Domājams, ka izmaiņas Bauskā, Uzvaras ielā 3 ir pamanījuši daudzi. Bauskas Centrālajai bibliotēkai būs jaunas mājas. Sekmīgi tiek veikti ēkas pārbūves darbi, lai 2026. gadā visu paaudžu lasītmīļi varētu tikties vienviet. Šajā reizē ieskats bibliotēkas vēstures lapās.
Pirmās publiskās lasītavas atvēršana Bauskā 1922. gadā
Pilsētas lasītavas atvēršanas un tam paredzēto līdzekļu jautājums Bauskas pilsētas domes sēdē pirms 104 gadiem raisīja diskusiju - nauda piešķirama kādai no pilsētā esošajām biedrību bibliotēkām vai tomēr no jauna veidojamai pilsētas lasītavai? Pilsētas galva Juris Varenais iestājās par to, ka, lai arī sākumā neliela, tomēr pilsētai jāatver pašai sava lasītava. Vienbalsīgi lemjot par 50 000 rubļu uzņemšanu budžetā lasītavas ierīkošanai, tika likti pamati pirmajai patiesi publiskajai bibliotēkai Bauskā.
Pirmās bibliotēkas mājas atradās pilsētas valdes namā, Pils ielā 19. Tagad tas ir neapbūvēts laukums starp ēkām Plūdoņa ielā 24 un 26. Šajā vietā krustojas Bauskas sv. Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzs un ziedu veikals “Rozīte”.
Gadu pēc lasītavas atvēršanas Bauskas pilsētas valde no Kultūras fonda saņēma prāvu papildinājumu - 437 grāmatas, kuru vērtība noteikta latos. Lasītavai nebija viena konkrēta vadītāja. Šajā reizē saņemt grāmatas no Kultūras fonda tika pilnvarots pilsētas sekretārs Ernsts Lauva.
Bibliotēka nemitīgu pārmaiņu laikā
Aizgājušā gadsimta 30. gados bibliotēkas darba ritējums laikrakstos atspoguļots rosīgs un pilnasinīgs. Tika veikti bibliotēkas pārkārtošanas darbi no katalogu uz kartiņu sistēmu. Procesu pārraudzīja Aizsargu nama bibliotēkas atbildīgais.
Līdzšinējā kārtība bibliotēkas lietotājiem noteica drošības naudas iemaksu, bet turpmāk to aizvietoja ar parakstu par bibliotēkas noteikumu pildīšanu. 1940. gadā Bauskas pilsētas bibliotēkas plauktos glabājās 3798 sējumi. Lasītavā bija pieejami 25 dažādi žurnāli un 10 laikraksti. Tostarp pavasarī Kultūras fonda uzdāvinātā Endzelīna-Mīlenbaha vārdnīca, lai iedzīvotāji izmantotu grāmatu uzvārdu latviskošanas aktivitātēm.
1940. gada vasarā padomju varas vadībā bibliotēkas kļuva par “tautas īpašumu”. Savu vietu atstāt nācās pirmajai Bauskas pilsētas bibliotēkas pārzinei Alisei Skadiņai. Viņas vietā darbu sāka Jānis Rūsis, kurš kopā ar ģimenes locekļiem stūrēja bibliotēku ideoloģijai pielāgotos ūdeņos.
Krasi mainīgu politisko apstākļu dēļ jaunā desmitgadē ievilkās bibliotēkas pārvietošana uz J. Baltā namu
Uzvaras ielā 4, ko savulaik bibliotēkas un muzeja vajadzībām bija novēlējis saimnieks. Uz brīdi atjaunotais “Bauskas Vēstnesis” (13.04.1942.) sniedza lakonisku paziņojumu “Jaunās telpās” un norādīja, ka Bauskas pilsētas bibliotēka un lasītava pārcelta. Bibliotēka paguva glābties. Uguņu krustugunīs nonākušais valdes nams un pirmās bibliotēkas mājas 1944. gadā tika pilnībā sagrautas. Iedzīvotāji vēlāk vāca drupas.
Zīmogi grāmatās nes liecības par notikumiem un procesiem vēsturē
Mūslaiku bibliotēkas plauktos rodamas grāmatas ar dažnedažādiem zīmogiem, kas vēsta par bibliotēkām Bauskā aizgājušā gadsimta 30. gados. Bibliotēkas lasītājs var atšķirt grāmatas, kas atradušās Žaņa Ruķera grāmatnīcā-privātajā bibliotēkā, Bauskas Saviesīgās biedrības bibliotēkā vai arī pārlapot 13. Bauskas aizsargu pulka bibliotēkas grāmatas no reiz pašlepnuma ieskautā Aizsargu nama (tag. Kultūras centra). Šādu bibliotēku pastāvēšana nebija savienojama ar jauno varu. Pirmās Bauskas bibliotēkas grāmatas rotāja Bauskas pilsētas valdes zīmogs, bet vēlāk - pilsētas bibliotēkas zīmogs.
Daļa no biedrību bibliotēku grāmatām tika iekļautas Bauskas apriņķa bibliotēkas krājumā, savukārt varai neatbilstošās grāmatas – nolemtas. 20. gadsimta 40. gados bibliotēkas piedzīvoja pirmskara grāmatu iznīcināšanu un tika pie lomas propagandas teātrī. Tomēr jāmin, ka netrūkst stāstu, kas rāda – abās ceļa pusēs vienmēr stāvējis cilvēks, kuram, spītējot “pareizajai” literatūrai un plāniem, reiz pa reizei gribējies lasīt vienkārši romānus.
Bauskas apriņķa bibliotēkai 40. gadu vidus un beigas bija grūtas. Vadītāji mainījās teju kā gadalaiki jeb seši atslēgu turētāji četru gadu laikā. Inspicējošo personu norādījumu grāmata un prese te nesaudzīgi kaunināja, te atkal uzslavēja. Ar vārdiem, ka lasītājiem tā būs daudz ērtāk, bibliotēku atkal pārcēla. Šoreiz uz vietu, ko tagad zinām kā Bauskas muzeja ēku Kalna ielā. Netrūka arī nelūgtu pamācību strādāšanā, piemēram, apriņķa tūrisma kartē, kas atrodas bibliotēkas logā, esot jānorāda sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmumi, nevis tikai baznīcas un kapi.
Kopš 1950. gada bibliotēka atrodas vienā ēkā ar kultūras centru Kalna ielā 18
Lēni sākās karā cietušo namu atjaunošana. Remontdarbiem līdz galam nenoslēdzoties, 1950. gadā bibliotēka no tagadējās Bauskas muzeja ēkās pārcēlās par dažiem māju numuriem uz priekšu. Kārtīgu transformāciju šo 76 gadu laikā ir piedzīvojuši gan bibliotēkas pakalpojumi, gan telpas. Bibliotēkas vecākās foto liecības saglabājušās no 1952. gada. Tad mūsdienu abonementa telpās atradās jaunatklātā bērnu bibliotēka un tā bija piemērota bērniem līdz sestajai klasei. Daudzi baušķenieki bērnu bibliotēku Bauskā asociē vispirms ar ēku Rātslaukumā, kuras pirmajā stāvā bija grāmatu veikals, bet otrajā – bibliotēka. Izrādās, ka noteiktu dzīves sprīdi bērnu un pieaugušu bibliotēkas atradušās tā, kā tam būtu jābūt – vienuviet. Tikai pēc 12 darbības gadiem bērnu bibliotēka pārcēlās uz ēku Rātslaukumā, toreiz – Oktobra laukumā.
Bibliotēka piešķir krāsas ikdienai
Kad 1951. gadā par rajona bibliotēkas vadītāju kļuva Ausma Žemaite, tika uzsākta draudzība ar Bauskas dramatisko teātri. Mūsdienās aizmirsts, bet reiz ļoti iecienīts pasākums ar teatrālu ievirzi bija literārās tiesas. Ausmas Žemaites stāstījumā tas notika šādi – tika izvēlēts kāds literārs darbs, kurā pastrādāto netaisnību pārcelt uz tiesas zāli. Par tiesas sastāva aktierim piesaistīja skolotājus, partijas komitejas un kultūras darbiniekus. Piemēram, skolotājs Ziedonis Purvs parasti bija tienesis, Eduards Kastiņš tēloju prokuroru. Viņi sēdēja pie galda uz lieliem, iespaidu atstājošiem krēsliem. Tiesnesis atklāja, par ko būs tiesa, iepazīstināja ar advokātu un pratināja lieciniekus. Visbeidzot noteica soda mēru. Literārās tiesas vienmēr bija lasītāju kupli apmeklētas.
Piecdesmito gadu beigās par modes lietu bibliotēku darbā kļuva lasīšanas vadība. Šī prasība bija grūti izpildāma, jo lasītāji nevēlējās ņemt sabiedriski politisko literatūru. Talkā ņēma viltību – politisko literatūru dalīja kopā ar populārajiem un lasītāju pieprasītajiem romāniem, kurus savstarpēji sauca par “mīlestība ar traktoru”.
Sešdesmitajos gados attīstījās sabiedrisko bibliotekāru kustība. Tie bija kultūras iestāžu darbinieki, pensionāri, aktīvi Bauskas rajona bibliotēkas lasītāji, kuri, saņemot apmācību, apkalpoja lasītājus svētdienās. Šī kustība cēla rajona bibliotēkas prestižu pārējo bibliotēku vidū, kurām to pasniedza kā Bauskas rajona bibliotēkas darba novitāti. Pateicoties sabiedrisko bibliotekāru darbam, bibliotēka 1962. gada decembrī sāka strādāt bez brīvdienām. Sākotnēji brīvprātīgajā darbā iesaistījās 16 bibliotēkas lasītāji. Kustība bija aktīva un pastāvīga līdz 60. gadu beigām un vēlākos gados pamazām saruka.
Kopīgos pārbaudījumos plaukst atmiņas
1974. gadā bibliotēka bija kārtējā pārmaiņu procesā. Pēc sešpadsmit rajona bibliotēkai veltītiem gadiem pensijā devās vadītāja Lauma Kastiņa. Darbu pārņēma Leontīne Zariņa, kurai bija jāievada bibliotēka pārejā uz darbu centralizēti. Kā to prasīja nerakstīts likums – vēlams pirms termiņa.
Darba gaitu neparedzamu radīja pagrabstāvā esošais apkures katls, kas vairāk dūmoja nekā sildīja. Nesen darbu uzsākušās bibliotekārītes centās strādāt ar pusotra cimda metodi – ar dūraiņiem, kas uzvilkti pa virsu līdz pusei atārdītiem pirkstaiņiem. Ķibeles vēl lielākas darīja plīstošas apkures caurules un tekošs jumts. Pēc viena no starpgadījumiem grāmatas veda žūt uz dārzniecību. Cilvēki no malas piedāvāja palīdzīgas rokas grāmatu glābšanā. Laika gaitā izveidojušās arī amizantas, sirdi sildošas situācijas – lasītāji savām mīļajām bibliotekārītēm nesuši Mēmelē nupat noķertas zivis, savas svētku kūkas gabaliņus un ieguvumus no cūku bērēm.
Šķirot bibliotēkas pasākumu viesu grāmatas lapas un apstājoties pie 70. gadiem, lasāmi spožu personību vārdi – Imants Ziedonis, Ārija Elksne, Elza Radziņa... Kādā no tikšanās reizēm kultūras centra Lielajā zālē vienkopus pulcēta plejāde novadnieku – Ziedonis Purvs un Vitauts Ļūdēns, aktieri Lāsma Kugrēna un Uldis Dumpis, arīdzan Reinis Ādmīdiņš, Dina Bitēna un Kārlis Hammers. Viņi visi bibliotēkas pasākumos atgriezušies atkārtoti, jo mūsējie!
Bibliotēka nav gājusi ārvalstīs redzētu ceļu, piedāvājot izsniegšanai gleznas vai darba instrumentus, taču reiz blakus avīzēm stāvēja skaņuplates. Tie bija aizgājušā gadsimta 70. un 80. gadi. Vietas trūkums kopā ar pieprasījuma kritumu izstūma skaņuplates no lasītavas. Vien uzskaites grāmatas ieraksti liecina, kāds bijis piedāvājums. Sākot ar dziesmām no kinofilmas “Vajadzīga soliste” un festivāla “Baltās naktis” Ļeņingradā, beidzot ar Mocarta 31. simfonijas ierakstu.
Ārpus ierastiem grāmatu plauktiem vienots dzīves vadmotīvs justs Kultūras darbinieku dienās. Muzeju, kino, mūzikas skolas, bibliotekāru saime nāca vienkopus svinību zālēs un ārpus tām. Reiz pat uzstājušies brāļi Ziemeļi ar leģendāro dziesmu “Uzsniga sniedziņš balts”.
Pārmaiņu laiks, ko juta uz ielas un kolektīva gaisotnē
Visu darba uzdevumos vēl vīdēja kongresa lēmumi un piecgades plāni, kad gaisā virmoja sajūta, ka priekšā liels pārmaiņu laiks. Bibliotēkas darbinieki bija klātesoši politiskajiem procesiem gan Baltijas ceļā, gan barikāžu laikā Rīgā. Lietas kursā arī par Tautas frontes Bauskas nodaļas aktivitātēm. 1991. gada janvārī lasītavā pie avīžu plauktiem bija vērojama drūzma, jo katrs ļoti juta līdzi barikādēs esošajiem.
Emocionālais pacēlums un kopības sajūta pāris gadus bija pārāka par skaudro apjausmu, ka dramatiski trūkst naudas jaunu grāmatu iegādei. Toties attīstījās jauna darba metodes, piemēram, literārās stundas vidusskolniekiem.
Pieprasītajām uzziņām kļūstot tik daudz, ka visas nespēj reģistrēt, kā arī pieaugot to sarežģītībai, bibliotēka īpašu uzmanību sāka pievērst skolēnu bibliogrāfiskajai apmācībai. Pilnībā izremontētajā lasītavā, kur bija pat tāds jaunums kā piekaramie griesti un žalūzijas, stundas aizritēja nemitīgā apmeklētāju apritē.
Tehnoloģiju triumfs bibliotēkās
Deviņdesmito gadu otrā pusē pa bibliotēkas durvīm divi vīri ienesa pirmo datoru. Bibliotēkā uzsāka elektroniskā kopkataloga izveidi. 1998. gadā direktores pienākumu pildīšanu pārņēma Baiba Tormane un sākās intensīva jauno informācijas tehnoloģiju ieviešana.
Reti kurš vairs atcerējās skaņu plašu lasītavu, kad tajā pašā telpā izvietoja datorgaldus. Lasītājus aicināja Informācijas dienas. Šis laiks bija pavēris durvis liegtai grāmatu pasaulei – krājumu papildināja dāvinājumi ar trimdas literatūru.
Tikmēr bērnu bibliotēka jau bija iedzīvojusies daļā ēkas Uzvaras ielā 3, un tāpat kā rajona bibliotēka piedāvāja kaut ko ar ārzemju garšu. Tie bija žurnāli “Mazputniņš” un “National Geographic” no aizokēna zemēm. Angļu valodas pulciņā darbojās Kellija no ASV, kurai bērni mācīja latviešu valodu.
2000. gadā rajona bibliotēkā tika atvērta Interneta lasītava. Kā perspektīvu darba formu Interneta lasītavā uzsāka apmācību kampaņu pieaugušajiem “Iepazīsti! Mācies! Lieto!” Jau drīz visās rajona bibliotēkās bija interneta pieslēgums, un bibliotēka saņēma “Trešā tēva dēla” balvu.
Tagad var šķist smieklīgi nosacījumi un ārkārtīgi lielā piesardzība, ko praktizēja, pielaižot apmeklētājus pie datora, bet reiz tas visiem bija kas jauns. Interneta lasītavas kārtības noteikumos ar lieliem burtiem tika rakstīts – nē personīgajām disketēm un datorspēlēm. Datora izmantošana skolas darbu rakstīšanai bija pieejama bez maksas, taču interneta izmantošanai bija sava likme. Latvijas saites un google brālēns Latvijā, meklētājs siets, izmaksāja interneta lietotājiem 20 santīmus stundā. Izņēmumi bija pārsteigumu akcijas jeb laimīgās stundas, kad jāmaksā nebija.
Līdz ar interneta sniegtajām iespējām bibliotēkas pakalpojumi sāka dzīvi ārpus bibliotēkas. 2011. gadā tīmekļvietne bauskasbiblioteka.lv tika nodota lasītājiem un aizraujošākais jauninājums – iespēja grāmatas pasūtīt no mājām – šodien jau kļuvis par ikdienu. Trīs gadus vēlāk uzstādītā grāmatu nodošanas iekārta jeb grāmatu kaste joprojām pilda savas funkcijas, un grāmatas, tāpat kā periodiskie izdevumi, nemainīgi nonāk atpakaļ bibliotēkā sveikas un veselas.
Kopš 2018. gada bibliotēku vada Māra Kuļikauska. Bibliotēkas kolektīvs iesaistījās jaunās aktivitātēs, piemēram, audumu maisiņu šūšanā čaklākajiem lasītājiem vai prāta spēļu turnīros. Tikmēr pašu rīkotās aktivitātes novērtēja un nonāca Latvijas bibliotēku gada notikumu labāko desmitniekā.
Laikā, kad bibliotēku un citu sabiedrisko iestāžu darbs dižķibeles dēļ tika ierobežots, bibliotēka uzsāka pilsētvidē izlikt lielizmēra planšetu izstādes. Nu jau iniciatīvai rit sestais gads. Dažu soļu attālumā no ieejas bibliotēkā un kultūras centrā rotājušies Zemgales brunču raksti, latvju zīmes, apraksti par mums nozīmīgām grāmatām un daudz citu informatīvi vērtīgu vizuāļu. Izstādes ceļo pa visām novada bibliotēkām.
2021. gada martā sperts nebijis solis pakalpojumu pieejamībā – Bauskas Centrālā bibliotēka uzstādīja pirmo grāmatu pakomātu jeb bibliomātu Latvijā. Katru dienu turp tiek nogādātas lasītāju pasūtītās grāmatu paciņas, ko var izņemt jebkurā sev ērtā laikā. Uz lasītāja telefona numuru tiek nosūtīta ziņa ar pakomāta durvju kodu un, protams, tas ir bez maksas.
Gaidot bibliotēkas apaļjubileju, bibliotēka uzsāka simtgades izdevuma “100 gadi / grami bibliotēkas” veidošanu. Savukārt pašā simtgadē, 2022. gadā Bauskas Centrālā bibliotēka svinīgā ceremonijā ieguva Latvijas Bibliotekāru biedrības gada balvu “Gada bibliotēka 2021”.
Ar darbiem Kalna ielā 18, ar domām – Uzvaras ielā 3
Simtu trešo gadskārtu iesākām ar jaunu vizuālo identitāti un tīmekļvietnes dizainu. Viens jaunajā logo redz saskaņu ar latvju zīmēm, otrs meklē atsauces ar abreviatūru BCB, trešais lūko pēc upes līkloča, bet ceturtais saredz grāmatas vākus. Mums tīk šī daudznozīmība, kurā katrs var atrast ko savu.
2025. gada aprīlī organizējām Bauskas Bērnu bibliotēkas krājuma pārcelšanas darbus prom no Uzvaras ielas 3. Tas noritēja cēlāka mērķa dēļ – lai pēc laika atgrieztos, bet jau kopā ar Bauskas Centrālo bibliotēku.
Bibliotēka ar teju rokās sajūtamu jaunās atslēgas vieglumu skatās Uzvaras ielas 3 virzienā. Tā būs ēka, kuras abos stāvos aicinās bibliotēka. Pieejamību atvieglos lifts. Pirmajā stāvā atradīsies abonements, lasītava, terase un bērnu nodaļa. Otrajā stāvā izvietos pasākumu zāli, grupu un individuālās darba vietas.
Tikmēr plānojam grāmatu ķēdei nepieciešamo dalībnieku skaitu un direktores Māras Kuļikauskas iedvesmoti pie sevis atkārtojam: “Un tā tam būs būt!”
Visus līdz šim izveidotos apdzīvoto vietu stāstus lasi: