Ceraukste — vārti uz Eiropu
Te, kur četras upes vij savu ceļu cauri Zemgales dienvidu līdzenumiem, starp Mēmeles un Mūsas ūdeņiem līdzās Bauskai atrodas Ceraukstes pagasts. Ceraukste kļuvusi par dabisku koridoru uz Eiropu, pateicoties Baltijas maģistrālei, kas kā dzīvības līnija šķērso šo apvidu, piešķirot tam nemitīgu kustību un dzīvīgumu.
No Ceraukstes centra līdz Mūsai, Liellaukiem, Janeikām, no Bangām līdz Muceniekiem, Mēmelei un Pumpēniem pulsē lauku dzīves ritms un rodas dzimtu stāsti.
Ceraukstes vārds pirmoreiz minēts jau 13. gadsimtā. Katrs gadsimts un laikmets atstājis šeit savus nospiedumus - pirmās apmetnes pilskalnā, muižu greznību, kara ceļus, atmodas cerības un dzimtu likteņus.
Senās Zemgales liecinieki
Ceraukstes ainavā īpašu vietu ieņem Aužeļu pilskalns — viens no senās Zemgales lieciniekiem. Lai gan rakstītajos avotos tas pirmoreiz minēts 1416. gadā, arheoloģiskie atradumi liecina par zemgaļu cilšu darbību reģionā jau 10.–13. gadsimtā. Vēstures gaitā pār pilskalnu vijusies Kurzemes un Kauņas guberņu robeža, bet mūsdienu Lietuvas robeža atrodas vien dažus kilometrus uz dienvidiem.
1923. gadā izcilais pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš izvirzīja hipotēzi, ka Aužeļu pilskalns, iespējams, bijis daļa no Mežotnes zemju aizsardzības sistēmas pret leišiem. Šis arheoloģiskais piemineklis ir dziļi sakņots Latvijas vēsturē un joprojām glabā noslēpumaino senās Zemgales stāstu.
Vēl viens senatnes liecinieks Ceraukstē ir Mucenieku dobumakmeņi, kas atrodas Ceraukstes pagasta “Vēju” māju glīti iekoptajā dārzā un pieder pie reti sastopamā kausakmeņu veida. Viens no tiem iekļauts valsts aizsargājamo arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Ilgus gadus šie akmeņi kalpojuši saimniecības vajadzībām, taču nu tie atgūst savu kultūrvēsturisko nozīmi, kļūstot par klusējošiem lieciniekiem senlatviešu kulta vietām un tradīcijām.
Ceraukstes simbols ir Ribbes vējdzirnavas, kas ir nozīmīgs vēstures un amata prasmju liecinieks. Tās ne vien kalpo kā ainavisks orientieris garāmbraucējiem, atgādinot par vietas vēsturisko identitāti, bet piedāvā arī izglītojošu pieredzi, sekojot grauda ceļam līdz pat svaigi ceptam maizes kukulim.
Dzirnavas ir daļa no daudzfunkcionālā atpūtas kompleksa “Rožmalas”, kas piedāvā sirsnīgu viesmīlību, sākot no atpūtas SPA zonā un nakšņošanas mājīgos viesnīcas numuros līdz gardēžu maltītēm restorānā. “Rožmalas” rada vidi gan mierpilnai atpūtai, gan svinīgiem notikumiem, kur vienkāršība un elegance saskan ar apkārtējo dabu.
Dzimtu stāsti un uzņēmība
Ceraukstes pagasta spēks slēpjas cilvēkos. Šeit 1989. gada 23. augustā vietējie iedzīvotāji piedalījās Baltijas ceļā, parādot vienotības spēku.
Lauksaimniecība ir daudzu Ceraukstes iedzīvotāju dzīves pamats, nodrošinot stabilu iztiku. Pagasta ainavu papildina zemnieku saimniecības “Ābelītes” ābeļdārzs, kas pavasarī uzzied krāšņiem ziediem un rudenī kļūst par sulīgu ābolu novākšanas centru. Lauksaimniecības nozarē aktīvi darbojas arī SIA “Ceraukste Agro” Anda Maskaļa vadībā un SIA “Ceraukstīte”, kuru vada Ainārs Jasūns – cilvēks, kurš zemi pazīst kā savu kabatu. Ceraukstes laukos tiek audzēti graudaugi, pākšaugi un eļļas augi.
Neskatoties uz piena lopkopības samazināšanos Latvijā, Ceraukstē šī tradīcija ir dzīva. Mārtiņa Cimermaņa, Gunta Grizāna un Daiņa Janoņa ģimeņu saimniecībās darbs ir dzīvesveids, kas prasa izturību, cieņu pret zemi un tradīcijām. Iedzīvotāji lepojas ar šiem cilvēkiem, kas saglabā lopkopības tradīcijas un vidi nākamajām paaudzēm, apliecinot, ka lauki nav tukši, ja vien ir cilvēki, kuriem rūp.
Amatniecība un folklora, kas dzīvo sirdī
Ceraukstes pagasta rosīgajā “Turķu” saimniecībā dzīvo un strādā Elīna Kūla-Braže un Māris Braže – meistari, kuru ikdiena cieši saistīta ar latvisko kultūras mantojumu. Viņi ne tikai saglabā senču prasmes, bet piešķir tām dzīvību mūsdienās.
Elīna darina tautastērpus pilnā komplektā - no krekla līdz pastalām, no zābakiem līdz mēteļiem un jostām. Māris ir rotkalis, kura īpašais ieguldījums ir seno bronzas rotu atdzimšana. Viņa darbnīcā atkal skan zvārguļi ar vienu rievu – rotas no 13. gadsimta. Senatnīgās tehnikas atklāšana un atdzīvināšana ir vērtīgs pienesums Latvijas arheoloģiskās rotas tradīcijai.
Kopš 2005. gada Elīna vada folkloras kopu “Laukam pāri”, kas pēta un popularizē Zemgales kultūras mantojumu – dziedāšanu, tērpus, rotas un paražas. Folkloras kopa regulāri piedalās pasākumos visā Latvijā un ārpus tās, nesot līdzi Ceraukstes vārdu.
Gan Elīna, gan Māris aktīvi iesaistās kopas darbā, un dažkārt līdzi muzicē arī viņu bērni.
Svarīga daļa no viņu misijas ir darbs ar vietējo kopienu – skolu un bērnudārzu, kur tematiskie pasākumi palīdz jaunākajai paaudzei iepazīt tradīcijas caur skanējumu, sajūtām un darbiem.
Ceraukstes pagasta vārds caur Elīnas un Māra darbiem skan tālu – gan dziesmās, gan rotās, gan audumā. Viņu piemērs apliecina, ka amatniecība un kultūras mantojums var būt gan ikdienas sastāvdaļa, gan tālāk nododama vērtība.
Mogensenu ģimene savus sapņus īsteno Ceraukstē
Ceraukstes pagasta ‘’Ezeriņos” starp seniem kokiem un dabas mieru jau vairāk nekā deviņus gadus saimnieko Modista un Leifs Mogenseni. Viņu stāsts apliecina, ka laukos iespējams dzīvot radoši un ilgtspējīgi.
Sākums bijis izaicinošs, taču soli pa solim izveidota ģimenes saimniecība un radošā studija, kur top augstvērtīgi bišu produkti un notiek izglītojošas meistarklases.
Kopš 2021. gada Modista un Leifs pievērsušies biškopībai un izveidojuši zīmolu "LM Latvijas medus". 2023. gadā saimniecībā ievāktais medus ieguvis pirmo vietu Latvijas Biškopības biedrības konkursa “Garšīgākais medus” nominācijā “Iecienītākais medus”, savukārt “Ezeriņu“ ziedputekšņi konkursā “Novada garšas“ - sudraba godalgu.
Modista vada radošās studijas "LemoArt" meistarklases, kurās bērni un pieaugušie var apgūt sveču, lūpu balzamu un citu produktu pagatavošanu, vienlaikus uzzinot par bitēm un darbu dravā. Arī izbraukumu meistarklasēs tiek veicināta radošā darbošanās, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Lauku uzņēmējdarbības piemērs - SIA “Sangas”
Lauku uzņēmējdarbība Latvijā arvien biežāk balstās uz vietējiem resursiem un sezonālo darbu organizēšanu. Viens no šādiem piemēriem ir pārtikas pārstrādes uzņēmums SIA “Sangas”, kas jau vairākus gadus darbojas Mūsas ciemā, nodarbojoties ar ogu un augļu pārstrādi. Katru rudeni uzņēmums kļūst par aktīvu ābolu pieņemšanas un sulu spiešanas centru, veicinot vietējo resursu izmantošanu. SIA “Sangas” stāsts apliecina, ka lauki nav tikai izejvielu avots – tie ir vieta, kur top kvalitatīvi, konkurētspējīgi produkti ar pievienoto vērtību.
Dārza mēbeļu ražotne Mūsas ciemā “Timber dream”
Kopš 2016. gada Mūsas ciemā darbojas uzņēmums “Timber Dream”, ko vada Aigars Ābele. Viņš ir ne tikai uzņēmuma vadītājs, bet arī galvenais meistars, kurš izgatavo kvalitatīvas dārza mēbeles no egles un priedes koka. Katrs darinājums ir apliecinājums amatnieciskai meistarībai un vietējam uzņēmības garam.
Atpūta, miers un iedvesma
Ceraukstē cilvēki prot ne tikai strādāt, bet arī radīt mierpilnu atpūtu citiem.
Egija Buķele Ceraukstē izveidojusi Glempingostu. Krastmuižā, pašā Mēmeles upes krastā, kur dabas tuvums savijas ar mieru, viesus sagaida kupoltelts ar skatu uz upi. “Glempingosta” piedāvā gan mierpilnu atkāpšanos no ikdienas, gan aktīvu atpūtu ar kanoe, SUP dēli vai makšķeri. Tā ir vieta, kas palīdz atgūt laiku sev un saviem mīļajiem. "Glempingosta" ir spilgts piemērs, ka lauku vide ir pilna iespēju, ja vien ir vēlme darīt.
"Lodēni" ir mājīga oāze Mēmeles upes ielokā. Te dzīvojis dzejnieks, kolekcionārs, stāstnieks un likteņa mētāts patriots Rūdolfs Saulājs (1923-2013), kura dzeja ir zemnieciski skaidra, patiesa un reizē – ļoti latviska. Rūdolfa Saulāja plašā kalendāru kolekcija vairākkārt ir bagātinājusi novadpētniecības un tematiskās izstādes bibliotēkā, jo šo kolekciju ražīgi turpina papildināt Jansonu ģimene, kura dzīvo “Lodēnos”, padarot tos par miera piestātni viesiem.
Jansonu ģimene ir atjaunojusi seno Rūdolfa Saulāja dzīvojamo māju, kas nu dēvēta par manteļmāju, apvienojot senatnes elpu ar mūsdienīgu šarmu. Divās atsevišķās ēkās – manteļmājā un pirtsnamiņā - ir istabiņas viesiem. “Lodēni” ir vieta baudīšanai – laivošanai, supošanai, pirts rituāliem un burbuļkubla siltajam pieskārienam zem zvaigžņotām debesīm. Te var iegrimt krāšņos dabas skatos, dzirdēt, kā lapās iešalc vēji, kā pāri debesīm aizslīd putnu dziesmas, vērot kā rāmā mierā pa pļavām klīst stirnas un ūdeņos debesu atspulgi rotaļājas ar vēju. Šeit miers nav jāmeklē – tas pats atrod cilvēku.
Sajūtu pietura Ceraukstē - V. Plūdoņa muzejs "Lejenieki"– vieta, kur sastapt mierpilnu lauku dzīves ritmu. Muzeja ekspozīcija atklāj Viļa Plūdoņa daiļradi, ļaujot ielūkoties un iepazīt 20. gadsimta lauku mājas dzīvesveidu – tās priekšmetus, sadzīvi, noskaņu. Pie Zaķīšu pirtiņas viesus sagaida novadnieka Aivara Studenta veidotā zaķu saime, atsaucot atmiņā bērnības stāstus un dzejnieka spilgtos tēlus. Šeit var baudīt gan klusumu, gan dabas skaistumu – putnu dziesmas, vasaras vakaru smaržas un rudens krāsu sprādzienu. “Lejeniekos” tiek koptas latviešu tradīcijas, sākot ar maizes cepšanu un beidzot ar saulgriežu saulrieta sagaidīšanu.
Izglītība un kopienas gars
Ceraukstē ceļš uz zināšanām sākas Griķu skolā — iestādē ar senu vēsturi, kas aizsākusies jau 1855. gadā, kad ar Ceraukstes muižas muižkunga atbalstu tika piešķirta zeme skolas būvei. Šodien Griķu pamatskola ir moderna, uz vērtībām balstīta izglītības iestāde, kur uzmanība tiek veltīta ne tikai zināšanām, bet arī emocionālajai inteliģencei, bērna labsajūtai un radošumam. Skola lepojas ar savu jauno mākslinieku un sportistu sasniegumiem, deju kolektīviem, kuri šogad piedalījušies Dziesmu un deju svētkos.
Pagastā darbojas arī divas pirmsskolas izglītības iestādes — PII "Dzirnaviņas" un PII "Mūsa", kur drošā vidē, tostarp izmantojot Montesori pieeju, tiek veicināta bērnu patstāvība, interese un zinātkāre.
Griķu pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi ir īpaši – ar siltām sirdīm, plašām zināšanām un nesavtīgu vēlmi palīdzēt bērniem augt. Kopā ar vecākiem viņi veido stingru, drošu pamatu, uz kura bērns var celt savu nākotni.
Bibliotēka – zināšanu gaisma jau vairāk nekā gadsimtu
Ceraukstes bibliotēka ir vecākā bibliotēka Bauskas novadā, kurai apritēs 123 gadi, un tā ir dzīvs kultūras mantojuma simbols. Abas pagasta bibliotēkas – Ceraukstes un Mūsas - piedāvā ne tikai plašu grāmatu un periodikas klāstu, bet arī kultūras pasākumus, radošas darbnīcas un tematiskus vakarus. Šeit tiek svinēti tradicionālie svētki, rīkoti koncerti, tikšanās ar rakstniekiem, kuros satiekas dažādu paaudžu iedzīvotāji. Tā ir vieta, kur bērni mācās mīlēt lasīšanu, seniori uztur aktīvu prātu, un ikviens var atrast zinātkāres piepildījumu.
Ceraukstiešu mēnesis
Par skaistu tradīciju ir kļuvis "Ceraukstiešu mēnesis" – īpašs laiks novembrī, kad valsts svētku gaismā godā tiek celts mūsu pagasta cilvēku darbs, radošums un garīgais mantojums. Bibliotēkā šajā laikā apskatāmas izstādes, kas atklāj ceraukstiešu prasmes un ir kā dzīvs apliecinājums tam, ka mīlestība pret savu zemi sākas tepat, dzimtajā pagalmā. Mēnesi noslēdz sirsnīgs pasākums ar vietējo pašdarbnieku koncertprogrammu un savējo godināšanu.
Pagastā mīt čakli un radoši cilvēki: talantīgi gleznotāji un rokdarbnieki, kuri savas adīšanas un tamborēšanas prasmes iemūžina skaistos lakatos, šallēs, galdautos un pat kleitās. Radošums izpaužas arī dzejas rakstīšanā, rotu kalšanā un metāla apstrādē, filcēšanā un ikdienas lauku darbos.
Dejas tradīcija
Ceraukstē kultūras dzīves saknes meklējamas jau 1907. gadā, kad vietējie iedzīvotāji iegādājās krogu un pārvērta to par vietu garīgo vērtību kopšanai. Līdz pat mūsdienām viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnavnieki”, kas saglabā latviešu tautas dejas mantojumu un kalpo kā iedvesmas avots bērnu deju kolektīvam ‘’Sprigulīši’’.
Palīdzot izkopt un saglabāt latviešu tautas tradīcijas, vietējā folkloras kopa "Laikam pāri" sniedz skolēniem iespēju sajust vērtības un piederību savai kultūrai.
Ar Cerauksti sirdī
Neatkarīgi no tā, vai esi viesis, kurš ieradies tikai uz brīdi, vai vietējais, kura saknes šeit sniedzas dziļi zemē – Ceraukste paliek sirdī! Tā ir dzīva un viesmīlīga vieta, kur rodas sajūta – te ir mājas. Šeit kopienu vieno un saliedē cilvēku atsaucība, ieinteresētība, vēlme sadarboties, lepnums par sakoptajiem laukiem, mežiem un upītēm, kas veido ainavisku vidi gan ikdienas dzīvei, gan atpūtai.
Paldies par atsaucību materiāla tapšanā Ceraukstes bibliotēkas vadītājai Rasmai Strautmalei!