19. martā Iecavas vidusskolas zālē notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme par plānotā vēja parka “Iecava” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu. Sanāksmē piedalījās projekta īstenotāji, IVN ziņojuma izstrādātāji un vietējie iedzīvotāji, lai pārrunātu projekta risinājumus, iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem, kā arī IVN procesā iestrādātos nosacījumus. Interesentiem bija iespēja pieslēgties sanāksmei arī attālināti.
Sabiedriskā apspriešana tupināsies līdz 9. aprīlim, tādēļ aicinām iedzīvotājus iesaistīties ar saviem priekšlikumiem. Iedzīvotāju viedoklis ir svarīgs, jo var ietekmēt ieceres gala risinājumus.
Sanāksmi atklāja un pašvaldības skatījumu uz projektu sniedza Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. SIA Enery Latvia pārstāvis Andrejs Kombecovs informēja par plānoto vēja parku, tā tehniskajiem un praktiskajiem risinājumiem, savukārt SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment vecākā eksperte Kristiāna Siliņa prezentēja ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, tā secinājumus un ieteiktos nosacījumus. Pēc prezentācijām projekta attīstītāji un IVN eksperti atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.
Projekta apjoms un tehniskie risinājumi
Sākotnējā projekta iecere paredzēja 32 vēja elektrostacijas, taču, balstoties uz vides pētījumiem un modelēšanu, turbīnu skaits samazināts līdz 19 ar kopējo jaudu līdz 136 MW. Vēja parkā gada laikā būtu iespējams saražot 482 GWh atjaunojamās elektroenerģijas. Šāds risinājums izvēlēts, lai mazinātu ietekmi uz tuvāko mājsaimniecību dzīves kvalitāti, putnu migrācijas ceļiem, sikspārņu barošanās vietām un meža biotopiem. Iecavas pagastā plānots izvietot astoņas stacijas, Codes pagastā - sešas, Dāviņu pagastā - piecas. Galīgais turbīnu skaits un tehniskie parametri gan vēl var mainīties projektēšanas gaitā, jo tos ietekmē vairāki faktori: IVN secinājumi, elektrotīkla pieslēguma iespējas, vēja mērījumi un tehniskie aprēķini.
Turbīnas būs mūsdienīgas lieljaudas iekārtas ar aptuveni 6 MW jaudu, torņa augstumu līdz aptuveni 166 metriem un kopējo augstumu ar rotoru līdz aptuveni 250 metriem. Plānots, ka vēja parka būvniecību varētu uzsākt 2027. gada nogalē, bet ekspluatācijā nodot 2029. gadā. Līdz tam gan vēl jāapstiprina IVN ziņojums, jāveic vēja mērījumi, jāizstrādā tehniskais projekts un jāsaņem būvatļauja.
Kompensējošie maksājumi iedzīvotājiem un pašvaldībai
Ja vēja parks tiks uzbūvēts, projekta īstenotājs paredz maksāt kompensējošo maksu par saražoto elektroenerģiju: ikgadējais maksājums - 340 000 eiro gadā, no tiem 50% iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas 2 km rādiusā ap vēja parku, un 50% pašvaldībai (infrastruktūrai, sabiedriskajiem projektiem u. c.).
Nosacījumi ietekmes uz vidi mazināšanai
IVN ziņojumā noteikti vairāki būtiski nosacījumi, kas projekta attīstītājam būs jāievēro, lai mazinātu ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem. Putnu aizsardzībai paredzēta migrācijas sezonu uzraudzība un nepieciešamības gadījumā turbīnu apturēšana intensīvas kustības laikā. Sikspārņu aizsardzībai noteiktos vasaras periodos turbīnas darbosies ierobežotā režīmā. Trokšņa ietekme uz mājsaimniecībām vērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, un turbīnu izvietojums pielāgots, lai netiktu pārsniegti pieļaujamie limiti.
Vēja turbīnu darbības laikā noteiktos apstākļos var rasties arī tā sauktais mirgošanas efekts – situācija, kad saules gaisma, krītot caur rotējošiem spārniem, rada ritmisku ēnas mirgošanu. Šī parādība var būt traucējoša, ja tā skar dzīvojamās ēkas. Lai izvērtētu iespējamo ietekmi, veikti aprēķini 3 km rādiusā ap plānotajām turbīnām. Modelēšana rāda, ka teorētiski mirgošanas efekts varētu skart līdz 88 dzīvojamām vai publiskām ēkām. Projekta īstenotājs ir apņēmies nodrošināt, ka praksē mirgošanas efekts netiks pieļauts nevienā ēkā. To panāks ar automātisku vadību, kas nepieciešamības gadījumā apturēs turbīnu darbību.
Iedzīvotāju bažas
Iedzīvotāji sanāksmē uzdeva jautājumus par trokšņa līmeņiem, ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību, projekta ekonomisko atdevi. Interesējās par iespējamiem riskiem ģeneratoru avārijas vai ugunsgrēka gadījumā, pauda bažas par minerālmateriālu (smilts, grants, dolomīta) krājumu izsmelšanu, vienā novadā īstenojot tik daudz apjomīgu būvniecības projektu vienlaikus (Rail Baltica, apvedceļa un vēja parku būvniecība).
“Paldies iedzīvotājiem par jautājumiem un tēmām, kas izgaismo būtiskus aspektus, tostarp jautājumu par būvmateriālu izejvielu pieejamību. Kopumā ceru, ka mums izdosies sabalansēt uzņēmēju intereses ar iedzīvotāju vajadzībām, kuriem ar šo projektu būs jāsadzīvo ikdienā,” sanāksmes noslēgumā sacīja Aivars Mačeks.
Aicinājums iesaistīties
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 2026. gada 9. aprīlim. Aicinām iedzīvotājus iesniegt savus priekšlikumus un viedokļus.
Plašāk par iespējām iepazīties ar INV ziņojumu un izteikt savu viedokli:
