Sestdien, 11. oktobrī, aktīvākie Bauskas novada iedzīvotāju saimes pārstāvji tikās ar pašvaldības vadības komandu Iecavas Mūzikas un mākslas skolā. Vērtīgās sarunās un pieredzes stāstos aizritējis trešais "Sadarbības tilta" pasākums.
Iesākumā dalībniekus ar muzikāliem priekšnesumiem sveica Iecavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi skolotājas Inetas Rozentāles vadībā.
Dialogu moderēja Kristīne Kode, Zemgales NVO centra kopienu koordinatore. Jomas eksperte pauda prieku, ka Bauskas novada pašvaldība rosina dialogu un vēlas sabiedrības līdzdalības procesus uzlabot, lai iedzīvotāju konsultatīvās padomes (IKP) nebūtu tikai formalitāte, bet darbotos kā dzīvs organisms.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks atzina, ka ir nepieciešams uzturēt regulāru dialogu un atrast tādu saziņas veidu, lai abas puses izprastu viena otru. Tāpēc tiek rīkoti arī šādi pasākumi. “Ja ir problēma, nevilcinoties jānāk kopā un jādomā, kā to risināt. Jo vairāk būsim kopā, jo vairāk spēsim saprasties. Negribam būt “mēs” un “jūs”. Gribam būt “mēs”: pašvaldība un iedzīvotāji - visi kopā.”
Domes priekšsēdētājs informēja, ka pašvaldības juristi izskata saņemtos ierosinājumus par izmaiņām līdzšinējā iedzīvotāju padomju nolikumā. Mērķis ir maksimāli izvairīties no formālisma un liekām darbībām, lai aktīvie iedzīvotāju pārstāvji varētu brīvāk darboties savas kopienas interesēs.
Sveicot novadniekus Iecavā, arī Iecavas pilsētas IKP priekšsēdētāja vietnieks Matīss Ruša uzsvēra, ka dalībnieku skaits varētu būt krietni kuplāks, ja IKP dibināšanas un darbības process tiktu atvieglots un nebūtu tik birokrātisks. Viņš pauda cerību, ka tas kopīgiem spēkiem ir sakārtojams, lai nākotnē IKP darbā iesaistīto būtu ievērojami vairāk.
Pirms budžeta projekta veidošanas jānosaka prioritātes
Ir svarīgi, lai visiem būtu izprotams, kā tagad darbojas lielais, apvienotais novads. Domes priekšsēdētāja vietniece komunikācijas un sociālajos jautājumos Linda Abu Meri stāstīja par pašlaik lielāko aktualitāti – nākamā gada budžeta izstrādi. Jau notikusi saruna ar vairākām IKP par to, cik daudz tās iesaistās budžeta projekta sagatavošanā. Iezīmētais ceļš budžeta veidošanai, lai tas būtu nevis “no augšas uzzīmēts”, bet balstīts iedzīvotāju interesēs un vajadzībās, vairāk noderēs nākamajiem gadiem, jo 2026. gada budžeta līdzekļu pieprasījumi pašvaldības iestādēm bija jāiesniedz līdz 10. oktobrim.
“Iedzīvotāju padomju darbībai jābūt jēgpilnai. Viens no rādītājiem ir tas, cik lielā mērā iedzīvotāju vēlmes tiek uzklausītas un iekļautas budžetā. Tāpēc svarīga ir saruna pirms budžeta veidošanas. Uz to ļoti aicinu visus apvienību pārvalžu atbildīgos darbiniekus. Savukārt iedzīvotāju padomēm jāsaprot gan laika grafiks, kurā top budžets, gan izdevumu rāmis – kas ir tie neizbēgamie izdevumi, ar kuriem pašvaldībai jārēķinās: komunālie maksājumi, atalgojums un vēl virkne citu pozīciju. Nosacīti brīvās naudas, ko izmantot attīstībai un infrastruktūrai, paliek ne tik daudz, kā mums visiem gribētos. Līdz ar to svarīga ir saruna par prioritātēm. Savā kopienā jāvienojas, kas tai būs pats svarīgākais: iela, apgaismojums vai kas cits,” norādīja L. Abu Meri.
Pašvaldība sagaida iedzīvotāju aptaujas, diskusijas, sarunas ar iespējami plašāku iedzīvotāju loku, lai saprastu, kas konkrētajā pilsētā, pagastā vai ciemā ir svarīgi; kā trūkst un kas ir jāuzlabo. Veids, kā šīs vajadzības apzināt, katrai IKP jāatrod pašai, izsecinot, kas attiecīgajā vietā der vislabāk. “Esam pateicīgi tām padomēm, kas savas kopienas vajadzības ir jau noskaidrojušas un apkopojušas. Bet mums vajadzīgi dati no visa novada, jo mums jādomā par visu novadu – mēs taču esam visi vienas mājas.”
Priekšlikumiem vajadzētu būt strukturētiem (anketas vai citā veidā), vēlams – ar pamatojumu, tas palīdz izprast vajadzības aktualitāti. Būtiskajām steidzamākajām lietām jābūt nedaudzām, savukārt ilgtermiņa plānos var iekļaut vairāk priekšlikumu.
Nedrīkst aizmirst arī par atgriezenisko saiti. Pašvaldības darbiniekiem ar iedzīvotāju pārstāvjiem jāizrunā, kas ir nolemts, kas no vēlamā tiks realizēts, kad darbi tiks sākti vai kāpēc vēl netiek sākti, kādi ir aizkavēšanās iemesli.
Ir dažādi veidi, kā noskaidrot vietējās kopienas vajadzības. To savos pieredzes stāstos izklāstīja trīs Bauskas novada iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvji.
Piesaista iedzīvotāju teltis
Bauskas pilsētā ap 200 cilvēku viedokļi noskaidroti, ieviešot iedzīvotāju teltis. Pirms tam ar plakātiem vien sabiedrības iesaisti nav izdevies panākt; prakse rādījusi, ka cilvēki paši nenāks, jāiet pie viņiem, tāpēc nolemts rīkoties tā, kā to priekšvēlēšanu laikā dara politiskās partijas. Telts iedzīvotāju piesaistei novietota publiskos pasākumos Bauskas pilskalnā un rātslaukumā; tāpat garāmgājēji uzrunāti svētdienā pie veikala “Argo”. “No katra pasākuma mācījāmies, kā labāk telti iekārtot, kādus reklāmas materiālus sagatavot,” atzina Bauskas pilsētas IKP priekšsēdētājs Dāvis Eimuss.
Pirmais jautājums, ar kuru IKP vērsusies pie vietējās kopienas, bijis: “Vai paplašināt Vecos kapus?” Jau vēlāk - ar strukturētāku pieeju iedzīvotāju vajadzību noskaidrošanā - izkristalizējušās divas prioritātes, kas arī darītas zināmas pašvaldībai:
- saistībā ar kreisā pagrieziena aizliegumu Kalna ielā steidzami nepieciešams remontēt Strautnieku ielu, pa kuru satiksmes intensitāte palielinājusies;
- virzienā uz Likverteniem jāizveido gājēju ietve.
Ieskatu Codes pagasta IKP darbībā sniedza padomes priekšsēdētāja Anda Niedra. Padome aktīvi darbojas jau kopš 2024. gada. Pie ziņojumu dēļiem izvietojuši pastkastītes ierosinājumiem, taču tajās līdz šim nav saņemts neviens ziņojums. Pagājušajā gadā iedvesmojušies no Ceraukstē sadarbības pasākumā dzirdētā Saldus novada Kursīšu IKP pieredzes stāsta un izveidojuši WhatsApp grupu, kurā nu jau aptverti divi simti cilvēku. Tā gan ir vienvirziena komunikācija, jo grupas dalībniekiem nav komentēšanas iespēju, tomēr informācijas aprite ir paplašināta, viņi operatīvāk saņem paziņojumus gan par dažādiem kultūras pasākumiem un sporta komandu veidošanu, gan par sadzīviskām kopienas aktualitātēm, tostarp par aizdomīgām automašīnām, kas mēdz braukāt pa apkaimi.
Labās prakses piemērs izskanēja arī no Valles pagasta IKP. Lai apzinātu iedzīvotāju vēlmes un ierosinājumus, izgatavoti informatīvi bukleti, kas izprintēti pašvaldībā. Kā informācijas apmaiņas kanāli izmantoti arī pastkastīte, Facebook, e-pasts, tālrunis. Ar strukturētu pieeju no iedzīvotājiem saņemti 70 priekšlikumi, pēc tam, sadalīti pa tematiskiem blokiem atbilstoši padomju nolikumā minētajiem, 55 ierosinājumi nodoti saabiedrības balsojumam, lai noteiktu prioritātes. Excel tabulā uzskatāmi noformēts ieteikumu statuss, kāda katrā jautājumā ir virzība un progress. Prezentējot paveikto, padomes priekšsēdētāja Inga Dilēviča uzsvēra Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītājas Daces Šileikas atsaucību sadarbības veidošanā.
Sabiedriskais darbs – vienu līdz divas stundas nedēļā
Kā iedzīvotāju balss izskan Rēzeknes novadā, pastāstīja Viļānu pilsētas IKP vadītāja Vija Piziča. Savā dzimtajā pilsētā viņa atgriezusies līdz ar pandēmiju un iesaistījusies IKP darbībā tādēļ, ka jūtas atbildīga par to, kas notiek apkārt. Vija sevi sauc par absolūtu iedzīvotāju padomju fanu un šajā institūcijā saskata līdzību ar jaunlaulātajiem – dedzīgiem darītājiem, kuru klātbūtnē citi grib būt. Darīt otra labā nozīmē darīt arī savā labā. Tā, lai vairojas kopējais labums. Tas iespējams ar aktīvu pilsonisko sabiedrību, kas pieskata politiķu lēmumus. Katrai iniciatīvai jāpanāk daudzlīmeņu ietekme, uzskata V. Piziča.
Pavisam Rēzeknes novadā ir 28 iedzīvotāju padomes, Viļānu apvienībā darbojas piecas. Viļāni ir vienīgā pilsēta Rēzeknes novadā, pilsētā - ap 3000 iedzīvotāju, turklāt nacionālais sastāvs nav viengabalains. Viļānu pilsētas IKP mērķi ir: aizstāvēt viļāniešu intereses; veicināt viļāniešu savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējā labuma vairošanai; celt viļāniešu pašapziņu.
Pilsētas IKP strādā pie Viļānu identitātes saglabāšanas. Tiek rīkoti ielu svētki, konkurss “Mans jaukais kaimiņš” un īstenotas daudzas citas iniciatīvas. Vienojoša aktivitāte ir pilsētnieku ziedotie peoniju stādījumi un kopīgas rūpes par ziedu laukuma ierīkošanu un uzturēšanu. Vairāk uz jauniešu auditoriju vērsta iniciatīva - hakatons par pilsētvidē novietota viedā infodēļa saturu. Par iecienītu tradīciju izveidojies 18. novembra peldējums: kaut gan vairāk par peldētājiem parasti sapulcējas atbalstītāju no malas, pasākums rada patīkamu kopības sajūtu visiem klātesošajiem.
Pašreiz no astoņiem padomniekiem IKP sastāvā palikuši septiņi – viens no darbošanās atteicies. Katrs IKP dalībnieks apņēmies sabiedriskajam darbam veltīt vismaz vienu līdz divas stundas nedēļā. Tikai mērķtiecīgs darbs ar cilvēkiem dod vēlamo rezultātu, ir pārliecināta Vija Piziča: “Jārīkojas proaktīvi, lai izkausētu milzīgo inertumu, kas valda sabiedrībā. Daudz laika veltām pasākumiem, kas popularizē iedzīvotāju padomes.” Un rezultāts ir: ar Viļānu IKP rēķinās. Laba sadarbība izveidojusies ar vietējo apvienības pārvaldi, novada vadību un Saeimas deputātiem no Latgales.
Kopienu aktualitātes izskan “brīvajā mikrofonā”
Pasākuma dalībnieki izmantoja iespēju uzdot pašvaldības vadībai jautājumus un vēstīt par tām aktualitātēm, kuras satrauc visvairāk. Domes priekšsēdētājs un apvienību vadītāji skaidroja, kāda ir situācija ar novada teritorijas plānojuma apstiprināšanu, kā tiek kontrolēta ceļu greiderēšanas kvalitāte, kādas ir nākamā gada budžeta projekta aprises un kā sociālajā jomā tiek organizēta mājokļa pabalsta apgūšana.
Diskusijas skāra arī IKP dalībnieku atalgojuma jautājumu, kurā nav pilnīgas vienprātības. Vija Piziča pauda pārliecību, ka dalība iedzīvotāju padomē ir brīvprātīgais darbs savas kopienas labā, par ko atalgojums nav jādod. Arī vairāki mūsu novadnieki atzina: tas ir stāsts par vērtībām - nevajag finansēt IKP, te galvenais ir brīvprātības princips un vēlme kaut ko mainīt uz labu. Svarīgākais ir gandarījuma sajūta un darbības rezultāti, jo brīvprātīgajam darbam atvēlētais laiks ir nenovērtējams.
Iedzīvotāju konsultatīvās padomes ir salīdzinoši jauna sabiedrības līdzdalības forma, kas izriet no Pašvaldību likuma. Tā kā cilvēki ir ļoti dažādi, arī viņu viedokļi atšķiras. Liela daļa uzskata, ka pietiek ar vēlēto deputātu pārstāvniecību un aktīvo iedzīvotāju darbošanos biedrībās un citās nevalstiskajās organizācijās, lai iestātos par vietējo kopienu interesēm. Tomēr ir arī sabiedrības daļa, kas labprāt iesaistās iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Bauskas novada pašvaldība kopš 2023. gada sākuma savā teritorijā iedzīvina šo likumdošanā nostiprināto līdzdalības iespēju. Tāpēc arī rīko tikšanās un pieredzes apmaiņas pasākumus, lai izprastu sabiedrības pārstāvju dažādos uzskatus un rastu kopīgu valodu. Ir izveidota arī speciāla WhatsApp grupa, kur iedzīvotāju padomju pārstāvji var sazināties un konsultēties gan savā starpā, gan ar pašvaldības darbiniekiem.