Maijs šogad dabā ir atnācis ar ziedošu vēsumu, kas daudziem liek nodrebināties un uzvilkt siltāku vējjaku. Arī 4. maijā, kad tika atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, laikapstākļi nelutināja nevienu. Tomēr par spīti drēgnumam aiz loga Īslīces kultūras namā valdīja sirsnīga un silta gaisotne – Codes jauniešu deju kolektīvs “Code” svinēja savu 60 gadu jubileju ar koncertu "Es mācēju danci vest". Pasākums bija ne tikai svētki kolektīvam, bet arī nozīmīgs notikums vietējai kopienai, kas pulcēja dejotājus, skatītājus, bijušos kolektīva dalībniekus un viesus no visas apkārtnes.
Koncertu vadīja kādreizējie kolektīva dejotāji, kuri ar stāstiem un humoru atdzīvināja atmiņas par “Codes” vēsturi. Uz skatuves kāpa ne vien esošie dejotāji, bet arī tie, kuri dejošanu jau sen atstājuši pagātnē: viņi atsaucās vadītājas Mārītes Bullas aicinājumam un vairāku mēnešu garumā kopā ar koncertmeistari Elitu Perminu čakli mēģināja, lai šajā dienā atkal būtu daļa no savas deju ģimenes.
Kolektīvu sveica Bauskas novada Kultūras nodaļas vadītāja Vita Morkūna, pasniedzot Atzinības rakstu par ieguldījumu tautas mākslā un kultūras tradīciju saglabāšanā. Codes un Mežotnes pagasta pārvaldes vadītājs Zigurds Kalējs vadītājai Mārītei Bullai pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda rakstu par ilggadēju ieguldījumu skatuviskās tautas dejas nozarē, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un novada kultūrvides veidošanā. Svinību laikā tika īpaši pieminētas arī kolektīva bijušās vadītājas un koncertmeistares, kuru darbs gadu gaitā ielicis stingrus pamatus šodienas kolektīvam.
Jubilejas koncertu ar saviem priekšnesumiem kuplināja deju kolektīvi TDA “Jandāls” studija, VPDK “Biguļi”, VPDK “Līdums” un Codes pamatskolas 1.-4. klašu deju kolektīvs, radot emocionālu un dzīvespriecīgu noskaņu. Dejas izstāstīja gan bērnības mirkļus, gan dzīves ceļu, gan dejas prieku, kas savieno paaudzes.
Pasākuma noslēgumā visi kolektīvi kopīgi izdejoja pēdējo deju, apliecinot mīlestību pret deju un vienotību. Foto siena ļāva ikvienam iemūžināt svētku brīžus, bet vakara īpašais pārsteigums – pašceptā jubilejas kūka – bija kā salds punkts svētku noslēgumam, apliecinot: dejot “Codē” nozīmē piederēt kaut kam īpašam.
