16. aprīļa Vides un attīstības komiteja sēdē skatīs Bauskas novada pašvaldības lēmuma projektu par vēsturiski precīza nosaukuma nostiprināšanu zaļajai zonai Bauskā, Dārza ielā 9 un Salātu ielā 10A. Plānots, ka turpmāk teritorija, ko daudzi līdz šim dēvēja par “Korfa dārzu”, sauksies “Karpa dārzs”. Lēmuma projektu šā gada 30. martā ir saskaņojis Valsts valodas centrs, atzīstot, ka nosaukums atbilst vietvārdu noteikumu prasībām un ir juridiski korekts.
Pēdējo gadu pētījumi ļāvuši precizēt informāciju par šīs vietas vēsturi. Teritorija un vēsturiskā apbūve, no kuras saglabājusies tikai viena ēka Salātu ielā 10, laika posmā no 1863. gada līdz 20. gadsimta sākumam piederēja senai Lietuvas poļu muižnieku Karpu dzimtai. Kļūdains nosaukums ("Korfa muiža" vai "Korfa dārzs") apritē iegājies tikai pēc Otrā pasaules kara, un, lai novērstu šo vēsturisko neprecizitāti, Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija rosināja atjaunot autentisko vietvārdu.
Kā īpaši nozīmīgi dzimtas locekļi atzīmējami Jozefs Mikola Karps (1679–1739), kas dzīves nogalē bija Žemaitijas bīskaps, apgaismības ideju pārņemtais politiķis un publicists Benedikts Karps (1734–1805) un viņa dēls Ignācijs Karps (1780–1808), kurš, apceļojis Eiropu un iepazinis sava laika progresīvos uzskatus, dibināja skolas un slimnīcas, novēlēja līdzekļus izglītībai un iegājis vēsturē ar to, ka testamentā atbrīvoja no dzimtbūšanas ap 7000 savu muižu zemnieku.
Ar Bausku saistīts Františeks Karps (1814-1872), 1830.-1831. gada poļu sacelšanās dalībnieks, kas 1863. gadā pārcēlās uz Bausku kopā ar ģimeni – sievu Sholastiku (1831–1890) un dēliem Benediktu (1857-1926) un Maurīciju (1858-1905). Bauskā dzimuši dēls Jozefs (1865-1913) un meita Paulīne (1868-?). Karpu dzimta atbalstīja Bauskas katoļu baznīcas iekārtošanu, un Sholastika Karpa pasūtīja gleznotājam Jūliusam Dēringam (1818-1898) altārgleznu “Kristus pie krusta ar Mariju un Jāni”, kas tagad aplūkojama Bauskas muzejā.
Bauskas Vecajos kapos atrodas četri Karpu dzimtas piederīgo apbedījumi: Francišekam Karpam (1814–1872), viņa sievai Sholastikai (1831–1890) un diviem viņu mazotnē mirušajiem bērniem. Kapa pieminekļu grupa sastāv no četriem granīta krustiem. 2021. gadā veikta kapa pieminekļu restaurācija.
Īpašnieki jau kopš 19. gadsimta beigām atļāva Karpa dārzā rīkot pasākumus, un tas bija sabiedrībai pieejams; arī mūsdienās Karpa dārzā tiek aktīvi rīkoti dažādi pasākumi, un tā ir nozīmīga iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas vieta.
Bauskas novada Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija, ņemot vērā precizēto informāciju un lai novērstu vēsturiski nekorekto vietvārdu lietojumu, ierosina Bauskas novada pašvaldībai izvērtēt Karpa dārza kā vēsturiski nozīmīgas vietas saglabāšanas un attīstības iespējas, tostarp precizēt nosaukumu dokumentos un nomainīt informatīvo stendu dārzā, lai ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis varētu iepazīties ar vietas patieso vēsturisko stāstu.
Par šo jautājumu tālāk lems 30. aprīļa domes sēdē. Domes sēdei būs iespējams sekot līdzi tiešsaistē Bauskas novada pašvaldības YouTube kanālā.