Piemiņas pasākumi
piemiņas brīdis

Pirmdien, 25. martā, pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī Bauskā tika pieminēti 1949. gadā deportētie Latvijas iedzīvotāji un komunistiskā genocīda upuru 75. gadadiena. Kā ierasts, piemiņas pasākumā pulcējas vairāki desmiti cilvēki, bet visas dienas garumā cilvēki individuāli devās pie ansambļa un nolika ziedus.

Sanākušos uzrunāja piemiņas pasākuma vadītājs Jēkabs Reinis. Viņš dalījās arī ar atmiņu stāstiem un liecībām no tā laika Bauskas novada iedzīvotāju piedzīvotā izsūtījumā.

Spēka vārdus un uzrunu sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, vēsturnieks Raitis Ābelnieks un mācītājs Aivars Siliņš. Brīvības bulvāri piemiņas pasākumā ar skaistu muzikālu skanējumu piepildīja čellists Tomass Ančs.

“Jau pagājuši 75 gadi, kad notika šodien pieminētie traģiskie notikumi. Šķiet, ka gadiem ejot, šiem notikumiem būtu jāpaliek vēstures grāmatās, tuvinieku, kā arī dzimtas atmiņās un to visu varētu atstāt pagātnē, bet tā nav. Jau trešo gadu, mēs šajā dienā sanākam kopā un vēl vairāk kā nekad aptveram notiekošo pasaulē – ja Ukraina neuzvarēs, līdzīgs liktenis var piemeklēt arī mūs. Šī diena ir atgādinājums tam, ka nekas tāds vairs nevar atkārtoties. Mums ir jādara viss, gan tiem, kuri ir pasākumā, gan tiem, kuriem atmiņās ir izsūtīšana un genocīds, kā arī jaunajai paaudzei, lai to nekad vairs nepieļautu. Šķiet, ka pasaule lēnām pierod pie tā, kas notiek Ukrainā, īpaši tie, kuriem līdz šim nav bijusi darīšana ar agresoru valsts noziegumiem. Bet mēs atceramies un mēs nekad neaizmirsīsim. Lai šī diena un pasākumi ir par pamatu tam, lai šādi notikumi nekad neatkārtotos,” sanākušos uzrunāja Aivars Okmanis.

Vēsturnieks Raitis Ābelnieks dalījās ar vēstures faktiem par traģisko 25. martu.

Iedzīvotāju arestēšana un nogādāšana dzelzceļa vagonos sākās 25.martā un ilga vairākas dienas. No Latvijas izsūtīja vairāk kā 42 000, no Lietuvas - aptuveni 32 000, bet no Igaunijas - nepilnu 21 000 iedzīvotāju.

No Bauskas apriņķa izsūtīja 522 ģimenes jeb 1539 iedzīvotāju. Visi viņi bija latvieši. Kā kulaki skaitījās 442, bet kā nacionālisti - 80 ģimenes. Gandrīz viņi visi nonāca nometinājuma vietās Omskas apgabalā, Sibīrijā, bez tiesībām atgriezties mājās.

1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25. - 29.martā. Deportācijās, kuras tika slepeni sauktas par operāciju „Krasta banga", tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas.