Stelpes pagasts - maza, bet sirsnīga vieta Zemgales sirdī, kur daba un cilvēki dzīvo saskaņā. Miers un klusums te nav tikai vārdi - tie sajūtami rīta miglā pār pļavām, vēja šalkās starp bērziem un siltos sveicienos, ko viens otram dāvā kaimiņi.
Stelpe ir vieta, kur laiks rit nesteidzīgi, ar cieņu pret darbu un tradīcijām. Lielākās apdzīvotas vietas pagastā ir Stelpes centrs, Beitiņi, Vecstelpe un Nīzere. Katram stāstam šeit ir saknes - vecajās dzirnavās, kas kā sargi glabā pagasta vēsturi, Pliekšānu dzimtas vārdā , kurš simbolizē vērtības, kas no šīs mazās vietas izaugušas par daļu no Latvijas kultūras pamatiem, Stelpes skolā, kura ir vietējās kopienas sirds, un, protams, Stelpes cilvēkos, kuru ieguldījums joprojām jūtams pagasta ikdienā: zināšanās, kultūrā un cilvēku vienotībā. Stelpe ir vieta kur pagātne un tagadne satiekas, veidojot īpašu piederības sajūtu – to , ko sauc par mājām.
No sviesta slavas līdz “Cibas” garšai - piena pārstrādes tradīcija turpinās
Vēsturiski Stelpē pastāvējušas vidēja lieluma zemnieku saimniecības, kur galvenās nozares bija piena lopkopība, graudkopība un dārzkopība. 1924. gadā nodibināta piensaimnieku biedrība “Nora”, atvērta pienotava un 1937. gadā uzcelta ražotne. Šeit ražoja visā valstī un arī ārzemēs iecienīto saldkrējuma sviestu - dienā varēja sakult līdz 20 pat tonnām.
1999. gadā SIA “Siera nams” Stelpes pienotavā atklāja mājas siera “Ciba” ražotni, turpinot pagasta tradīciju - no zemes un cilvēku darba radīt vērtības, kas nes Stelpes vārdu plašākā pasaulē.
Stelpes minerālūdens - dabas dots veselības avots
Stelpes vārds saistās ne tikai ar sviestu un sieru, bet arī ar dabīgo Stelpes minerālūdeni. Ražotne spējusi pārdzīvot dažādus laikus un sarežģījumus, saglabājot savu nozīmi vietējā kopienā.
Dabīgais Stelpes minerālūdens ir avota ūdens, kas nāk no Nīzeres sēravota. Tā sastāvā dabīgā veidā ir kalcijs, magnijs, fluors un selēns – tieši tik, cik vajadzīgs organismam ikdienā. Stelpes avota minerālūdens ir vienīgais Latvijā ar dabīgu selēna saturu, kas palīdz uzturēt veselību un nodrošina ikdienā nepieciešamo enerģiju. Avotu izpētījis, novērtējis un dokumentējis Valsts ģeoloģijas dienests, bet Valsts zāļu aģentūra devusi atzinumu par tā labvēlīgo ietekmi uz veselību.
Stelpes ūdens vēsture ir sena – jau 1937. gadā par šo avotu interesējās veselības departaments, plānojot to izmantot ārstnieciskos nolūkos. 1993. gadā Jānis Kaulakāns iegādājās urbumu un izveidoja minerālūdens ražotni. Vēlāk mainījās vairāki īpašnieki, un 2010. gadā ražotni skāra ugunsgrēks, taču tā tika atjaunota un darbība turpinās.
Mūsdienās Stelpes minerālūdens ir pieejams gan gāzēts, gan negāzēts; to iesaka lietot diētās ar samazinātu nātrija saturu. Ražotne ir modernizēta, un produkts ar savu dabisko sastāvu un unikālo selēna klātbūtni kļūst arvien populārāks ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.
Septiņas vējdzirnavas un Raiņa saknes
Stelpieši izsenis lepojušies ar savām septiņām vējdzirnavām. Lai arī no kuras puses ceļinieks iebrauktu pagastā, viņu sagaidīja vējdzirnavu silueti – Melderu, Milu, Šķērstu, Ķiru, Kāravu, Prauļu un Kaišļu dzirnavas. Pie vietējiem melderiem malt braukuši pat no leišu puses. No šīm dzirnavām mūsdienās vēl saglabājušās Šķērstu, Ķiru un Kāravu dzirnavas, kas joprojām glabā Stelpes darba un tradīciju stāstu.
Stelpes pagasta “Pliekšānos” dzīvojuši dzejnieka Raiņa vecvecāki. Tagad māju vietā saglabājusies 19. gadsimta klētiņa un piemiņas akmens, bet netālu Ķēkutu kapsētā atdusas vairāki lielā dzejnieka radi, tostarp vectēvs un vecāmāte. 2018. gadā Stelpes bibliotēka kopā ar pamatskolu piedalījās projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” un par iegūtajiem līdzekļiem sakārtoja šo piemiņas vietu. Vairākus gadus pēc kārtas te notikuši Dzejas dienu pasākumi, bet Lielās talkas laikā brīvprātīgie pulcējas, lai sakoptu un pilnveidotu šo kultūrvēsturisko vietu, saglabājot cieņu pret pagasta mantojumu.
Izglītība un kultūra
19. gadsimta vidū visā Latvijā sāka aktīvāk attīstīties tautskolu tīkls, un 1874. gadā tika atvērta Stelpes-Nīzeres divu klašu pamatskola, 1876. gadā - Beķeru pamatskola. 1927. gadā Stelpi apmeklēja Rainis, tolaik izglītības ministrs, kura brālēns Mārtiņš Pliekšāns bija pagasta vecākais. Rainis ierosināja izstrādāt jaunas skolas projektu un ņemt valsts aizdevumu tās būvniecībai. Skolas ēkas celtniecība sākās 1935. gadā pēc arhitekta Raistera projekta un tika pabeigta 1938. gadā. 1937. gadā Stelpi apmeklēja valsts prezidents Kārlis Ulmanis, lai pārraudzītu skolas celtniecības gaitu. Pašlaik skolā notiek kultūras pasākumi.
1922. gadā tika uzcelts Stelpes kultūras biedrības nams, pārbūvējot muižas graudu klētis. Jau nākamajā gadā biedrība no Kultūras fonda saņēma 450 grāmatas bibliotēkas izveidei. 1934. gadā Stelpē notika lieli Dziesmu svētki, kurus atklāja ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Stelpieši viņu sagaidīja ar goda vārtiem, apliecinot cieņu un lepnumu.
Šajā laikā Stelpes kultūras dzīve bija īpaši bagāta - darbojās simfoniskais orķestris, divi pūtēju orķestri, jauktais un vīru koris, vijoļspēles pulciņš, drāmas kolektīvs, tautas deju kolektīvs, kā arī sieviešu mājturības biedrība “Brūklene”.
Kultūras dzīve Stelpē dimd
Jau 16 gadus Stelpes kultūras dzīvi organizē un vada Sandra Neliusa. Viņas misija ir radīt apstākļus regulārai iedzīvotāju kopā sanākšanai vienojošā atmosfērā, piedāvājot gan izglītojošu, gan izklaidējošu saturu. “Cenšos sarīkojumus veidot gaišos, priecīgos toņos, tomēr nevairos arī no skarba, pretrunīga satura, ja vien to iespējams pasniegt tā, lai skatītājs, dodoties mājup, justos iedrošināts un spēcināts, nevis nomākts un drūms,” teic Sandra.
Lielākā daļa pasākumu notiek Stelpes pamatskolas ēkā, kuras zāle tagad tiek dēvēta par Stelpes kultūras zāli, bet vasarā – brīvdabas estrādē, kur ik gadu notiek vismaz trīs lieli sarīkojumi: Līgo svētki, Teātra svētki un Sporta svētku balle.
Par tradīciju kļuvuši vairāki pasākumi, tostarp ikgadējā talantu parāde “Gribu, varu, daru”, kas iedrošina ikvienu dalībnieku radoši izpausties. Tradicionāli sarīkojumi ir Līgo svētku koncerts, Lāčplēša diena ar lāpu gājienu un koncertu, amatiermākslinieku koncerts Latvijas valsts dzimšanas dienā, Dzejas dienas, Ziemassvētku koncerts un labdarības iniciatīva, ziedojot dzīvnieku patversmei “Mežavairogi”, sarīkojums senioriem, Lieldienu koncerts. Stelpes kultūras zālē notiek daudzveidīgas meistarklases un izstādes.
Stelpē darbojas trīs amatiermākslas kolektīvi: teātris “Re, mēs te!”, sieviešu vokālais ansamblis “Nianse” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Stelpe”. Kultūras dzīvi bagātina amatierteātru viesizrādes, ansambļu sadziedāšanās un deju kolektīvu koncerti, kas veido ciešu sadarbību ar Vecumnieku apvienības un citu novadu kolektīviem. Stelpes dejotāji Dziesmu un deju svētkos iedibinājuši draudzību pāri novada robežām – ar Ogres novada Taurupes dejotājiem.
Sandra Neliusa organizē arī izzinošus braucienus un ekskursijas, kuros tiek apmeklētas mājražotāju saimniecības un kultūras objekti. Kopš 2022. gada Stelpes grupa dodas arī tālākos ceļojumos. Ceļojumu īpašo gaisotni veido draudzīgās sarunas, kopīgi kārumi un dziesmas ģitāras pavadījumā.
Kopš 2012. gada spilgtākie notikumi tiek atspoguļoti interneta vietnē “Stelpe dimd” (www.stelpe.com), kur apskatāmas arī sarīkojumu afišas. Tā ir Sandras un viņas dzīvesbiedra Egila uzturēta vietne, kas dokumentē Stelpes kultūras dzīves ritējumu un apliecina kopienas radošo spēku.
Sporta un atpūtas parks “Pīlādži” – vieta, kur sākas piedzīvojums
Tikai stundas braucienā no Rīgas, mīt vieta, kur saplūst miers un kustība, daba un enerģija, prieks un piedzīvojums. Sporta un atpūtas parks “Pīlādži” – viens no plašākajiem un daudzpusīgākajiem aktīvās atpūtas un pasākumu centriem Latvijā.
25 hektāru lielā teritorija, kurā apvienojas dabas skaistums un mūsdienīga infrastruktūra, ir radīta, lai uzņemtu gan sporta entuziastus, gan ģimenes, gan uzņēmumu kolektīvus un svinētājus. “Pīlādži” lepojas ar iespēju uzņemt līdz pat 25 000 apmeklētājiem, padarot šo vietu par vienu no vērienīgākajiem brīvdabas pasākumu centriem Baltijā.
“Pīlādži” nav tikai parks – tā ir ilgu gadu darba, mērķtiecības un aizrautības rezultāts.
Tā radītāji – Ēriks un Lilita Pīlādži – parkā ieguldījuši ne tikai savu darbu un pieredzi, bet arī sirdi. Ēriks ir Stelpietis – dzimis, audzis un dzīvo šeit, Stelpē, un ar lepnumu popularizē sava pagasta vārdu gan ar motokrosu, gan ar dažādu pasākumu organizēšanu. Viņa vadībā “Pīlādži” kļuvuši par vietu, kur notiek nacionāla un starptautiska līmeņa motokrosa čempionāti, sporta spēles un dažādi kultūras notikumi, kas pulcē apmeklētājus no visas pasaules.
Plašajā teritorijā izvietotas divas skatuves – Meža un Pļavas, sporta laukumi, peldvieta ar sakoptu dīķi, stāvvietas tūkstoš automašīnām, elektrības pieslēgumi, Wi-Fi tīkls un naktī izgaismota zona 10 hektāru platībā.
Īrisu audzētājas radītās šķirnes iekļautas Latvijas šķirņu virtuālajā Slavas zālē
Stelpes puses dārzos īrisu un gladiolu krāsas un formas uzplaukst īpašā veidā – te savu mūža darbu ir īstenojuši selekcionāri Visvaldis un Ilga Viņķeļi.
Visvaldis vairāk nekā 40 gadus veltīja gladiolu selekcijai, radot ap 400 šķirņu un kļūstot par vienu no izcilākajiem gladiolu meistariem Latvijā.
Ilgas Viņķeles pirmā īrisu šķirne ”Mirdzīte” tapa tālajā 2007. gadā Pašlaik viņas dārzā aug ap 300 īrisu šķirņu, no kurām 250 ir pašas radītas. Īrisi gan nav vienīgās puķes Ilgas dārzā. Bijusi gan tulpju, gan liliju, gan dāliju kolekcija.
Ilgas Vinķeles selekcionēšanas ceļš sākās ar dālijām, kuras viņa mēģināja krustot, lai radītu šķirni krustmātes piemiņai – jo tieši krustmāte iemācīja mīlēt puķes. Deviņdesmitajos gados īrisi bija modes puķe, stādi maksāja dārgi, bet gribējās tikt pie tādiem , kādu nevienam citam nav. Ilga uzdrošinājās eksperimentēt un viņai izdevās. Tā tapa pirmā šķirne ”Mirdzīte”, tad “Ārija”, “Baltais prieks” un daudzas citas.
Šķirņu nosaukumi visbiežāk ir veltījumi noteiktiem cilvēkiem. Katram ģimenes locekļim Ilga ir veltījusi kādu īrisu šķirni. Dažkārt vārds vienkārši ienāk prātā, dažreiz par mudinājumu kalpo kāda līdzība. Bet, ja nekas labs nenākt prātā, tad īrisam tiek skaists meitenes vārds.
Ilgas kolekcijā ir arī īriss ar vārdu “Stelpīte” – balts ar koši dzelteni oranžu bārdiņu un dzelteni iekrāsotiem pleciņiem, bagātīgi ziedošs ar kruzuļotiem ziediem, kā maigs sveiciens no lauku ainavas.
Selekcija ir laikietilpīgs process. Lai izaudzētu jaunu īrisu šķirni, vajag vismaz piecus gadus, jo sēkla var sadīgt pirmajā, bet var arī tikai otrajā un pat trešajā gadā. Tad jāgaida, kamēr ataug, kamēr ieraugi ziedus.
Ilga Viņķele dārzkopības vidē tiek cienīta ne vien par profesionālo meistarību, bet arī par spēju saglabāt gaišu skatījumu uz dzīvi. Pat neveiksmes viņa uztver ar humoru un pārliecību, ka nākamā sezona atnesīs ko jaunu. Tieši šī neatlaidība un dzīvesprieks padarījis viņu par vienu no atpazīstamākajām īrisu selekcionārēm Latvijā.
