Bauskas novadā ir stājies spēkā jaunais teritorijas plānojums – ilgtermiņa dokuments, kas turpmākos gadus noteiks, kā drīkst izmantot zemi un kur atļauta būvniecība visā novada administratīvajā teritorijā.
Plānojumā vienotā sistēmā apvienoti bijušo novadu - Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku - apbūves noteikumi.
Svarīgākās izmaiņas, kas skar novada iedzīvotājus:
1. Izmaiņas pilsētu un ciemu robežās
Lai veicinātu pilsētu un ciemu ilgtspējīgu attīstību, plānojumā precizētas un mainītas vairāku apdzīvoto vietu robežas:
• Bauskas pilsēta paplašināta par aptuveni 60 hektāriem ziemeļu virzienā;
• Iecavas pilsēta samazināta par 18 hektāriem, izslēdzot valsts mežu zemes pie Sila kapiem;
• Vecumnieku ciema platība paplašināta par 126 hektāriem, atbalstot iedzīvotāju vēlmi pēc jaunas apbūves.
2. Stingrāki ierobežojumi vēja parkiem
Noteikta 2 kilometru buferzona (TIN16) ap novada pilsētām un ciemiem, kurā aizliegts būvēt lielās vēja elektrostacijas. Lēmums pieņemts, lai rezervētu teritorijas apdzīvoto vietu attīstībai nākotnē un pasargātu iedzīvotāju dzīvesvidi (mazinātu trokšņa un mirgošanas riskus).
3. Lauksaimniecības zemju un ainavu aizsardzība
Lai saglabātu Zemgalei raksturīgo vidi, plānojums aizsargā auglīgās lauksaimniecības zemes (TIN6) un nosaka 20 ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5), kurās būs stingrāki nosacījumi lielu industriālu objektu būvniecībai.
4. Centralizētā ūdenssaimniecība
Plānojumā ir noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN11) centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas attīstībai. Šādas zonas noteiktas abās pilsētās un 32 lielākajos ciemos. Tas nozīmē, ka jaunajām ēkām šajās vietās būs obligāti jāpievienojas centralizētajiem tīkliem, ja tie būs izbūvēti līdz zemes vienībai.
5. Transporta infrastruktūras attīstība
Plānojumā ir iestrādāti un rezervēti koridori valsts nozīmes projektiem: dzelzceļa līnijai Rail Baltica, kā arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvei. Lai veidotu vienotu ielu un ceļu tīklu, nodrošinātu piekļuvi apbūvei paredzētajiem zemes gabaliem, noteiktas transporta infrastruktūras teritorijas (TIN7) plānotajiem
autoceļiem un ielām.
Iedzīvotāji ar teritorijas plānojumu var iepazīties valsts vienotajā ģeoportālā www.geolatvija.lv.
Svarīgi atzīmēt, ka ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2026. gada 9. janvāra rīkojumu ir apturēta vairāku Apbūves noteikumu punktu darbība, kas galvenokārt skar vēja parku attīstības ierobežojumus novadā. Bauskas novada pašvaldība ir nolēmusi šo rīkojumu apstrīdēt Satversmes tiesā, attiecīgās normas (tostarp par vēja elektrostaciju izvietošanu) nebūs spēkā līdz pat tiesas sprieduma pasludināšanai.
Satversmes tiesā iesniegts pieteikums
Bauskas novada pašvaldības dome 2026. gada 8.aprīlī iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara 2026. gada 9. janvāra rīkojumu Nr. P–1–2/7 ‘’Par Bauskas novada pašvaldības domes 2025. gada 30. oktobra saistošo noteikumu Nr. 10 ‘’Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa’’ darbības apturēšanu daļā’’.
No ministra rīkojuma izriet: ministrs uzskata, ka Bauskas novada teritorijas plānojumā ir noteikti nesamērīgi ierobežojumi atjaunojamo energoresursu apguves attīstībai, galvenokārt apšaubot domes noteiktos ierobežojumus vēja elektrostacijām un vēja parkiem, kas paredz obligātu prasību to izvietošanai ievērot vismaz 2 km attālumu no pilsētu un ciemu teritorijās esošās dzīvojamās apbūves. Tāpat rīkojumā ietverti citi, domes ieskatā, nepamatoti iebildumi, tostarp par iespējami nesamērīgiem ierobežojumiem saules paneļu izvietošanai.
Dome tam nepiekrīt un savā pieteikumā skaidro, ka teritorijas plānojuma izstrādes gaitā tika pieņemti tiesiski un objektīvi pamatoti risinājumi, kas balstīti uz vides, ainavas, apdzīvojuma struktūras un iedzīvotāju dzīves kvalitātes apsvērumiem, tostarp ņemot vērā un plānojumā integrējot nacionālā līmenī noteiktos ierobežojumus vēja elektrostacijām un vēja parkiem.
Dome uzskata, ka plānojums izstrādāts, ievērojot samērīguma un vienlīdzības principiem atbilstošu, izsvērtu pieeju, kas balstīta uz objektīvām atšķirībām starp dažādu mērogu enerģētikas risinājumiem un to ietekmi, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības kopējām un individuālajām interesēm, neierobežojot iedzīvotāju tiesības ražot enerģiju savām vajadzībām un veicinot mājsaimniecību pāreju uz ‘’zaļo’’ enerģiju.
Ievērojot šo risinājumu ietekmes izvērtējumu, vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai Bauskas novada teritorijas plānojumā pašvaldības noteiktie ierobežojumi ap pilsētām un ciemiem attiecas tikai uz 5122 ha (jeb 2,4 %) no novada teritorijas, kas apliecina to samērīgumu un pamatotību, līdzsvarojot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ar uzņēmēju ekonomiskajām interesēm.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai ministrs ir tiesīgs apturēt pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā daļu tikai tad, ja tiek konstatēti plānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to likumdevējs ir skaidri norobežojis pašvaldību darbības tiesiskuma pārraudzību no lietderības kontroles, nepiešķirot ministram tiesības pārvērtēt pašvaldības plānošanas procesā izdarītos izvērtējumus pēc būtības.
No pieteikuma izriet, ka ministrs šīs robežas ir pārsniedzis, jo nav konstatējis būtiskus teritorijas plānojuma izstrādes procedūras pārkāpumus vai tiešu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, bet gan vērtējis pašvaldības autonomās funkcijas izpildes ietvaros izvēlēto risinājumu lietderību, tostarp apšaubot to pamatotību, samērīgumu un atbilstību valsts politikas mērķiem.
Līdz ar to ministrs ir rīkojies ultra vires – ārpus Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajā daļā ministram noteikto tiesību robežām –, nepamatoti ierobežojot Bauskas novada pašvaldības no Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. panta izrietošā pašvaldības principa saturā ietilpstošās teritorijas plānošanas funkcijas īstenošanas autonomiju, kā arī neievērojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajā daļā un 8. panta otrajā un trešajā noteiktos pašvaldību pārraudzības principus.
Ņemot vērā minēto, dome savā pieteikumā lūdz Satversmes tiesu atzīt minēto ministra rīkojumu par neatbilstošu normatīvajiem aktiem.