Šogad Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes gadījumi, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados. Saslimstība konstatēta vairākās administratīvajās teritorijās, tostarp viens gadījums arī Bauskas novadā.
Leptospiroze ir smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem.
Ņemot vērā nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju, kā arī savvaļas grauzēju sezonālo migrāciju dzīvojamās ēkās, saimniecībās un lauksaimniecības objektos, risks inficēties ar leptospirozi joprojām ir ievērojams. Aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību teritoriju labiekārtošanai un sanitārajai tīrībai, atbilstošai atkritumu apsaimniekošanai, lai mazinātu grauzēju izplatības iespējas. Īpaša uzmanība jāpievērš bieži applūstošām vietām un teritorijām.
Leptospirozes baktērijas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru.
Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.
Simptomi
Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās.
Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi: paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks.
Smagākos gadījumos, iespējamas komplikācijas: meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi.
Ko darīt, ja parādās simptomi?
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem un dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.
Profilakse
Lai novērstu inficēšanās risku, aicinām ievērot šādus profilakses pasākumus:
• lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, ka arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem (piem., teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi);
• pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni un dzīvnieku potenciāli piesārņotiem priekšmetiem rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni;
• uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas;
• aiztaisīt caurumus un spraugas, caur kurām grauzēji var iekļūt ēkās vai telpās;
• atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos;
• novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;
• regulāri veikt grauzēju kontroli dzīvesvietā un tās apkārtnē;
• izmantot tikai atļautus un drošus deratizācijas līdzekļus;
• izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu;
• nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota;
• nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;
• ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.