūpēties, lai Vairogmiestam un tā teritorijā atrastajām Svētās Ģertrūdes baznīcas atliekām tiktu piešķirts arheoloģijas pieminekļa statuss.
Par Vairogmiestu
Vairogmiests 15. un 16. gadsimtā pastāvējis teritorijā no pils aizsardzības vaļņiem līdz pat Mūsas un Mēmeles satekas vietai. 1443. gadā uzsākta Livonijas ordeņa pils celtniecība, un tās laikā, domājams, izveidojusies apmetne, kur dzīvojuši amatnieki un citi ļaudis.
Vairogmiests pastāvēja līdz 1584. gadam, kad Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmais valdnieks Gothards Ketlers pavēlēja to likvidēt un izveidot jaunu apmetni tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā.
Vēstures dokumenti liecina, ka 16. gadsimta sākumā šeit jau bijis “kārtīgs miests” ar baznīcu, kapsētu, staļļa puišu pirti, krogu un apkārtnes muižnieku mājām.
Izrakumu laikā atsegts ievērojamas būves stūris, ko A. Tomašūns ar 99% pārliecību identificē kā vēstures avotos minēto Svētās Ģertrūdes baznīcu. Secinājumu pamato pie būves konstatētie apbedījumi, kā arī atrastie logu stiklu fragmenti, krāsns podiņu lauskas un dažādas jumta konstrukciju detaļas. Atrastas arī ķieģeļu, dakstiņu lauskas un apmetuma paliekas.
Vēstures dokumenti liecina, ka Svētās Ģertrūdes baznīca celta 1518. gadā, Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga valdīšanas laikā.
Kā norāda A. Tomašūns, baznīcas tradicionāli celtas augstākajās vietās. Pēc apkārtnes reljefa redzams, ka Mēmeles krasts Bauskas pils pakājē ir augstāks nekā Mūsas krasts, bet reljefs pakāpeniski pazeminās Lielupes sākuma virzienā. Tieši apkārtnes augstākajā vietā atsegti baznīcas pamati.
Par iespējamo baznīcas atrašanās vietu liecina arī 20. gadsimta 30. gadu aerofotogrāfijas, kurās redzams, ka konkrētais zemes gabals nav ticis apstrādāts. Ieskatoties saskatāma iespējama drupu kaudze, kas varētu būt baznīcas atliekas.
Baznīcas tradicionāli orientētas austrumu–rietumu virzienā. Pieņemts, ka arī blakus baznīcai konstatētie apbedījumi veikti šādā virzienā gar baznīcas sienu.
1566. gadā pirmajā Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcu revīzijā minēts, ka hercogistē ir trīs lielas baznīcas. 1570. gada dokumentā pirmo reizi pieminēta arī Vairogmiesta skola. Tāpat saglabājies pilskunga ziņojums G. Ketleram par 1575. gada ugunsgrēku Vairogmiestā, kurā vēstīts, ka apdzīvotā vieta gandrīz pilnībā nodegusi, bet baznīcu izdevies paglābt.
Pēc ugunsgrēka Vairogmiestu daļēji atjaunoja, taču 1584. gadā G. Ketlers izdeva rīkojumu miestu nojaukt un pilsētu celt jaunā vietā – tur, kur atrodas mūsdienu Bauskas vecpilsēta. Vēsturnieks kā vienu no iespējamajiem iemesliem pilsētas pārcelšanai min iespēju nodrošināt tās turpmāko attīstību, jo teritorija Mēmeles un Mūsas satekā bija ierobežota. Otrs iespējamais iemesls bijusi nepieciešamība nodrošināt brīvu šaujamlauku Bauskas pils aizsardzībai.
Pilsētu veidojot citviet, arī Svētās Ģertrūdes baznīca tika nojaukta. Laikā no 1591. līdz 1594. gadam uzcelta Svētā Gara baznīca.
Atrastās vēstures liecības
Lielākā daļa arheoloģisko izrakumu laikā atrasto priekšmetu datējami ar 16. gadsimtu. Starp atradumiem ir rotaslietas, sadzīves priekšmeti, monētas, lielgabala un svina lodes, ēku detaļas, kas sniedz priekšstatu par tā laika Vairogmiesta iedzīvotāju ikdienu.
Apbedījumos atrastas sieviešu saktas un galvas rotas – vainadziņi ar kaltiem smalkiem ornamentiem, reljefiem aplīšiem un rozetēm. Savukārt vīriešu kapos konstatēti naži, gredzeni un nelielas saktas krekla aizdarei.
Vairākos apbedījumos atrastas arī monētas, kas liecina par ticību tam, ka “naudiņa arī var izpalīdzēt viņam nākošajā saulē”. Vienā gadījumā monēta novietota zem mirušā, bet citā tā atradusies uz pieres. Izrakumos kopumā atrastas vairāk nekā 150 monētas: feniņi, šiliņi un artigi. Senākās datējamas ar 15. gadsimta beigām un ir Tērbatas bīskapijā kaltie feniņi, savukārt jaunākās – Rīgas brīvpilsētā kaltas monētas, kas datējamas ap 1574. gadu. Atrastas arī Tallinā, Lietuvā un Polijā kaltas monētas, turklāt liela daļa no tām saglabājušās ļoti labā stāvoklī.
Starp atradumiem ir arī sudraba krellītes, tostarp viena apzeltīta, piekariņi, uzpirksteņi, adatas, sprādzītes, apģērbu aizdares āķīši un citi sīki priekšmeti.
Pilskalna parka teritorijā, īpaši iepretim pilij, atrastas lielgabalu un svina lodes. Izrakumos konstatētas arī čuguna lodes, kā arī dzelzs sakausējuma atradumi, kas, iespējams, liecina par metālapstrādes darbnīcu. Lielākā daļa krama atradumu saistāma ar šaujamieroču izmantošanu.
Atrasti arī logu un pudeļu stiklu fragmenti. Daļa logu stiklu ļauj secināt, ka kādai no ēkām bijuši apaļi logi. Savukārt degušie akmeņi norāda par to izmantošanu krāšņu būvniecībā. Izrakumos atrastas arī krāsns podiņu lauskas. Keramikas trauku lauskas konstatētas salīdzinoši nelielā skaitā. Atrasti arī svina gremdiņi, kas izmantoti zvejas tīklu noslogošanai.
Par vienu no interesantākajiem atradumiem arheologs Andris Tomašūns atzīst grāmatu aizdares āķus un slēdzenītes. Tik liels šādu priekšmetu daudzums vienuviet viņa praksē līdz šim nav bijis sastopams.
Andris Tomašūns uzsver: “Vairogmiests ar saviem zem zemes esošajiem senās apbūves pamatiem, kapsētām ir pelnījis cieņpilnu attieksmi. Vairogmiesta teritorijai ir jāpiešķir arheoloģiskā pieminekļa statuss, un nākotnē, labiekārtojot Bauskas pils parku, kapu teritorijā nedrīkst plānot būvdarbus, kas traucētu tur dusošo mieru.”