No 2026. gada 14. februāra līdz 22. martam Bauskas muzejā būs skatāma lietuviešu mākslinieka Voldemara Barakauska akvareļu izstāde “Džezs akvarelī. Ūdens, pigments un laiks.”
Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieku 14. februārī plkst. 13.00. Izstādes atklāšanā muzikālu priekšnesumu sniegs Žeimes pamatskolas 4. klases audzēkne Airina Litvinskaite, muzikālā pedagoģe Daiva Gaseniene (Lietuva). Izstādes atklāšanas dienā izstādes apmeklējums bez maksas.
Lietuviešu mākslinieka Voldemara Barakauska izstādes atklāšana iezīmē nozīmīgu notikumu 16. februārī - Lietuvas Republikas proklamēšanas gadadienu. Izstāde ir mūsu cieņas un draudzības apliecinājums kaimiņiem lietuviešiem, kā arī muzejs to pasniedz kā simbolisku dāvanu Lietuvas valsts svētkos Bauskā un tās apkārtnē dzīvojošajai lietuviešu kopienai un latviešiem ar lietuviešu saknēm, aicinot mūs visus būt klāt šajā pasākumā.
Voldemars Barakausks jau daudzus gadus sevi raksturo kā akvareļa tehnikas meklētāju un eksperimentētāju. Viņa darbos akvarelis nav tikai glezniecības tehnika – tas ir process, kurā ūdens, pigments un laiks veido savstarpēju dialogu. Mākslinieks “džezē” ar krāsu paleti, ar miglas plīvuriem, zilgmi un smalkām, noslēpumainām detaļām, radot daudzslāņainu, vibrējošu telpu.
Īpaša nozīme viņa radošajā darbā ir materiālam – otas pieskārienam, papīra faktūrai, dažādu virsmu neparedzamajām iespējām. Barakausks uzsver, ka akvarelī būtiska ir ne tikai krāsa, bet arī pats ūdens – tā blīvums, vieglums un plūdums. Ūdens var būt gan smags, gan gaisīgs; tas spēj gan izšķīdināt, gan atklāt. Šī jutīgā līdzsvara apguve ir gadu gaitā izkopta meistarība, kurā noplūdes, saplūšanas un gaismas vibrācijas šķiet dabiski un organiski.
Voldemars Barakausks atzīst:
Nav tā, ka mani darbi dzimst visi vienā mirklī. Tie tiek radīti ilgākā laika periodā – glezna tiek iesākta, tad tā nogulstās un pēc tam atkal jāatgriežas. Ja man ir jāaizbrauc, mani darbi ceļo man līdzi – mapē. Tie ir darbi, kas nobrieduši ilgstošā laika periodā, slāni pa slānim.”
Mākslinieka darbos bieži parādās atsauces uz Žeimes arhitektūras mantojumu – vecu ēku fragmenti, drupas, bēniņu un šķūņu priekšmetu silueti. Šīs detaļas nav ilustratīvas, bet drīzāk kā atmiņu nospiedumi – kultūrtelpas slāņi, kas saplūst ar krāsu plūdumu un rada asociāciju un alūziju bagātu tēlu sistēmu.
Mākslinieks Kornelijs Užuots (Kornelijus Užuotas) uzsver, ka Voldemara Barakauska izstādi ir grūti definēt tikai kā akvareļu ekspozīciju – tajā jūtama gan tēlnieciska plastika, gan muzikalitāte. Darbi kopumā veido telpisku un emocionālu instalāciju, kas aicina skatītāju pie tiem atgriezties vēl un vēl: pirmajā reizē pamanītais atklājas citādi, raugoties otrreiz.
Arī mākslas zinātnieks Ričards Jakutis (Ričardas Jakutis) aicina uz aktīvu skatīšanos – pietuvoties, atkāpties, vērot no dažādiem rakursiem, ļaujot katram darbam atklāt savus pārsteigumus. Šajā procesā skatītājs kļūst par līdzdalībnieku, kas savā uztverē savieno krāsu, gaismu un detaļu pasauli.
Pasākuma norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un/vai filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.
Vairāk par izstādi - Bauskas muzeja mājaslapā.
