Teritoriāli Zorģi ir vidējciems Iecavas pagastā. Lai arī ciems nav liels, te ir savs pludmales volejbola, bērnu rotaļu un āra trenažieru laukums, mototrase, atrakciju parks, jātnieku sporta klubs, kā arī Zorģu bibliotēka. Aktīvā atpūta Zorģos ir ļoti pieprasīta. Bet pats svarīgākais – Zorģu ciemu raksturo atvērti un smaidīgi ļaudis, šeit izteikti jūtama kopības sajūta, kur priekšplānā ir rūpes citam par citu, par savu apkārtni - un ne velti! Ciema vārds vēsturiski cēlies no vācu valodas Sorge un apzīmē rūpes, bet tolaik teritorijā esošo Zorģu muižu - Sorgenhoff — rūpju muiža. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušajām Zorģu un Jurģu muižām.
Atrakciju parks “Labirinti”
Atrakciju parkā “Labirinti” ir mīļi gaidītas ģimenes, kolektīvi, skolas un bērnu grupas, jo parks piedāvā vairāk nekā 20 atrakcijas 3,5 hektāru platībā, kur interesenti var sarīkot pikniku, izmēģināt spēkus dažādās sportiskās aktivitātēs, pārbaudīt savas zināšanas, atjautību un sadarbības prasmi. “Labirintus” iecienījuši arī pašmāju un ārvalstu tūristi, jo piedāvājumā iekļauta nakšņošana – stāvlaukums 32 kemperiem. Ir arī speciāla programma jaunlaulātajiem.
Jātnieku sporta klubs “Drostalas”
“Drostalas” piedāvā gan iespēju sēsties apsedlota zirga mugurā un baudīt nesteidzīgas izjādes apvidū, gan apgūt jau nopietnākas iemaņas, lai rikšotu un lēkšotu. Kluba teritorijā pēc izjādēm ir iespēja atpūsties labiekārtotā piknika vietā.
Linda un Kristaps Arāji “Drostalās” saimnieko kopš 2009. gada. Saimnieki ar savu mērķtiecību ir sasnieguši patiesi daudz, mācot šīs prasmes arī saviem pieciem bērniem. Ne velti 2023. gadā Arāji ieguva Latvijas Goda ģimenes titulu.
Pašlaik saimniecībā ir 24 zirgi, tiek piedāvātas izjādes tūristiem, īpaši sagatavoti zirgi kāzām, poniji bērnu ballītēm. Linda ir sertificēta jātnieku sporta trenere un ikdienā vada jāšanas skolu dažādu vecumu un iemaņu jātniekiem; nemitīgi izglītojoties un pilnveidojoties, ieguvusi arī starptautiskās jātnieku federācijas trenera sertifikātu. “Drostalās” tiek rīkotas republikas nozīmes sacensības gan konkūra, gan iejādes disciplīnās, vasaras nometnes dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.
Par iedzīvošanos Zorģos Linda teic: “Kad 2009. gadā satikām “Drostalas”, mums bija vīzija un liela apņemšanās būt un dzīvot laukos, turpināt seno māju stāstu. Pa šiem gadiem ir izdevies vēsturiskās “Drostalu” zemes atgūt mūsu pārvaldījumā. Varam teikt, ka šeit dzimst zirgu un mūsu bērni, jo jaunākā meita Līva piedzima rūpīgi plānotās mājdzemdībās “Drostalās”. Abi ar Kristapu uzskatām, ka dzīvot un bērniem augt laukos ir lieliski! Pašlaik pārvērtējam, kā un ko gribam darīt nākotnē, jo dinamiskai attīstībai vajadzīgi nopietni ieguldījumi infrastruktūrā.”
Uzņēmums ar lielu pieredzi mēbeļu ražotne “Spals”
Mēbeļu ražotne “Spals” tika dibināta 1994. gadā, kad aizsākās aizraušanās radīt ilgtspējīgas, ar rokām darinātas mēbeles, kas atspoguļo individualitāti un kvalitāti. Uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi no vietējas nozīmes darbnīcas izaudzis par ražotāju, kas eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm. “Spala” produkcijas klāstā ietilpst bērnu mēbeles, grāmatu skapji, mini bāri, virtuves, dažādi dizaina elementi un daudz citas preces. Pateicoties uzņēmuma saimnieku Sintijas un Jāņa Nudienu atbalstam, Zorģu bibliotēka tikusi pie dažādām lietām, sākot no putnu būriem un grāmatu maiņas mājiņas - “Lasāmdobuma” - līdz pat bibliotēkas grāmatu skapjiem, mēbeļu aprīkojumam un lapenei.
Zorģu mototrase “Latsvilla”
Ikviens motosporta entuziasts ir gaidīts Zorģu trasē, kas piedāvā plašas iespējas gan klubiem, gan individuāliem braucējiem. Trases īpašniekam Aināram Vilciņam ir liela pieredze sacīkšu organizēšanā.
Ģimenes saimniecība “Mežsētas”
Geku ģimene Zorģu “Mežsētās” dzīvo nu jau četrās paaudzēs. Tepat arī darbojas un audzē dažādus dārzeņus un zaļumus, bet beidzamos 20 gadus visvairāk mīlestības iegulda tieši puķu stādu audzēšanā.
“Sējam asteres, studentu neļķes, rudzupuķes, šogad - arī skaistās lizantes. Katru gadu kaut ko pamainām, sākam audzēt kaut ko jaunu, testējam metodes, kā izaudzēt vēl krāšņāk un sulīgāk,” stāsta ģimenes trešās paaudzes pārstāve Agate. “Pašlaik stādu sezona rit pilnā sparā. Brīvdienās izaudzēto vedam uz Imantas un Čiekurkalna tirgu, dodamies uz gadatirgiem gan Igaunijā, gan tepat, Latvijā. Esam izveidojuši ļoti omulīgu
tirgus vietu arī Garkalnē, kur tirdzniecība notiek jau piekto gadu. Karstākā sezona ilgst no aprīļa līdz augustam, kad visa ģimene intensīvi darbojamies un visvairāk tirgojam tieši ziedu stādus. Bet sezona, kuru neviens neredz, patiesībā sākas, kad vēl ir sniegs. Naktī uz maiņām ceļamies kurināt siltumnīcas, sējam, piķējam, beram podiņos kūdru, gatavojam visu, kas nepieciešams jaunajai sezonai. Darbs nav viegls, bet rezultātā, kad redzi bezgalīgas samteņu, atraitnīšu rindas un krāšņos petūniju podus, gandarījums ir milzīgs. Visvairāk prieka sagādā gan lielie vairumtirdzniecības klienti, gan mazie pircēji, kas atgriežas un rāda bildes, kā saaudzis viens vai otrs augs. Ir labi apzināties, ka mēs darām to, kas citiem ir vajadzīgs. Un caur to priecējam ne tikai sevi, bet arī visus, kuru dārzos zied mūsu audzēti ziedi!”
“Zorģos dzīvot un saimniekot ir forši. Sajūta, ka esi laukos, bet tomēr neesi nekurienē, viss sasniedzams rokas stiepiena attālumā. Protams, ģimene, mājas un darbs, ko mīlam, irtas, kas dod to foršuma sajūtu - māju sajūtu!” atzīst Agate Geka no “Mežsētām”.
Izcila personība - gleznotājs Aleksandrs Romans
Zorģu ciemā ir kārts šūpulis izcilajam gleznotājam Aleksandram Romanam.
Dzimis 1878. gada 14. janvārī Iecavā kā bagāto “Dāzēnu” māju saimnieka dēls, Aleksandrs auga kluss un mierīgs, izpalīdzīgas dabas. Pirmās skolas gaitas zēnam aizritējušas draudzes skolā Iecavā. Romani bija diezgan turīgi, par to liecina fakts, ka vecāki varēja atļauties laist dēlu mācīties Jelgavas ģimnāzijā.
Ģimnāzijas zīmēšanas skolotāju Kurta Vīsnera un arī Jūlija Dēringa pamudināts, 17 gadus vecais Aleksandrs devās uz Pēterburgu mācīties Mākslas akadēmijā. 1904. gadā jauneklis beidza studijas ar diplomdarbu “Iesvētīšanas diena”, kurā attēlots iesvētāmo jaunkundžu gājiens pie Iecavas baznīcas. Pēc diplomdarba aizstāvēšanas jaunais mākslinieks palika Pēterburgā, cerēdams cariskās Krievijas galvaspilsētā gūt panākumus. Diemžēl cerības nepiepildījās, un viņš atgriezās tēvzemē, Jelgavā dabūjis zīmēšanas skolotāja vietu nesen atvērtajā Jāņa Priedes meiteņu skolā. Gleznotāja mūžs bija īss – viņš nomira 33 gadu vecumā. Postošie kari, gleznu īpašnieku nevērība un, iespējams, citi apstākļi, ir iemesls tam, ka līdz mūsdienām saglabājies mazs skaits Aleksandra Romana darbu.
Māris Brancis laikrakstam “Latvietis” raksta: “Neraugoties uz to, ka latviešu mākslā ir dziļas plenēra tradīcijas un tam pievērsušās turpat visas paaudzes, taču Zemgale nez kāpēc ir aizgājusi no viņu uzmanības loka. Tādēļ Zemgales līdzenumu plašumu un monumentālo spītu līdz sirds dziļumiem atklājis retais. Aleksandrs Romans ir ceļlauzis šajā ainavu atzarā.“
Tādējādi Aleksandrs Romans bija pirmais, kurš spēja krāsās attēlot Zemgales neatkārtojamo plašumu un varenumu, kas ir raksturīgs tikai šim Latvijas novadam.
Pašiem sava kūku cepēja
Gardumi, kas top Ritas Rasnes mājās “Jāņsētas” ir zināmi ikvienam zorģeniekam.
Pīrādziņus, kūkas, cepumus, plātsmaizes, kliņģerus un citus kārumus iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī radiņi no Bauskas, Iecavas un pat Ventspils. Aizraušanās ar konditoreju Ritai radās jau jaunības dienās, kad ģimenes svētkos galdu rotāja pašcepti pīrādziņi vai kāda garda kūka. Aicinot ciemos, vietējie zina, ka ciemakukulis no Ritas Rasnes būs īpaši gards.
Peoniju audzēšanas entuziasts
Andrejs Lasmanis Zorģos pazīstams kā krāšņo peoniju audzētājs. Sirmā kunga specialitāte ir mežkopība, bet viņš strādājis arī par angļu valodas tulku un angļu valodas skolotāju. Andrejs savu īpašumu un mājas mantojis 1991. gadā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas. Sākumā
bijis senču ieaudzēts mežs ar veciem ozoliem, ošiem, apsēm, gobām, kā arī ievām un lazdām aizaugušu, padomju laikos pilnīgi nekoptu pamežu. Tagad Andreja īpašumā ir arī dažādu sugu plantāciju mežs, kurš veidots Latvijas mežzinātnieku pētījumiem par meža kultūru audzēšanu lauksaimniecības zemēs.
Andrejs atzīst, ka mūsu senči kokus turējuši lielā cieņā − ja vienu nocirta, trīs iestādīja vietā. Peonijas ir Andreja aizraušanās, un šī sirdslieta jau ir pāraugusi par šo karalisko ziedu kolekcijas veidošanu. Lai apskatītu ziedus, pie Lasmaņa kunga cilvēki ierodas no dažādiem Latvijas nostūriem.
Zorģu mazā Gaismas pils
Zorģos savus lasītājus un apmeklētājus vienmēr gaida bibliotēka, kas piedāvā ne tikai jaunākās un aizraujošākās grāmatas un periodiku, bet arī daudzpusīgas aktivitātes dažādiem interešu lokiem. Bibliotēkā ikviens var baudīt izstādes, muzikālas un literāras tikšanās ar māksliniekiem, izzinošas un radošas nodarbības, gleznošanu - visu, kas ļauj apstāties un sazemēties ikdienas spraigajā skrējienā.
Aina Ezergaile no sākta gala ir bijusi Zorģu bibliotēkas un kopienas dvēsele. Daudzu gadu garumā viņa veidojusi ap bibliotēku vidi, kas iedvesmo gan vietējos, gan tos, kuri labprāt atbrauc uz bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem. Ceļot Zorģu bibliotēkas prestižu, Aina Ezergaile ir saņēmusi daudz novērtējumu un atzinības gan vietējā, gan Latvijas mērogā. Pateicoties bijušās bibliotekāres nenogurstošajam darbam, 2014. gadā Zorģu bibliotēka ieguvusi mazās Gaismas pils titulu.
Vēsturnieks ar pedagoga meistarību
Dainis Cipulis ir vēsturnieks, skolotājs, dažādu vēstures grāmatu autors. Viņa prasme analizēt pasaules notikumus un erudīcija ir palīdzējusi jauniešiem apgūt vēsturi un sociālās zinības, bet prasme risināt smagas pedagoģiskās situācijas, atrodot īsto pieeju gan izglītojamajiem, gan viņu vecākiem, palīdzējusi veiksmīgi tikt galā ar audzināšanas darbu skolā.
Skolotājs ir bijis audzinātājs vairākām skolēnu paaudzēm. Daiņa enerģija un zināšanas atklājās arī šī gada martā notikušajā iedzīvotāju tikšanās pasākumā “Zorģu ciems laiku lokos”, kurā Zorģu iedzīvotāji dalījās ar atmiņām un uzzināja daudz aizraujoša par ciema vēsturi.
Tradīciju turpinātāji
Zorģi ir kopiena, kurā katra iedzīvotāja individuālais pienesums veido to vidi, kurā dzīvojam šodien. Kopā tiek radīts un veidots pamats tradīcijām, kuras bez cilvēku iesaistes un vēlmes neiesakņotos kopienas attīstībā. Katru gadu zorģenieki Lielās talkas laikā steidz sakārtot vidi savā ciemā. Tiek savākti atkritumi, labiekārtota vide, stādīti koki un darīti citi darbi, kas tobrīd ir nepieciešami un aktuāli. Ciema ļaudis ir atsaucīgi un rūpējas ne tikai par savu sētu, bet palīdz sakārtot vidi arī ap bibliotēku un koplietošanā esošajiem objektiem.
2018. gadā Zorģos iedzīvotāji pulcējās kopā nebijušam pasākumam – Zorģu svētkiem, kuros notika daudz dažādu kopienu saliedējošu pasākumu: rīta modināšana, ģimeņu sporta svētki, gājiens, muzikāli priekšnesumi, zaļumballe. Jau pati organizēšana vienoja daudzus uzņēmīgākos zorģeniekus kopīgā plānošanas darbā. Šāds pasākums radījis neizmērojamu prieku un siltas atmiņas zorģeniekiem, kuri ir izteikuši vēlmi atkal sanākt kopā kādos skaistos Zorģu svētkos.
Dzīve ir jāsvin un jārada skaistas atmiņas, ko stāstīt saviem bērniem, un varbūt 2028. gadā mēs atkal vienosimies skaistiem, kopīgiem svētkiem!
Paldies par atsaucību un iesaistīšanos materiāla tapšanā Iecavas pagasta Zorģu bibliotēkas vadītājai Dacei Frindai!