Brunavas pagasts atrodas starp divām lielām Zemgales upēm – Mēmeli un Mūsu –, kas ne tikai nosaka ainavas raksturu, bet arī vēsturiski ietekmējušas pagasta attīstību un apdzīvotību. Pagasts robežojas ar Lietuvu, un tas ļāvis veidot ciešas saites ar kaimiņiem, it īpaši sadzīves, kultūras un ekonomikas jomā.
Brunavas pagastu raksturo gleznainas un auglīgas Zemgales līdzenuma ainavas ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, mežiem un upju ielejām. Mēmele un Mūsa veido dabiskas robežas ar Vecsaules un Gailīšu pagastu, savukārt mazā Ceraukstes upe, kura caurvijas pa pagasta teritoriju atdala no Ceraukstes pagasta. Upju tuvumā ir sastopamas bioloģiski vērtīgas pļavas un meži.
Šodienas saknes un spēks
Brunavas pagasta teritorija ilgus gadus bija šķirta no tagadējās Latvijas teritorijas. Pēc Latvijas un Lietuvas neatkarības atgūšanas starp abām valstīm sākās sarunas par jaunas robežas noteikšanu. 1921. gada 31. martā Lietuvas Republikas Paņevežu apriņķa Pabiržes pagasta latviešu galu nodeva Latvijas Republikai un iekļāva Bauskas apriņķī ar nosaukumu Budberģes (tagad Brunavas) pagasts. Šogad Brunavas pagasts svinēja savu 104. dzimšanas dienu.
Mūsdienās Brunavas pagasts ir lauku apvidus ar mierīgu dzīves ritējumu. Iedzīvotāju skaits nav liels, bet teritorijā aktīvi darbojas lauksaimniecības uzņēmumi un ģimenes saimniecības. Pagasta lepnums ir tā ļaudis, sakoptas sētas un pagalmi, stipras ģimenes, zemnieki, kuri nodarbojas ar graudkopību, dārzeņkopību, piena lopkopību un pārstrādā iegūtos produktus. Ir ģimenes, kuras atradušas savu nišu un nes Brunavas vārdu ārpus pagasta teritorijas.
Kultūras dzīve
Brunavas pagasts ir vieta ar senām kultūras tradīcijām un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, ko ar entuziasmu uztur vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji un amatiermākslas kolektīvi.
Grenctāles kultūras nams jau vairākas desmitgades kalpo kā pagasta kultūras dzīves centrs, kurā tiek rīkoti svētku pasākumi, koncerti, kino vakari, aktivitātes ģimenēm ar bērniem un senioriem. Tajā darbojas arī vairāki amatierkolektīvi. Īpaši jāizceļ jauktais koris “Grenctāle”, kurš, pateicoties ilggadējam diriģentam Vitoldam Rijniekam un kora dalībnieku apņēmībai, gadu desmitiem stiprinājis vietējo kopienu un pārstāvējis pagastu arī valsts mēroga pasākumos, tostarp Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Laikam ejot, koris ir reorganizēts un pašlaik darbojas kā vokālais ansamblis ar astoņiem dalībniekiem.
Jau vairāk nekā desmit gadus ar jestriem deju soļiem un jaunām horeogrāfijām priecē deju kopa “Rota”, kurā dejo 10 pagasta aktīvākās dāmas. Kolektīvs veiksmīgi nes Brunavas vārdu Bauskas novadā un kaimiņvalstī Lietuvā, kuplinot deju festivālus Paņevežas rajonā. 10 gadu garumā ar nelielu pārtraukumu pagasta rīkotajos pasākumos priecē arī bērnu vokālais ansamblis.
Brunavas kultūras dzīve nav tikai ikgadēji pasākumi – tā ir kopības sajūta, vēstures saglabāšana un vietējo entuziastu ieguldījums. No baznīcām un senkapiem līdz ikgadējiem tradicionālajiem svētkiem un izstādēm. Budbergas parkā ik gadu tiek rīkoti tradicionālie ielīgošanas svētki, pulcējot novadniekus, draugus un viesus ar īpaši veidotu koncertu, Jāņu ugunskura iedegšanu un zaļumballi. Grenctāles kultūras namā pulcējas gan amatiermākslas kolektīvi, gan viesmākslinieki, un katrs pasākums ir kā daļa no kopīgā kultūras stāsta. Kultūras nams ir ne tikai ēka ar plašu skatuvi, tā ir vieta, kur dzimst kopības gars.
Darbs ar jaunatni
Pirms trīs gadiem bijušā pasta telpās Brunavas pagasta “Ērgļos” savu darbību uzsāka jauniešu centrs “Ērgļi”, kuru apmeklē bērni un jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Centrā tiek organizēti dažādi līdzdalības pasākumi, kas ir saistīti ar aktīvo atpūtu, sportu, mākslu, kulināriju, drošību, attiecībām un sevis izzināšanu.
Centrā darbojas mūsu novadā vienīgais mazpulks – Mežgaļu mazpulks, kurā ir 14 mazpulcēni. Katra mazpulcēna uzdevums ir vasarā paveikt kādu darbiņu – izaudzēt dārzeņus, ogas, puķes, produkciju realizēt un gada nogalē par savu darbu pastāstīt citiem. Mazpulcēni aktīvi piedalās Latvijas Mazpulku organizētajos pasākumos: sporta dienās, forumos, semināros, konferencēs un nometnēs.
Sportiskās aktivitātes
Brunavas pagasta “Ērgļos” ir futbola laukums, pludmales volejbola laukums un basketbola grozs. “Grenctālē” ir futbola, volejbola un basketbola laukumi. Katru mēnesi pagastā notiek kāds sporta pasākums, kurā aicināts piedalīties ikviens pagasta iedzīvotājs. Rudens un ziemas sezonā sacensības notiek Grenctāles kultūras namā. Popularitāti ieguvušas sacensības zolē, kas pagājušajā gadā pulcēja pat 37 dalībniekus gan no Brunavas pagasta, gan no citiem pagastiem. Pagasta sportistu komandas regulāri piedalās Bauskas novada pašvaldības sporta spēlēs. 2025. gada Ziemas–Pavasara sporta spēlēs Brunavas pagasts izcīnīja 4. vietu 12 komandu konkurencē, atpaliekot tikai par vienu punktu no 3. vietas.
Trīs baznīcas
Brunavas ciemā atrodas viena no trim pagasta baznīcām - Brunavas Svētā Jāņa kristītāja Romas katoļu baznīca. Koka ēka celta 1773. gadā pulkveža Brunava sievas Margaritas vadībā. Pēc vairāk nekā simts gadu pastāvēšanas to pārbūvēja un piebūvēja divus aptuveni 15 metrus augstus torņus. Baznīcā ir 18. gadsimta altāri, kas valsts nozīmes mākslas pieminekļi. 1976. gadā baznīcu apšuva ar koka dēļiem un nokrāsoja. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Agris Ruļuks. Svētku dienās un svētdienās pulksten 9.00 tiek svinēta Svētā Mise.
Budbergas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir visjaunākā no dievnamiem. 95 gadus vecā ēka celta modernisma stilā no cementa ķieģeļiem par draudzes locekļu ziedojumiem un atrodas Brunavas pagasta Budbergas mazciemā. Projekts veidots pēc Kauņas katedrāles parauga, tikai samazinātā veidā. Otrā pasaules kara laikā tika nopostītas ērģeles un cieta torņa smaile, kura tika atjaunota saīsinātā veidā. Draudzi apkalpo prāvests Romualds Baļčūns, un dievkalpojumi notiek katra mēneša pirmajā sestdienā. Draudzes lielākie svētki ir Vissvētākās Trīsvienības svētki un Kristus Karaļa svētki.
Budbergas Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas Budbergā un šī gada maijā svinēja savu 160. jubileju. Baznīca ir vietējās nozīmes 19. gadsimta vidus arhitektūras piemineklis. Tā ir ķieģeļu un laukakmeņu ēka ar bultveida logu ailēm, dekoratīvām joslām, dzegām un kontrforsiem. Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta torņa smaile un jumts, izpostītas ērģeles, padomju armijas karavīri baznīcu izlaupīja.
Rūpējoties par dievnamu, veikti neskaitāmi atjaunošanas darbi: uzlikts jauns jumts, nomainīti logi, veikts iekštelpu remonts, baznīcas priekšā uzlikts bruģis. Atjaunotas baznīcas ērģeles, kuras pēc 68 gadu klusēšanas atsāka skanēt 2013. gada septembrī. 2013. gada 2. oktobrī baznīca ieguvusi vietējās nozīmes kultūras un arhitektūras pieminekļa statusu. 2021. gada septembrī atjaunots dievnama tornis.
Ar biedrības ”Latvijas Politiski represēto apvienība” un Brunavas pagasta pašvaldības atbalstu 2019. gadā pie baznīcas atklāts no vietējā laukakmeņa veidots piemineklis 1941.-1949. gada represētajiem.
Atzinības vārdus pelnījusi draudze, kura pielikusi daudz pūļu un enerģijas, lai dievnamu atjaunotu, sakoptu, un uzturētu tajā dzīvību. Dievnamā skanējuši labdarības koncerti, baznīcu nakts pasākumos ļaudis ir iepriecināti ar koru un solistu dziedājumiem.
Plašu koncertprogrammu draudze sarūpēja, svinot baznīcas 160. dzimšanas dienu. Ar skanīgu dziedājumu dievnamu piepildīja Bauskas Kultūras centra ansamblis ”Eliksīrs”, Ieva Akurātere un Aivars Hermanis, elektroniskās mūzikas šovu sniedza producents McAlvis.
Baznīcas draudzi apkalpo mācītājs Juris Morics. Svētā mise tiek svinēta katra mēneša trešajā svētdienā.
Stikla un taureņu pasaulē
Entomologs Emīls Ēmanis Brunavā pavadījis bērnību un skolas gadus, un arī tagad viņa ikdienas gaitas ir saistītas ar Brunavu.
Emīls ir diplomēts stikla apstrādes mākslinieks. Ziemas mēnešos viņš nododas stikla vitrāžu veidošana, bet vasara ir laiks, lai dotos dabā makšķerēt, vērotu un ķertu taureņus un kukaiņus.
Deviņdesmito gadu sākumā Emīls pievērsās kukaiņu ķeršanai profesionālā līmenī: studēja speciālo literatūru, sadarbojās ar Latvijas Dabas muzeja entomologu Nikolaju Savenkovu. Pašlaik Emīla kolekcijā ir vairāk nekā 500 sugu taureņu. Stikla vitrīnā viskrāšņākie ir raibeņu mātītes un tēviņa eksemplāri. Pārsvarā visi kolekcijas kukaiņi ir noķerti Brunavas pagasta Paņemūnes mitrajos mežos, kur ligzdo arī melnais stārķis un mazais ērglis, katru pavasari var dzirdēt ūpi. “Paņemūnes mitrāji ir unikāla pērle,” teic Emīls. Savukārt Brunavas pļavās viņam ir izdevies noķert pūcīti - necilu, gaišu taureni, kurš uzskatīts par izzudušu. Emīla sapnis ir noķert dižo briežvaboli, kas dzīvo vecās ozolu audzēs. Tas gan esot gandrīz neiespējami, jo par šīs vaboles esamību ir vien neapstiprināti dati no 20. gadsimta sākuma.
“Kāpostnīca” – ar saknēm Brunavā, ar skatu uz pasauli
Jau 25 gadus Iveta un Ziedonis Ļekūni Brunavas pagasta “Sprīdīšos” audzē un pārstrādā kāpostus. Viņu izlolotais uzņēmums SIA "Kāpostnīca" attīstījies par konkurētspējīgu un atpazīstamu saimniecību Eiropas līmenī. 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 500 000 eiro, no kura ievērojamu daļu veido eksporta darījumi. "Kāpostnīcas" produkcija ir pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, Kiprā un Apvienotajā Karalistē. Klienti novērtē produkcijas augsto kvalitāti.
Uzņēmuma galvenais produkts ir tradicionāli skābēti kāposti. Taču, sekojot tirgus tendencēm un jaunām garšas modes vēsmām, tiek radīti dažādi kāpostu maisījumi: ar ananasiem, mārrutkiem, galda bietēm, papriku, ķiplokiem un citiem garšaugiem. Kopumā uzņēmums piedāvā deviņus dažādus produktu veidus. Arvien pieprasītāki kļūst saldie skābētie kāposti ar ananasiem un persikiem.
“Mūsu saimniecība nav liela, bet ir jaudīga – tās kvalitāti nodrošina saliedēta, atbildīga un profesionāla 15 darbinieku komanda,” stāsta Iveta Ļekūne.
Viens no “Kāpostnīcas” izaicinājumiem ir neasfaltētie valsts ceļi, kas savieno saimniecību ar tuvāko maģistrāli un rada loģistikas un attīstības šķēršļus.
“Kāpostnīca” ir lielisks piemērs tam, kā, apvienojot neatlaidību, zināšanas un inovatīvu pieeju, iespējams izveidot veiksmīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības uzņēmumu. Brunavas pagastā netrūkst arī citu radošu un uzņēmīgu saimniecību, kas ar savu darbību ienes dzīvību Latvijas pierobežā.
Mazā Muiža – ar mīlestību pret rokoko laikmeta šarmu
Biedrībā "Vēsturisko rekonstrukciju studija "Rokoko" ir apvienojušies vēstures entuziasti, kuri ir iemīlējuši galantā rokoko laikmeta šarmu. Visu aizraušanās ir modes vēstures izzināšana, tērpu darināšana un to demonstrēšana teatralizētu ekskursiju un priekšnesumu veidā, atdzīvinot vēsturi.
Kopš 2018. gada biedrība iekārtojusi radošo telpu "Mazā muiža". Pašu spēkiem un piesaistot ES līdzfinansējumu, atjaunota sena klēts ēka, kurā iekārtota 15 gadu laikā tapusī vēsturiski precīzi atdarinātu tērpu un aksesuāru kolekcija. Mazās muižas izstāžu zāle ir atvērta apmeklētājiem un ļauj ielūkoties modes attīstībā, sākot ar 18. gadsimta II pusi līdz 19. gadsimta beigām.
Unikālo ekspozīciju papildina aizraujošs, atraktīvs stāsts par modes vēsturi un sadzīviskām niansēm, kā arī labo manieru meistarklase. Apmeklētājiem ir iespēja ne vien apskatīt eksponātus, bet arī pielaikot ātrai uzvilkšanai paredzētus tērpus, sajust 18. gadsimta "komfortu", iemūžināt sevi un tuviniekus digitālajos portretos.
Rudītes peoniju stāsts: no sapņa līdz ziedošai pasakai
Rudīte Paušus sevi jau vairākus gadu desmitus sauc par brunavieti, taču viņas dzimtas saknes ir Vidzemē, kur aizsākās viņas dzīves ceļš un, iespējams, arī pirmā mīlestība pret ziediem. Par peoniju kolekcionāri viņa kļuva pavisam nesen – 2019. gadā, kad sapnis pārtapa īstenībā un tika izveidota pirmā peoniju dobe.
Krietnu laiku pirms tam Rudītes rokās nonāca Aldoņa Vēriņa grāmata “Latvietis un viņa peonijas”. Lappusi pēc lappuses viņa iegrima ziedu krāšņumā un saprata, ka peonijas ir viņas lielais aicinājums. Šodien šis sapnis ir uzplaucis par ziedošu pasaku.
Rudītes dārzā aug ap 400 dažādu peoniju šķirņu – no agrīnām līdz vēlīnām, no sniegbaltām līdz piesātināti vīnsarkanām, no klasiskām līdz unikālām un izsmalcinātām šķirnēm. Lielākā daļa šķirņu nāk no ārzemju stādu audzētavām, galvenokārt no Nīderlandes, Vācijas, Itālijas un Amerikas. Lai iegūtu retākas šķirnes, Rudīte piedalās koppasūtījumos, kuros apvienojas vairāki audzētāji, rodot iespēju gan mainīties ar stādiem, gan dalīties pieredzē.
Taču viņas dārzs nav tikai vieta, kur aug peonijas. Tas ir mīlestības darbs, dzīvesveids un iedvesmas avots citiem. Rudīte tic - ja kāda doma iedegas sirdī, tā nav nejaušība. Tā ir zīme, ka ir vērts mēģināt!
Gardās lauku tortes un zefīri
Silva Miļūne ir pensijā, bet, lai dzīve būtu krāsaināka, pievērsusies svētku kūku un zefīru gatavošanai. Pamēģinājusi, sanācis un, draudzeņu iedrošināta, 2000. gadā ieguvusi mājražotāja statusu, lai produkciju varētu legāli ražot un pārdot. Silvas klienti pārsvarā ir vietējie, kas labprāt pasūta kūkas lielākiem vai mazākiem svētkiem, arī kāzām. Pavisam nesen tapusi arī trīsstāvu kāzu torte. Ar plašu sortimentu Silva neaizraujas – pārsvarā cep īstas lauku biskvīta tortes ar ievārījumu un vārīto krēmu. Izmantojot kvalitatīvus produktus, arī kūkas izdodas gardas. Pa retam, kad uznāk luste, uztaisa arī zefīrus, zefīra ruletes vai zefīra krēmu izmanto kūku dekorēšanai. Pirms pāris gadiem bijis liels bums – cepusi pa pāris tortēm nedēļā, piedalījusies arī vairākos tirdziņos, bet pašlaik pieprasījums mazliet krities.
Brunavas mālotava
Brunavas “Kārkliņos” jau piecus gadus saimnieko Līga un Vitālijs Bajāri. Laika gaitā no brīvdienu mājas tā kļuvusi par pastāvīgu dzīvesvietu. Te izzāģēti krūmi un katrs stūrītis pārveidots ar rūpību, radot patīkamu, labiekārtotu vidi gan pašiem, gan viesiem. Arī meitas, draugi un radi iesaistījušies saimnieku rīkotajās talkās, apvienojot darbu ar kopā būšanu.
Padarītais ir iedrošinājums arī citiem – svarīgākais ir rīkoties, negaidot ideālus apstākļus.
Pamazām Līgas vaļasprieks – darbs ar mālu – pāraudzis radošajā darbnīcā “Brunavas mālotava”. Senās lauku mājas kūtiņa un siena šķūnis pārvērsts par radošuma un iedvesmas vietu – kultūras šķūni. Viesiem pieejamas mālošanas nodarbības, piknika vieta un šūpuļtīklu parks; vasarās notiek arī dienas nometnes, ko organizē dažādas biedrības.
Ģimenes jaunākā meita Zane aizraujas ar seno rokdarbu – tapošanu. Viena no viņas darinātajām šallēm pat dāvināta Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Jaunietes darbi un vadītās nodarbības ir pazīstami ar zīmolu “Zanes šalles”, kas kļuvis par viņas radošās izpausmes simbolu.
Jau trešo reizi “Brunavas mālotava”, iesaistot kaimiņus, piedalīsies Mājas kafejnīcu dienās, kas šogad norisināsies 26. un 27. jūlijā. Ciemiņiem tiks piedāvāti mājās gatavoti ēdieni, bet priekam un iedvesmai – picu darbnīca, mālošana, tapošana, kokapstrāde bērniem, muzikāli pārsteigumi un mierpilna atpūta šūpuļtīklu parkā. Šī gada jaunums - no vietējā Brunavas māla uzmūrētā āra maizes krāsns, kas dos iespēju apmeklētājiem izcept savu maizes kukulīti vai picu bērniem.
Katrs notikums “Kārkliņos” top ar dziļu nozīmi un mērķi. Šogad iecerēts vākt līdzekļus Latvijas karoga masta uzstādīšanai. Tā būtu simboliska dāvana sev pašiem par pieciem darba gadiem laukos un cieņas apliecinājums savai zemei.
Paldies par atsaucību materiāla tapšanā Brunavas pagasta Brunavas bibliotēkas vadītājai Baibai Alsbergai!