Pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielās platībās, taču, iestājoties sausākam laikam, kūlas ugunsgrēku platības palielinās, tie apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumus.
Maldīgs ir priekšstats, ka kūlas ugunsgrēku iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, savukārt liesmas īsā laikā var izplatīties plašumā un pārmesties uz ēkām un citiem objektiem.
Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai — tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi, sīkdzīvnieki un putnu ligzdas. Vislielākais kaitējums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas un sadētas olas.
Sabiedrībā joprojām izplatīti mīti, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku vai palīdz cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kas neatbilst patiesībai. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un padara ekosistēmu vienveidīgāku. Pēc dedzināšanas virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar spēcīgu sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrāk daudzveidīgo sugu vietā. Tādējādi izzūd retās vai tikai dabiskajiem zālājiem raksturīgās sugas.
Ko darīt, ja deg kūla
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jāpasaka, kas noticis, iespējami precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz operatora jautājumiem. Nekad nenoliec klausuli pirmais – sagaidi, kad operators beidz sarunu un noliek klausuli.
Vai iedzīvotājs pats var dzēst kūlas ugunsgrēku
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ir objektīvi jāizvērtē esošā situācija un jāpārliecinās, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām.
Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība
Par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu:
- fiziskajai personai — no 280 līdz 700 eiro;
- juridiskajai personai — no 1400 līdz 4300 eiro.
Īpašniekiem ir pienākums sakopt savu teritoriju, lai novērstu kūlas veidošanos. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu (zāles nepļaušanu) var piemērot sodu no 140 līdz 700 eiro, kā arī zemes īpašniekam var piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.
Situācijās, kad kūlas ugunsgrēks kļūst nekontrolējams un nodara būtisku kaitējumu, iestājas kriminālatbildība. Ja dedzināšanas rezultātā nodeg ēkas, mežs vai citas vērtības un nodarīts liels materiāls zaudējums, sods var būt brīvības atņemšana līdz trīs gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Jārēķinās ar papildu sekām
Lauksaimniekiem, kuru zemēs tiek konstatēta kūlas dedzināšana, papildus sodiem draud Lauku atbalsta dienesta (LAD) platību maksājumu samazināšana vai pilnīga anulēšana par visu saimniecību. Tas bieži vien finansiāli ir daudz sāpīgāk nekā administratīvais sods.
Svarīgi: dedzinātājam ir pienākums atlīdzināt arī visus civiltiesiskos zaudējumus cietušajām pusēm (kaimiņiem, Valsts mežiem u. c.) un segt izdevumus par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izsaukumu.
Kūlas ugunsgrēku platība Bauskas novadā
- 2025. gadā— 9798 m2
- 2024. gadā— 160 942 m2
- 2026. gadā līdz 31. martam Bauskas novadā bija notikuši 11 kūlas ugunsgrēki.
Aicinām iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.
