Ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Lai skaidrotu, kā jaunais regulējums ietekmēs situāciju Bauskas novadā, pašvaldības pārstāvji turpina tikties ar skolu darbiniekiem un skolēnu vecākiem.
Tiekoties ar izglītojamo vecākiem, pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka finansējuma aprēķins turpmāk balstīsies uz skolēnu skaita kritērijiem, nosakot klases lielumu. Šīs izmaiņas skar pamata un vidējās izglītības posmu.
Bauskas novadam tas nozīmē ne tikai iespējamas pārmaiņas skolu tīklā, bet arī ievērojamu papildu slogu pašvaldības budžetam. Apstiprinātie kritēriji rada nepieciešamību pieņemt pārdomātus un finansiāli sabalansētus lēmumus jau šī gada budžeta kontekstā.
Pašvaldība jau ilgstoši analizējusi savu skolu tīklu un secinājusi, ka tas nodrošina labu teritoriālo pārklājumu – no 18 pagastiem skolas saglabātas 10.
Par jauno finansēšanas modeli
IZM izvirza stingras prasības bērnu skaitam klasēs un klašu grupās. Sešas Bauskas novada skolas – divas vidusskolas un četras pamatskolas – neatbilst IZM noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem un līdz ar to nesaņems pilnu valsts finansējumu pedagogu algām jau no 2026./2027. mācību gada.
Ja pašvaldība izvēlētos saglabāt visas skolas to pašreizējā statusā, finansiālais slogs būtu ļoti ievērojams. Veiktie aprēķini, ņemot vērā pašreizējo pedagogu atalgojumu, rāda strauju nepieciešamā līdzfinansējuma pieaugumu nākamajos gados – nākamajā finanšu gadā sasniedzot gandrīz pusmiljonu eiro, bet aiznākamajā jau pārsniedzot 600 tūkstošus eiro, turklāt ar tendenci strauji pieaugt gadu no gada. Tas nozīmē, ka līdzekļi būtu ievērojami jāsamazina no citām pašvaldības prioritātēm: ceļu infrastruktūras uzlabošanai, sociālajiem pakalpojumiem un citām būtiskām vajadzībām.
Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai katram bērnam novadā būtu pieejama kvalitatīva izglītība un saprātīgs ceļā pavadītais laiks līdz skolai. Tomēr pašreizējā reforma šo mērķi padara par sarežģītu un finansiāli izaicinošu, uzliekot pašvaldībai būtisku papildu atbildību.
Patlaban pašvaldībai jāizvērtē divi sarežģīti scenāriji – pieņemt lēmumus par skolu izglītības pakāpju maiņu vai apvienošanu vai rast būtisku papildu finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.
Izglītības nodaļas pārstāvji jau tikušies ar deputātiem, izvērtējot vairākus iespējamos risinājumus. Pamatojoties uz šīm diskusijām, tiek gatavoti lēmumprojekti par izglītības pakāpes maiņu trim izglītības iestādēm: Pilsrundāles un Skaistkalnes vidusskolai, kā arī Codes pamatskolai. Savukārt Bauskas pilsētas pamatskolu paredzēts pievienot Bauskas 2. vidusskolai, integrējot abas skolas. Lēmumprojektus plānots izskatīt pastāvīgo komiteju sēdēs, bet gala lēmumu pieņemt domes sēdē maija beigās.
Lai nodrošinātu atklātu dialogu, pašvaldības vadības, Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta pārstāvji aprīļa nogalē aicināja uz tikšanos pedagogus un izglītojamo vecākus Pilsrundāles un Skaistkalnes vidusskolā, kā arī Bauskas pilsētas pamatskolā. Sanāksmēs piedalījās arī vairāki domes deputāti.
Tikšanās Pilsrundālē
Pirmdien, 27. aprīlī, tiekoties ar Pilsrundāles vidusskolas pedagogiem un izglītojamo vecākiem, pašvaldības pārstāvji uzsvēra skolas nozīmi vietējā kopienā. Augstais izglītojamo skaits no apkārtējiem pagastiem apliecina, ka skola ir nozīmīgs izglītības centrs tuvākajā apkaimē. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka nākotnē arvien būtiskāku ietekmi radīs demogrāfiskās tendences – dzimstība pēdējos gados samazinājusies gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2022. gadu.
Plašas diskusijas raisīja pedagogu noslodzes jautājums gadījumā, ja netiktu komplektēta 10. klase. Vecāki pauda bažas, ka nepilnas slodzes dēļ kvalificētākie pedagogi varētu izvēlēties darbu citur.
Pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs uzsvēra:
“Ja izcils pedagogs strādā ar 10–12 skolēnu klasi vai nodod savas zināšanas lielākam skolēnu skaitam, tas ir būtisks kvalitātes jautājums. Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju tieši šis aspekts ir viens no centrālajiem.”
Vecāki akcentēja skolas kvalitātes rādītājus – Pilsrundāles vidusskola ieņem augstas vietas Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā lauku vidusskolu grupā, kas balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvas izglītības alternatīvas tuvāk dzīvesvietai, kā arī ievērot saprātīgu skolēnu pārvadājumu laiku. Tāpat izskanēja aicinājums skolēnu skaitu vērtēt ne tikai demogrāfisko rādītāju kontekstā. Vecāki rosināja veikt plašāku aptauju gan Pilsrundāles vidusskolas 9. klašu skolēnu vidū, gan citās skolās, lai prognozētu iespējamo 10. klases komplektāciju.
Vecāki izteica bažas, ja tuvākajā apkaimē nav iespēja iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību, tas ietekmēs arī jauno ģimeņu izvēli dzīvesvietai Rundāles pusē. Viņi aicināja klātesošos Bauskas novada domes deputātus pārskatīt novada attīstības prioritātes un rast nepieciešamo finansējumu vidusskolas pastāvēšanai, jo tas ietekmēs arī kopienas nākotnes pastāvēšanu.
Pilsrundāles vidusskolas direktore Daiga Saka uzsvēra: “Lēmums būs jāpieņem domes deputātiem, taču mums ir nepieciešams laiks – vismaz viens gads. Būtu ļoti svarīgi, ka pašvaldība dotu iespēju 2026./2027. mācību gadā vēl uzņemt 10. klasi. Ja tas neizdosies, tad būs jāmeklē citi skolas attīstības virzieni.”
Deputāts Mārtiņš Cimermanis runāja par skolēnu proporciju profesionālajās skolās un vidusskolās, norādot, ka pašreizējais izglītības modelis nevar pastāvēt. Skolēni raugās uz darba tirgu, bet Zemgalē nav spēcīgi attīstītas profesionālās skolas. Tāpēc jāveicina praksē balstītas mācības un ierosinājums skolas kolektīvam izvērtēt iespējas sadarbībai ar augstskolu un Saulaines struktūrvienību.
Spriež par Bauskas pilsētas pamatskolas nākotni
28. aprīlī, tiekoties ar Bauskas pilsētas pamatskolas pedagogiem, vecākiem un citiem interesentiem, pašvaldības pārstāvji skaidroja aktuālo situāciju saistībā ar izmaiņām skolu tīklā un iespējamo Bauskas pilsētas pamatskolas integrēšanu ar Bauskas 2. vidusskolu.
Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka galvenais mērķis ir nodrošināt bērniem kvalitatīvu, pieejamu un mūsdienīgu izglītību arī turpmāk, veidojot vienu spēcīgu skolu tagad un tādējādi nodrošinot tās darbību arī nākotnē, neskatoties uz strauji rūkošo bērnu skaitu. Saruna notika, lai skaidrotu situāciju, uzklausītu sabiedrības viedokļus un rastu iespējami labāko risinājumu skolēnu interesēs.
Pašvaldība skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar valstī noteiktajiem kritērijiem un finansēšanas kārtību. Bauskas pilsētas pamatskolā skolēnu skaits nav pietiekams, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu pedagogu atalgojumam.
Viens no smagākajiem jautājumiem ir tieši pedagogu darba samaksas nodrošināšana. Tādēļ tiek meklēts risinājums, kas ļautu saglabāt kvalitatīvu mācību procesu un nodrošināt lielāku finansējumu skolai.
Tika uzsvērts, ka turpmāk finansējums vairs nebūs balstīts principā “nauda seko skolēnam”, bet gan būs ciešāk saistīts ar klašu komplektāciju un noteiktiem minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem klasēs.
Sanāksmē tika pārrunāti arī demogrāfiskie rādītāji. Pēdējos gados bērnu skaits novadā samazinās, un tas ietekmē arī skolu nākotnes plānošanu. Dzimstības dati skaidri parāda negatīvu tendenci: ja iepriekš atsevišķos gados novadā piedzimuši 97 bērni, tad vēlāk 74, pēc tam 60, bet pagājušajā gadā vairs tikai 57 bērni, savukārt šogad līdz šim novadā piedzimuši tikai 25 bērni.Šie skaitļi jāņem vērā, plānojot ilgtspējīgu izglītības sistēmu nākotnē.
Bauskas pilsētas pamatskola netiktu slēgta, bet darbu turpinātu citādā organizatoriskā modelī, apvienojoties ar Bauskas 2. vidusskolu.
Tas nozīmē:
- skolēni turpinātu mācības ierastajā vidē;
- tiktu izmantota abu skolu sporta infrastruktūra un materiālā bāze;
- pieejamais finansējums būtu lielāks;
- uzlabotos iespējas pedagogu atalgojumam;
- varētu veidot speciālās klases dažādām vecuma grupām;
- administratīvie procesi kļūtu vienoti.
Integrācija nodrošina plašākas iespējas, saglabājot speciālo bērnu apmācību un uzlabojot situāciju bērniem ar īpašām vajadzībām.
Tika uzsvērts, ka skolēni paliktu tie paši un mācību process turpinātos, bet juridiski viena skola tiktu reorganizēta.
Vecākiem bija svarīgi dzirdēt, ka lielas klases veidot nav plānots. Pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka klašu lielums varētu būt aptuveni 16–22 vai 16–23 skolēni, kas ir saprātīgs un kvalitatīvam darbam piemērots skaits.
Tika uzsvērts arī princips, ka jaunāko klašu skolēniem – no 1. līdz 6. klasei – īpaši svarīga ir skola tuvāk dzīvesvietai. Savukārt lielākās pārmaiņas varētu attiekties uz 7.–9. klašu posmu.
Sanāksmē vairākkārt tika uzsvērta Bauskas pilsētas pamatskolas nozīme bērniem, kuriem mācību procesā nepieciešams lielāks atbalsts. Vecāki un pedagogi norādīja, ka šajā skolā bērni saņem individuālāku pieeju un nedrīkst “izkrist ārā” no sistēmas.
Pašvaldība apliecināja, ka arī turpmāk viens no mērķiem būs nodrošināt atbalstu katram bērnam un iespēju attīstīties sev piemērotā vidē.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri sacīja:
“Bauskas pamatskola ir mana skola, man ļoti, ļoti mīļa. Arī mans dēls ir mācījies šeit.
Esam stingri turējušies. Gods godam – Bauskas novads ir viens no pēdējiem novadiem, kas vēl nav veicis šīs sāpīgās izmaiņas. Šobrīd kā labāko izeju no situācijas redzam Bauskas pamatskolas integrēšanu ar Bauskas 2. vidusskolu. Integrēšana nenozīmē likvidēšanu. Integrēšana nozīmē to, ka mēs strādājam citādi – katra skola no sevis iedod to labāko. Bauskas pamatskola iedod tradīcijas, spēku un sirsnību. Bauskas 2. vidusskola dod papildu iespējas, materiāli tehnisko bāzi un sporta infrastruktūru. Mēs iegūstam spēcīgu, lielu skolu. Man ir svarīgi, lai Bauskas pamatskolas labās lietas saglabājas.”
Deputāte Inita Nagņibeda norādīja:
“Bauskā šobrīd ir trīs skolas. Bauska nav liela pilsēta, un iedzīvotāju skaits samazinās arī pilsētā. Kādā brīdī šim jautājumam bija jānonāk dienaskārtībā, jo trīs skolas pilsētā ir par daudz. Uzskatu, ka šis ir viens no labākajiem variantiem, lai bērni būtu apmierināti un saņemtu kvalitatīvu izglītību.
Es pati tam esmu izgājusi cauri un zinu, ka tas nav viegli, jo nekad nezini, kā būs jaunajā vidē. Taču viens ir skaidrs – lielākā skolā pedagogiem algas ir lielākas, un arī atbalsta personālam iespējas ir plašākas.”
Pašvaldība informēja, ka lēmums par izmaiņām vēl būs jāpieņem deputātiem. Galvenais uzdevums ir rast risinājumu, lai bērni arī turpmāk varētu iegūt kvalitatīvu izglītību, justies droši un saņemt nepieciešamo atbalstu. Skolu tīkls tiek pārskatīts nevis pārmaiņu pēc, bet lai ilgtermiņā saglabātu stipru un ilgtspējīgu izglītību Bauskas novadā.
Tikšanās Skaistkalnes tautas namā
29. aprīlī tikšanos ar Skaistkalnes vidusskolas pedagogiem un izglītojamo vecākiem iesāka domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš, sniedzot ieskatu izglītības nozares aktuālajā situācijā un iezīmējot galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras pašvaldība.
Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe akcentēja, ka lēmumi par skolu nākotni jāpieņem, sabalansējot izglītības kvalitāti, pieejamību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu ilgtermiņā.
“Diskusijas par skolu reorganizāciju notiek visā Latvijā - gan lielajās pilsētās, gan lauku teritorijās: samazinās skolēnu skaits, pieaug izmaksas uz vienu izglītojamo, un vienlaikus jānodrošina kvalitatīva izglītība iespējami tuvāk dzīvesvietai,” tā A. Spriņķe
G. Kalniņš skaidroja, ka pašvaldībā tiek vērtētas arī skolēnu pārvadājumu maršrutu optimizācijas iespējas, ņemot vērā valsts noteikto principu - nodrošināt skolēnu nokļūšanu uz tuvāko izglītības iestādi. Šis jautājums raisīja plašas diskusijas. Vecāki norādīja, ka, samazinot atsevišķus maršrutus, būtiski saruktu skolēnu skaits konkrētajās klasēs pamatskolā, kas tieši ietekmētu skolas turpmāko pastāvēšanu.
Diskusijās tika uzsvērts, ka lēmumu pieņemšanā nepieciešams balstīties ne tikai uz sausiem statistikas datiem, bet arī uz reālo situāciju novadā. Vecāki aicināja izvērtēt skolēnu plūsmas starp pagastiem un veikt papildu aptaujas, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par iespējamo skolēnu skaitu nākotnē. Vienlaikus pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka līdzīgas diskusijas pašlaik notiek visā Latvijā, jo skolu tīkla pārskatīšanu nosaka gan demogrāfiskās tendences, gan jaunais izglītības finansēšanas modelis. Valsts līmenī noteiktie kritēriji par minimālo skolēnu skaitu klasēs rada izaicinājumus daudzām reģionālajām vidusskolām, un pašvaldībām jāmeklē līdzsvars starp izglītības kvalitāti, pieejamību un finanšu iespējām.
Guntis Kalniņš norādīja, ka pašvaldībām jāpielāgojas jaunajam finansēšanas modelim, kas rada būtiskus izaicinājumus. Arī domes deputāti Mārtiņš Cimermanis un Mārtiņš Mediņš atzina, ka situācijas pamatā ir valsts noteiktās prasības attiecībā uz skolēnu skaitu un finansējumu, bet pašvaldība ir gatava rast risinājumus un nevēlas šo pieļaut.
Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece akcentēja, ka skola pēdējos gados ir attīstījusies, piesaistot ievērojamus valsts finanšu līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai. Ir modernizētas mācību telpas, atjaunota apkures sistēma un ēdināšanas bloks, kā arī izbūvēta sporta infrastruktūra. Viņa uzsvēra, ka skolas attīstībā ieguldītie resursi ir nozīmīgi ne tikai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, bet arī kopienas ilgtspējai kopumā.
Vecāki uzsvēra savu gatavību aktīvi iesaistīties situācijas izvērtēšanā, piedāvājot sniegt detalizētu informāciju par izglītojamo skaitu, viņu dzīvesvietām un citiem būtiskiem aspektiem.
Izskanēja bažas, ka tad, ja tuvākajā apkaimē nebūs iespējas iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību, tas var būtiski ietekmēt jauno ģimeņu izvēli par dzīvesvietu Skaistkalnes pusē, tādējādi ietekmējot arī kopienas ilgtspēju.
5. maija pievakarē interesenti aicināti uz sarunu par Codes pamatskolas nākotni.