Bauskas novada pašvaldība turpina aktīvu dialogu ar iedzīvotājiem par valsts līmeņa izglītības reformas ietekmi un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Šī reforma skar sešas mūsu novada izglītības iestādes, tostarp Misas un Īslīces pamatskolu, liekot pašvaldībai meklēt līdzsvaru starp valsts noteiktajiem kritērijiem un vietējās kopienas interesēm.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem turpmāk valsts finansējums pedagogu algām būs tieši atkarīgs no skolēnu skaita klašu grupās. Ja skola šos kritērijus neizpilda, pašvaldībai jānodrošina ievērojams līdzfinansējums no sava budžeta. Bauskas novadā pašlaik ir sešas skolas, kurās pamata vai vidējās izglītības posmā skolēnu skaits neatbilst noteiktajam minimumam. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būtu jāpiemaksā: 2026. gadā 142 141 eiro, 2027. gadā 479 322 eiro, 2028. gadā 613 746 eiro (ņemot vērā pašreizējo pedagogu darba samaksu), kas attiecīgi būtu jāatņem citām attīstības jomām.
Lai izvairītos no sasteigtiem lēmumiem, pašvaldība nolēmusi reorganizācijas procesa uzsākšanu atlikt par vienu gadu un līdz šī gada 31. decembrim monitorēt situāciju. Šāds lēmums dod skolām papildu laiku. Ja monitorings līdz 2026. gada beigām apstiprinās, ka skolām izdevies palielināt izglītojamo skaitu, attīstīt jaunas programmas un stiprināt piedāvājumu, reorganizāciju būs iespējams atcelt vai atlikt.
Tikšanās Misas pamatskolā
20. maija tikšanās laikā Misas pamatskolā pašvaldības pārstāvji uzsvēra skolas stiprās puses - labos centralizēto eksāmenu rezultātus un skolas nozīmīgo lomu vietējās kopienas dzīvē. Tomēr demogrāfiskās tendences nav labvēlīgas: bērnu dzimstība novadā ir zema, un Misas pamatskolas 7.–9. klašu posmā skolēnu skaits turpmākajos gados turpinās sarukt - no 32 skolēniem 2026. gadā līdz 24 skolēniem 2028. gadā. Valsts noteiktais minimums šai klašu grupai ir 45 skolēni (ar pieļaujamo svārstību - 40).
2026./2027. mācību gadā Misas pamatskola turpinās darbu līdzšinējā statusā. Ja līdz 2026. gada beigām monitorings neuzrādīs būtisku skolēnu skaita pieaugumu, no 2027. gada 1. septembra skolā tiks saglabāta pirmsskola un 1.-6. klase.
Tikšanās laikā vecāki un pedagogi pauda bažas par bērnu adaptāciju citā skolā, īpaši 9. klasē, kad jāgatavojas eksāmeniem. Tika norādīts arī uz risku, ka neziņa par skolas nākotni var mudināt ģimenes izvēlēties citas izglītības iestādes jau tagad, radot “lavīnas efektu” un vēl straujāku skolēnu skaita samazināšanos. Vietējie uzņēmēji uzsvēra, ka skolas posma zaudēšana var mazināt ciema pievilcību jaunajām ģimenēm.
Atbildot uz jautājumiem, pašvaldība apliecināja, ka saimnieciskie izdevumi par skolas ēkas uzturēšanu nemainīsies; skolēnu pārvadājumi tiks nodrošināti, un jau pašlaik ir regulāri maršruti uz Iecavu un Vecumniekiem; Vecumnieku vidusskolai ir pietiekama kapacitāte, lai uzņemtu papildu skolēnus 7.-9. klašu posmā.
Vienlaikus pašvaldība turpinās sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par taisnīgāku kritēriju piemērošanu un sagatavos iesniegumu ministrijai ar pamatojumu par sadarbības līguma noslēgšanu, lai nodrošinātu valsts mērķdotācijas piešķīrumu Bauskas novada vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai 100 procentu apmērā. Pastāv arī cerība uz politiskām izmaiņām valsts līmenī, kas varētu mīkstināt reformas nosacījumus.
Tikšanās Īslīces pamatskolā
21. maijā Bauskas novada pašvaldības pārstāvji tikās ar Īslīces pamatskolas kolektīvu, vecākiem un iedzīvotājiem, lai skaidrotu iespējamos nākotnes scenārijus un uzklausītu sabiedrības viedokļus.
Pašvaldības apkopotie dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā skolēnu skaits Īslīces pamatskolā ir būtiski samazinājies, īpaši vecāko klašu grupās. Vienlaikus liela daļa Īslīces pagasta bērnu jau pašlaik izvēlas mācīties Bauskas skolās. Būtiska ietekme ir arī tam, ka Rītausmu apkaime atrodas ļoti tuvu Bauskai, līdz ar to daudziem vecākiem ikdienā ir ērti bērnus vest uz pilsētas izglītības iestādēm.
Diskusijās vairākkārt tika uzsvērta skolas nozīme vietējās kopienas attīstībā. Iedzīvotāji pauda bažas, ka skolas reorganizācija ilgtermiņā var ietekmēt pagasta attīstību, jauno ģimeņu dzīvesvietas izvēli un kopienas dzīvotspēju kopumā.
Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka netiek runāts par skolas slēgšanu, bet gan par iespējamu izglītības pakāpes maiņu, saglabājot iespēju bērniem no 1. līdz 6. klasei mācīties tuvāk dzīvesvietai.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš norādīja, ka lēmumi jāvērtē ilgtermiņā, domājot gan par bērnu iespējām, gan kopienas saglabāšanu:
Lai kopiena šeit saglabātos — gan skola, gan sporta bāze kā vienots veselums — ir svarīgi skatīties uz bērna izglītības ceļu ilgtermiņā. Pēc 9. klases jaunietim jebkurā gadījumā būs jāmaina vide un jāizvēlas nākamais mācību posms. Daļai bērnu vieglāk jaunai skolai un lielākai videi var būt pielāgoties jau pēc 6. klases, nevis pārmaiņas piedzīvot vēlāk, 9. klases posmā. Tāpēc svarīgi izvērtēt, kurā brīdī bērnam pāreja uz citu skolu ir piemērotāka un kā vislabāk nodrošināt viņa turpmāko izglītības ceļu.”
Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka līdztekus izglītības jautājumiem jādomā arī par novada kopējo attīstību un finanšu iespējām ilgtermiņā. Pieaug gan prasības pret publisko infrastruktūru un pakalpojumu kvalitāti, gan arī izmaksas pašvaldības iestāžu uzturēšanai.
Ja mēs gribam dzīvot kvalitatīvi un virzīties uz attīstību - sakārtot rotaļlaukumus, sporta infrastruktūru, atpūtas vietas, ceļus un kultūras vidi - mums ir jādomā arī par finansējumu. Vajadzības un prasības tikai pieaug.
Pašvaldībā tiek skatīts arī jautājums par saimniecisko jomu pārskatīšanu un apsaimniekošanas efektivitāti - cik mums ir saimnieku, cik kultūras namu un kā tiek organizēta pārvaldība. Šeit nav runa par likvidāciju, bet gan par izdevumu samazināšanu, lai daudzo iestāžu uzturēšana būtu ilgtspējīga un pietiktu finansējums attīstībai.
Lai arī tas ir nepatīkams lēmums, taču skolu tīkls ir jāpārskata. Patiesībā mēs esam viens no bagātākajiem novadiem, kur salīdzinoši nelielā attālumā ir saglabāts ļoti blīvs skolu tīkls - skolas atrodas viena no otras tikai dažu kilometru attālumā,” norādīja novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.
Sanāksmē tika pārrunāts arī jautājums par vietējās kopienas iesaisti skolas stiprināšanā. Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda uzsvēra, ka būtiska loma ir arī pašu iedzīvotāju izvēlēm:
Īslīces kopiena iepriekš ir saliedējusies un aicinājusi balsot par līdzdalības budžeta projektu, un šis projekts Bauskas apvienības pārvaldē ir uzvarējis, tāpēc līdzīgi arī šobrīd kopienai vajadzētu saliedēties un tieši otrādi - aicināt izvēlēties Īslīces skolu un nākt šeit mācīties.
Zinu, ka pat no Bērziem vairāki vecāki ved savus bērnus uz Bausku, bet varbūt tas nemaz nav nepieciešams, jo šeit ir pietiekami daudz plašu iespēju, ko pamatskola var dot. Es pati strādāju Bauskas skolā un redzu, ka mazais ķipars samiegojies sēž. Labāk, lai viņam skola ir tuvāk mājām, vismaz 1.–6. klašu posmā.”
Diskusijās izskanēja arī tas, ka daļa vecāku jau šobrīd izvēlas bērnus vest uz Bausku un apsver iespēju to darīt vēl agrāk, ja nākotnē Īslīcē netiktu saglabāts 7.–9. klašu posms. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka šāda tendence ilgtermiņā var vājināt vietējās skolas attīstības iespējas un ietekmēt kopienas ilgtspēju.
Plānotais scenārijs paredz, ka Īslīces pamatskola nākotnē varētu turpināt darbu kā sākumskola, īstenojot izglītības programmas no 1. līdz 6. klasei. Vienlaikus pašvaldība uzsver, ka lēmumi vēl nav pieņemti un diskusijas ar sabiedrību turpināsies arī turpmāk.
Galvenais mērķis ir rast risinājumu, kas ilgtermiņā ļautu nodrošināt kvalitatīvu, pieejamu un ilgtspējīgu izglītību Bauskas novadā.
Iepriekšējās publikācijas par šo tēmu:
