Viens no jaunievēlētās Bauskas novada domes pirmajā sēdē izskatāmajiem jautājumiem bija arī jautājums par apvienotā Bauskas novada ģerboni. Deputātiem apspriešanai tika piedāvāti divi lēmumprojekti. Viens no tiem paredzēja atteikties no esošā Bauskas novada ģerboņa un, kā to nosaka likums, uz laiku, kamēr tiek izstrādāts jaunais ģerbonis, lietot valsts mazo ģerboni. Savukārt otrs sagatavotais lēmumprojekts paredzēja saglabāt līdzšinējo Bauskas novada ģerboni kā visa apvienotā Bauskas novada oficiālo simboliku. Domes priekšsēdētājs aicināja deputātus jautāt vai izteikt savus viedokļus, lai kopīgi izšķirtos par vienu no variantiem.
Raitis Ābelnieks pauda, ka, viņaprāt, būtu saglabājams Bauskas novada esošais ģerbonis. Viņš ieskicēja esošā ģerboņa izstrādes procesa nianses, sakot, ka tā izveide balstījās vēsturiskajās tradīcijās. „Mazais ģerboņa elements ir Bauskas lauva, kas ir no 1609.gada Bauskas pilsētas ģerboņa, ko hercogs Frīdrihs piešķīra Bauskai, un otrs pamatelements ir ševrons, kas simbolizē satekam Mūsu un Mēmeli. Šis ģerbonis trīsdesmitajos gados bija Bauskas apriņķa ģerbonis. Bauskas apriņķī tolaik ietilpa visi mūsu 4 novadi tajā skaitā arī Valles un Kurmenes pagasti. (…) Mans viedoklis, ka vajadzētu saglabāt šo vēsturisko tradīciju un saglabāt šo ģerboni,” sacīja R.Ābelnieks. Viņa viedoklim pievienojās arī Inita Nagņibeda. Viņa uzsvēra idejisko atbilstību šim laikam: „Līdzīgi kā ģerbonī divas upes saplūst vienā, tā arī mēs, četri novadi tagad saplūstam kopā un veidojam vienu. Un ja reiz šis administratīvais centrs ir Bauskā, tad arī šī Bauskas lauva ir ļoti atbilstošs simbols.”
Viņiem asi nepiekrita Ingmārs Līdaka: „Es pārstāvu pilnīgi pretēju viedokli. Vecumniekiem nav pilnīgi nekāda sakara ne ar Mūsu, ne ar Mēmeli, ne ar Lielupi, paldies dievam. Tas ir viens. Otrs – var jau kavēties tālās atmiņās par laiku, kad Bauska bija pilsēta, bet Vecumnieki bija Vecmuiža, es domāju, ka šodien Vecumnieki vairs nav miestiņš un Vecumnieku cilvēkiem ir sava pašcieņa. Tas, kas ir uz šī ģerboņa nekādā veidā nav saistīts ar Vecumnieku novadu, tas vien liecina, ka nebūs labi, cilvēki šo ģerboni neuzskatīs par savu un arī necienīs,” pārliecinoši izteicās I. Līdaka.
Arnolds Jātnieks aicināja atbalstīt esošā Bauskas novada ģerboņa saglabāšanu, uzsverot šī jautājuma praktisko pusi, vērtējot izmaksas, kas saistāmas ar ģerboņu nomaiņu un jauna ģerboņa izstrādi. Finansiālus apsvērumus šajā jautājumā saskatīja ar Sandra Ķisele: „Tērēt naudu vienkārši tāpēc, lai nomainītu to, kas jau ir un kas iegājies, nebūtu praktiski.” Arī Jānis Dūmiņš aicināja saglabāt esošo Bauskas novada ģerboni, norādot, ka tas ir vizuāli pievilcīgs, iemantojis atpazīstamību un nav saskatāmi iemesli, kāpēc tas būtu jāmaina.
Guntis Kalniņš, savukārt, norādīja uz nepieciešamību šo jautājumu apspriest ar sabiedrību. Priekšsēdētāja vietnieks A.Mačeks uzsvēra, ka viņa viedoklis balstīts racionālos apsvērumos. Arī viņš, līdzīgi kā Guntis Kalniņš, pauda viedokli, ka šo jautājumu būtu ieteicams apspriest ar sabiedrību un negribētos lēmumu pieņemt sasteigti, tomēr saprotot, ka, lai nodrošinātu domes darba nepārtrauktību, šāds lēmums ir nepieciešams A. Mačeks sliecās atbalstīt esošo ģerboni. „Arī mums Iecavā tek divas upes, kas ietek Lielupē, arī krāsas daudz neatšķiras, tādēļ es domāju, ka iecavniekiem nevarētu būt lielu pretenziju, ka šis esošais būtu jaunās pašvaldības ģerbonis. Ir arī šī finansiālā puse, taču mans galvenais apsvērums ir, ka jāsāk strādāt, bet to mēs šobrīd nevaram, jo mums nav veidlapu, kamēr nav pieņemts attiecīgs lēmums,” sacīja A. Mačeks.
Voldemārs Čačs līdzīgi kā Raitis Ābelnieks atbalstīja esošā ģerboņa saglabāšanu, viņam pievienojās arī Mārtiņš Mediņš: „Ne Bauskas novads, ne Iecavas, ne Rundāles, ne Vecumnieku novads nelēma par šo novadu reformu, bet ja jau mēs šodien visi esam šeit, Bauskas novadā, tad es arī tomēr atbalstu šī esošā ģerboņa izmantošanu. Piekrītu arī izteiktajiem viedokļiem par finansiālo pusi un Raita viedoklim par ģerboņa noformējumu,” sacīja M Mediņš.
Noslēgumā savu viedokli izteica domes priekšsēdētājs A. Okmanis, uzsverot grūto izšķiršanos starp šīm divām opcijām: „Te ir emocionālā puse, kas saistās ar to, ko minēja Ingmārs Līdaka un Guntis Kalniņš, arī ar šo reformas negribēšanu un ir vēlme, lai lielajā novada nepazustu un būtu atspoguļoti arī iepriekšējie novadi. No otras puses, šis ģerbonis nedaudz citādā izskatā bija arī viens no astoņiem Heraldikas komisija savulaik apstiprinātajiem rajona ģerboņiem. Šī ģerboņa izstrādē un apstiprināšanā arī es piedalījos. Atšķirība bija pavisam neliela – rajona padomes ģerbonī lauva atradās sarkanā ģerboņa vairogā. Domāju, ka arī izstrādājot jaunu ģerboni, mēs diez vai varēsim kaut kur tālu aiziet no šīs vēsturiskās simbolikas.”
Balsojuma rezultātā deputāti ar 15 balsīm „par”, 3 balsīm „pret” un vienam deputātam atturoties, turpmākai lietošanai apstiprināja esošo ģerboni.
Ar šo pašu balsojumu Bauskas novada domes deputāti apstiprināja arī lēmumu izstrādāt ģerboni Iecavas pilsētai, jo no šodienas, 2021.gada 1.jūlija, Iecavai ir pilsētas statuss un, kā uzsvēra A.Okmanis, katrai sevi cienošai pilsētai ir nepieciešams savs ģerbonis.
Ieva Šomina,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja