Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā”, kas pedagogu darba samaksas finansējuma aprēķinu balsta uz skolēnu skaita kritērijiem. Šīs izmaiņas skar gan pamata un vidējās izglītības posmu, gan arī pirmsskolas pedagogu atalgojumu, kuri strādā ar bērniem no piecu gadu vecuma. Bauskas novadam tas nozīmē ne tikai iespējamas pārmaiņas skolu tīklā, bet arī ievērojamu papildu slogu pašvaldības budžetam.
Pašvaldība jau ilgstoši ir analizējusi savu skolu tīklu un secinājusi, ka tas ir izveidots ar labu teritoriālo pārklājumu - no 18 pagastiem skolas saglabātas 10. Tā kā attālumi starp skolām lauku teritorijās ir ievērojami, jebkuras izmaiņas skolu pakāpēs vai to pastāvēšanā tieši ietekmētu izglītības pieejamību un skolēnu ikdienu.
Reorganizācijas process vēl nav uzsākts
Saskaņā ar pašreizējo informāciju sešas Bauskas novada skolas – divas vidusskolas un četras pamatskolas – varētu neatbilst IZM noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem un līdz ar to riskē nesaņemt pilnu valsts finansējumu pedagogu algām jau no 2026./2027. mācību gada.
Tomēr pašvaldība reorganizācijas procesu nav uzsākusi. Iemesls ir skaidrs: nav pieņemts valsts regulējums, uz kura šādus lēmumus balstīt. Izglītības likums nosaka, ka par skolas reorganizāciju visas iesaistītās puses brīdina vismaz sešus mēnešus iepriekš, taču noteikumi, kas nosaka kritērijus, joprojām ir apspriešanā un var tikt mainīti.
Pašvaldība ir veikusi skolēnu skaita prognozes nākamajiem pieciem gadiem un secinājusi, ka kopējais izglītojamo skaits saglabājas stabils. Lauku pamatskolām ar prognozēto neatbilstību tas ir ap 100 bērniem obligātajā izglītības vecumā, kas apliecina šo skolu dzīvotspēju. Taču, ja tiktu piemēroti šobrīd apspriešanā esošie kritēriji, pašvaldībai būtu jāizšķiras starp diviem sarežģītiem risinājumiem: novirzīt attīstībai paredzēto finansējumu pedagogu algu līdzfinansēšanai vai lemt par skolu reorganizāciju.
Neskaidri un neizskaidrojami kritēriji
Viena no būtiskākajām problēmām ir noteikumos iekļautais pašvaldību administratīvo teritoriju iedalījums septiņās grupās pēc urbanizācijas pakāpes. Šis iedalījums nosaka skolēnu skaita sliekšņus, kas skolām jāizpilda, lai saņemtu valsts finansējumu.
Pašvaldība jau vairāk nekā gadu norāda, ka kritēriji nav skaidri saprotami un aprēķinos pārbaudāmi. Piemēram, Codes pagasts ar aptuveni 1400 iedzīvotājiem ir vienā grupā ar Tukumu, kur dzīvo vairāk nekā 16 000 cilvēku. Šādu neatbilstību pašvaldība nevar izskaidrot ne iedzīvotājiem, ne pedagogiem.
Sasniedzamība un uzņemošo skolu kapacitāte - būtiski, bet ignorēti faktori
Viens no IZM reformas solījumiem ir nodrošināt, ka skolēni ceļā uz skolu nepavada vairāk par 40 minūtēm (1.-6. klase) vai 60 minūtēm (7.-12. klase). Taču šis kritērijs nav iekļauts noteikumu projektā kā obligāts priekšnosacījums valsts finansējuma saņemšanai.
Bauskas novads ir teritoriāli liels, un skolu slēgšana neizbēgami pagarinātu maršrutus, kas ietekmētu gan bērnu labklājību, gan mācību procesu, gan pašvaldības transporta izmaksas.
Tāpat noteikumu projektā nav paredzēts izvērtēt uzņemošo skolu kapacitāti: vai tajās ir pietiekami daudz telpu, vai iespējams nodrošināt vietas skolēniem ar speciālajām vajadzībām. Lauku skolās vienā klasē mācās līdz pat četriem šādiem bērniem, kuriem uzņemošajās skolās būtu jānodrošina izglītības turpināšana atbilstošajā speciālajā izglītības programmā.
Finansiālā ietekme uz pašvaldību
Ja pašvaldība izvēlētos saglabāt visas skolas to pašreizējā statusā, finansiālais slogs būtu ļoti ievērojams. Veiktie aprēķini, ņemot vērā pašreizējo pedagogu atalgojumu, rāda strauju nepieciešamā līdzfinansējuma pieaugumu.
Šie izdevumi tiešā veidā konkurē ar citām pašvaldības prioritātēm, un tas nozīmē, ka attiecīgu finansējumu vairs nevarētu novirzīt ne ceļu remontdarbiem un infrastruktūras uzlabojumiem, ne sociālajiem pakalpojumiem un citām vajadzībām.
Pašvaldības priekšlikumi
Lai padarītu reformu taisnīgāku un ilgtspējīgāku, pašvaldība ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu projektam:
- Noteikt vismaz viena mācību gada pārejas periodu finansēšanas modeļa ieviešanai, lai pašvaldības varētu pieņemt lēmumus atbilstoši Izglītības likumam, nevis steigā.
- Papildināt noteikumus ar nosacījumiem, kas ļauj saņemt 100% valsts finansējumu arī pie mazāka skolēnu skaita, ja tas saistīts ar būtisku skolēnu pārvadājumu laika pieaugumu vai uzņemošo skolu telpu trūkumu.
- Pārskatīt administratīvo vienību iedalījuma grupas, lai novērstu nesamērīgumu.
- Atcelt plānoto koeficientu 0,7 atbalsta personālam (logopēdiem, psihologiem), pieprasot pilnu valsts finansējumu, jo kvalitatīvs izglītības process, īpaši iekļaujoša izglītība, bez atbalsta personāla nav iespējama.
Iespējamie attīstības scenāriji
Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai katram bērnam novadā būtu pieejama kvalitatīva izglītība un saprātīgs ceļa attālums līdz skolai. Pašreizējā reforma šo mērķi padara par sarežģītu un dārgu izaicinājumu, kurā pašvaldībai jāuzņemas nesamērīgi liela atbildība.
Ja valsts saglabās stingrus kvantitatīvos rādītājus, pašvaldībai būs jāizvērtē - pieņemt lēmumu par skolu izglītības pakāpes samazināšanu vai atrast apjomīgu finansējumu pašvaldības budžetā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.