2023. gada decembrī noslēdzās vairāk nekā septiņus gadus ilgušais deinstitucionalizācijas projekts “Atver sirdi Zemgalē”, ko ar ERAF finansiālu atbalstu realizēja Zemgales plānošanas reģions. Projekts īstenots sadarbībā ar sešām reģiona vietvarām, tostarp Bauskas novada pašvaldību. No 2024. gada sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi jānodrošina pašvaldībām.
No 2015. gada 1. jūlija, kad aizsākās projekta realizācija, notikušas daudzas izmaiņas cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmā, un kā viena no būtiskākajām - sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Šo pakalpojumu galvenais mērķis – lai cilvēki ar nopietnām veselības grūtībām nenonāktu ilgstošās aprūpes iestādēs, bet varētu dzīvot savās mājās, savā pašvaldībā un saņemt nepieciešamos atbalsta pakalpojumus.
Kā vēstīts iepriekš, Bauskas novada pašvaldība sociālo pakalpojumu sniegšanu deleģējusi biedrībai “Cerību spārni”. Biedrībai nodotas arī telpas Bauskā, Slimnīcas ielā 4, kur tiks nodrošināti pakalpojumi: grupu dzīvokļi 16 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un pakalpojums "Atelpas brīdis" pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar četrām pakalpojuma vietām.
Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu klāstu ir iespējams paplašināt, jo pašvaldība, realizējot ERAF projektu “Deinstitucionalizācijas plāna īstenošana Bauskas novadā”, ir izveidojusi nepieciešamo infrastruktūru šādu pakalpojumu sniegšanai.
Līgums paredz, ka biedrība “Cerību spārni” turpmākos piecus gadus sniegs šādus sociālos pakalpojumus:
- grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu un atelpas brīža pakalpojums (Slimnīcas ielā 4, Bauskā, Bauskas novadā);
- dienas aprūpes centra pakalpojumu, specializētās darbnīcas pakalpojumu, atelpas brīža pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem (Rūpniecības ielā 9, Bauskā, Bauskas novadā);
- dienas aprūpes centra pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem (Baldones ielā 65, Iecavā, Bauskas novadā).
Jau drīzumā darbu uzsāks grupu māja
Pirmais no biedrības „Cerību spārni” sniegtajiem pakalpojumiem varētu būt pieejams jau janvāra beigās, kad durvis saviem klientiem vērs grupu māja Slimnīcas ielā 4, Bauskā. Lai potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem rastu iespēju apskatīt telpas un iepazīt procesu, kā norit ikdienas dzīve grupu mājā, 4. janvārī tur notika atvērto durvju diena.
Kad tiks pabeigti būvdarbi un aprīkotas telpas, tad biedrība varēs uzsākt darbu arī Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā Rūpniecības ielā 9, Bauskā, kur tiks nodrošināts dienas aprūpes centra pakalpojums un specializētās darbnīcas pakalpojums pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī atelpas brīža pakalpojums, dienas aprūpes centra pakalpojums un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Plānots pēc telpu iekārtošanas uzsākt pakalpojumu sniegšanu arī Baldones ielā 65, Iecavā, kur tiks nodrošināts dienas aprūpes centra pakalpojums un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem.
Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir tiesīgas saņemt pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Grupu dzīvokļos klienti paši maksās par saviem komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku, higiēnas un saimniecības precēm, bet pārējos izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu, apmaksās pašvaldība.
Grupu mājā katram pakalpojuma saņēmējam būs iespēja mitināties savā dzīvoklī. Grupu māja saucas pakalpojums, bet būtībā tā ir cilvēku mājvieta, kur dzīvot tāpat kā mums savās mājās, tikai ar nepieciešamo atbalstu. Dzīve tiks organizēta atbilstoši katra spējām un varēšanai, jo cilvēki ir dažādi. Kāds varbūt varēs darīt visu patstāvīgi un atbalsts būs nepieciešams tikai, piemēram, ēst gatavošanā vai budžeta plānošanā, bet kādam ar smagākiem funkcionālajiem traucējumiem būs nepieciešams lielāks atbalsts. Situāciju Bauskā varēsim novērtēt, jau strādājot ar konkrētiem cilvēkiem,"
skaidro biedrības „Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina. Pamata komanda pakalpojuma nodrošināšanai ir jau izveidota un tajā darbosies dažādi speciālisti: pakalpojuma vadītāja, sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji, aprūpētāji, darbnīcu vadītāji, terapeiti, bet to, tieši cik darbinieku būs nepieciešams, rādīs ikdiena un sadzīve. Grupu mājā tie būs vismaz seši vai septiņi darbinieki.
Jautāta par lielākajiem izaicinājumiem pakalpojumu ieviešanā, E. Viļķina teic, ka patiesībā tādu nemaz nav, jo biedrībai ir skaidrs redzējums, kā šādiem pakalpojumiem ir jādarbojas:
Pamatu pamatā ir cieņa pret cilvēku. Mēs strādājam, pieņemot cilvēku tādu, kāds viņš ir, un, kopīgi darbojoties, skatāmies, ko varam palīdzēt un uzlabot cilvēka dzīvē. Procesu atvieglo arī labā sadarbība ar Sociālo dienestu un pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāju. Laba savstarpējā komunikācija un vienots redzējums ir ļoti svarīgs un ieguvējs no tā ir pakalpojuma saņēmējs.”
Kopumā biedrība strādā jau 20 gadus, un pieredze pakalpojumu sniegšanā ir uzkrāta pietiekami liela. Ir izstrādāta arī sava metodika, savas darbības principi, līdz ar to pārnest šo visu pakalpojumu sniegšanai citviet ir daudz vienkāršāk. Līdz šim biedrība darbojusies Siguldas novadā un Cēsu novadā, sniedzot pakalpojumus piecās grupu mājās, trīs dienas centros, divās specializēto darbnīcu pakalpojumu vietās (kopā 11 darbnīcas), kā arī nodrošinot pakalpojumus bērniem ar invaliditāti (atbalsts ģimenēm, bērnu pieskatīšana, dažādas terapijas). 2024. gadā darbības laukam pievienosies arī Bauskas novads un Smiltenes novads. „Svarīgi, ka nodrošinām darba vietas arī vietējiem iedzīvotājiem. Interese par pieteikšanos darbā bija ļoti liela. Līdz šim biedrībā darbojās 80 cilvēku un tagad šis skaits būs vēl lielāks,” tā E. Viļķina.
Janvārī aicina uz izstādi ielūkoties pakalpojumu saņēmēju dzīvesstāstos
„Lai iepazīstinātu Bauskas novada iedzīvotājus ar biedrību un darbu, ko darām, kā arī ar mūsu klientu pasauli, visu janvāri Bauskas Kultūras centrā ikviens var apskatīt izstādi “Mēs esam un varam”, kurā atspoguļoti 30 mūsu pakalpojumu saņēmēju dzīvesstāsti,” informē E. Viļķina. „Šobrīd sabiedrībā vēl aizvien ir dažādi aizspriedumi par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un invaliditāti. Šī izstāde ir kā tāds vēstnesis, ļaujot ielūkoties šo cilvēku ikdienā un dzīvesstāstos, liekot saprast, ka šie cilvēki ir tādi paši kā mēs. Tas varētu arī iedrošināt vecākus vai pakalpojuma saņēmējus, jo izstādē cilvēki stāsta par to, kā viņu dzīves mainījusi satikšanās ar mums un iespēja saņemt šo atbalstu. Izstādi veido 30 fotogrāfijas ar pievienotu aprakstu, ko papildina ar QR kodu nolasāmi videostāsti. Sākotnēji izstādi bijām domājuši izstādīt tikai Siguldas novadā, taču lielās intereses dēļ tā jau pabijusi arī Cēsīs un Valmierā, savu kārtu gaida arī Liepāja.
Sabiedrībā šo cilvēku pieņemšana nenotiks uzreiz. Jo vairāk cilvēki iepazīst šo citādo pasauli, jo vairāk maina savu domāšanu. Tas nāk ar laiku, ar pieņemšanu, ar redzēšanu. Siguldā, kur darbojamies jau 20 gadus, cilvēkiem vairs nav jautājumu, visi ir pieņēmuši, ka cilvēki ar invaliditāti ir tādi paši kā mēs. Arī sabiedrības bažām, ka pieaugs kriminālnoziegumi, nav pamata. Pilnīgi pretēji, šie cilvēki ir ļoti atvērti un patiesi, un bieži vien savas uzticēšanās dēļ paši kļūst par krāpniecības upuriem.
Ieguvēji nav tikai pakalpojumu saņēmēji
Galvenais ieguvums pēc pakalpojumu ieviešanas ir tas, ka personām ar invaliditāti nav jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā tikai tāpēc, ka tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Ieviestie pakalpojumi šiem cilvēkiem piedāvā iespēju atrast savu mājvietu, kur justies piederīgiem un saņemt cieņpilnu attieksmi. Tāpat ir tikai normāli, ka vecākiem vai tuviniekiem nav jāpakārto visa sava dzīve bērnam vai pieaugušajam ar invaliditāti. Ja sociālo pakalpojumu sniedzēji parūpējas par šo cilvēku, tad vecāki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, realizēt savu potenciālu, iesaistīties darba tirgū un kļūt par nodokļu maksātājiem nevis pašvaldības pabalstu saņēmējiem. Ieviešot šos pakalpojumus, arī sabiedrība pamazām kļūst izglītotāka un pieņemošāka.
Uzziņai
Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojuma likums nosaka, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Sociālo pakalpojumu nodrošināšana var tikt īstenota gan pašvaldībai pašai veidojot un attīstot pakalpojumus, gan arī pērkot tos no privātā vai nevalstiskā sektora.